“Galvenais pateikt sev – es varu!” Kā aizritēja olimpiskā diena Ādažos 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sarkanbaltsarkanais mastā plīvo, redzi, te letiņi nav tiem līdzīgo – grupas “Bermudu Divstūris” patriotiskās un lipīgās dziesmas “Sarkanbaltsarkanais” pavadījumā aizritēja Olimpiskās dienas vingrojums. Spēcīgā tradīcija šogad bija papildināta ar interesantām vēsmām, ieraujot sporta idejas garā mazos aktīvistus un viņu ģimenes.
Dzīvojot ikdienas ziņu plūsmā, kur dominē Covid-19 tematika, saslimušie un no visa tā izrietošās nebūšanas, daudziem varētu šķist, ka nekas aizraujošs vispār nenotiek. Tā tomēr nav, ko pierādīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) organizētais Olimpiskās dienas pasākums Ādažos – svaigā gaisā, ievērojot distanci, Ādažu Brīvās Valdorfa skolas bērni izkustējās fiziskās sagatavotības trenera Dināra Zāģera un veselības sporta speciālistes Montas Lībekas pavadībā.
“Bērniem un jauniešiem kustēties ir ļoti svarīgi, mums jau šūpulī tas ir ielikts. Pirmais, par ko vecāki priecājas – mazais apgriežas, sāk celties kājās un tikai tad nāk pirmie vārdi, viss pārējais. Kustīgs cilvēks ir dzīvs cilvēks. Olimpiskajai dienai šajā trakajā laikā ir vēl lielāka pievienotā vērtība,” “Latvijas Avīzei” atzina atraktīvais Zāģers, kuru plašāka sabiedrība pērn iepazina no lieliskajām sporta stundām televīzijas projektā “Tava klase”. Olimpiskās dienas vingrojumam bija pieteikušās 102 pašvaldības un 148 tūkstoši dalībnieku, vairākums vingroja attālināti.
Kustināt gan ķermeni, gan prātu varēja visa Olimpiskā mēneša garumā – bija sagatavoti 11 pārgājienu maršruti – uzskaitīt un piereģistrēt ikdienā mēroto soļu daudzumu, tādā veidā kopā simboliski mērojot garo ceļu uz Tokiju, kur jau pēc diviem mēnešiem ies vaļā ilgi gaidītās olimpisko spēļu intrigas. Tāpat jau iepriekš iepazītais raidījums “Olimpiskais detektīvs”, aicinot izmēģināt jaunus sporta veidus, un no jauna ieviestais “Naudas plānošanas treniņš” – būtiski veicināt izpratni par finansēm, lai bērniem nešķistu, ka nauda aug kokos. “Patīkami, ka kolēģi, plānojot Olimpisko mēnesi, nāca ar jaunām iniciatīvām.
Tajās varēja piedalīties ikviens, bija aktivitātes ģimenēm, un esmu gandarīts par lielo atsaucību. Sākumā bijām piesardzīgi un domājām, ka mēneša laikā būs grūti noiet 11 tūkstošus kilometru, bet vairāk nekā 300 reģistrēto dalībnieku nosoļoja virs 30 tūkstošiem,” gandarīts ir LOK prezidents Žoržs Tikmers.
Kopš rudens treniņu darbs bērniem varējis notikt tikai ārtelpās, daudzi tādēļ pametuši sportu. “Pandēmija ļoti ietekmējusi jauniešu veselību, redzu, ka kļuvuši daudz pasīvāki, emocionālais uz leju, aptaukošanās, sportiskie rādītāji pēc ziemas pasliktinājušies. Daudz atkarīgs no sporta veida – futbolisti sportoja arī gada aukstajā laikā, bet tā nav bijis visos sporta veidos,” atzīst Monta Lībeka.
“Esam kā kāmītis ritenī, kur paši neko nenosakām. Noteikumiem būtu jābūt saprotamiem, šķiet, ka ir mazliet par traku. Esmu bijis nometnēs ārzemēs, un tur darbojas brīvāk,” norāda Dinārs Zāģers. “Jāļauj cilvēkiem nesajukt prātā, mentāli daudziem ir ļoti grūti. Mēs runājam par slimības skaitļiem, bet nerunājam par cilvēku psiholoģisko stāvokli, tas ir visaktuālākais. Psihologiem šobrīd darba ir ļoti daudz. Traki, ka esi iesprostots rāmjos.”
Zāģers arī piebilst – šī bijusi iespēja paskatīties uz aktivitātēm no pavisam cita skatpunkta, pārliecināties, ka arī ziemā var darboties ārā: “Draugam bērni ir futbolisti, visu ziemu ārā spēlēja un ne reizi nesaslima. Imunitāte noteikti uzlabojusies. Man šķiet – nevajag pārdzīvot par to, kā nav, bet atrast variantus, ko var izdarīt. Ziemā bēdāsimies, ka nav vasara? Nē, ņemam slēpes, pikojamies, snovojam. Pašiem jāatrod saules stariņš, neviens tavā vietā to nedarīs.”
Montas Lībekas padoms, kā saņemties sportiskai vasarai tiem, kam uz abiem pleciem uzsēdies slinkums: “Jāsāk ar lēnām pastaigām – mežā, gar jūru. Tas ir labāk kā nekas. Galvenais – uzrausties no dīvāna, uzvilkt kurpes un pateikt sev – es varu! Kad sāc kaut ko darīt, tad aiziet.
Man reizēm arī negribas, nolemju – pavingrošu piecas minūtes, un beigās sanāk stunda. Kad ir nogurums, izvēlos tai dienai piemērotu aktivitāti – pastaigu. Ar laiku var palielināt tempu, pieķert kalniņu klāt. Nevajadzētu aizmirst par spēka vingrinājumiem – pietupieni, piepumpēties, lai arī muskuļi strādā. Ja ir forša kompānija, tad ir jautrāk un laiks paiet ātrāk.”
Labā formā ir LOK vadība. Žoržs Tikmers teic, ka cenšas daudz staigāt, īpaši brīvdienās: “Esot mājās, ir iespēja daudz lasīt, strādāt un arī domāt. Vecākiem jārāda piemērs bērniem. Kopā iet pārgājienos, stāstīt, kas ir fiziskās aktivitātes, kas ir veselība, kā pareizi ēst. Ja vecāku piemērs ir, ģimene būs vesela.”
“Janvāra beigās slidojot neveiksmīgi salauzu kreisās rokas plaukstu, un tenisa aktivitātes ir uz pauzes, tāpēc vienīgais, ko varu darīt, ir skriet un pavingrot. Šomēnes esmu noskrējis aptuveni 70 kilometrus. Mēģināju imitēt hokeja spēlēšanu un nokritu uz rokas. Sapratu, ka nevajag mēģināt sporta veidus, kas nekad nav darīti, jāpieturas pie sev tuvākiem,” atzīst LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks, kurš savulaik bijis profesionāls tenisists.
Monta Lībeka nāk no Liepājas, kas ir liela talantu kalve daudzos sporta veidos. “Darām, ko varam, lai jaunieši sporta skolās attīstītos, veicam dažādas pārbaudes, kur var redzēt, kādas kļūdiņas ir, kas jāuzlabo – mobilitāte, stabilitāte, pēc laika var novērot, kāds ir progress, tā var samazināt traumu iespējamību,” vēju pilsētas noslēpumu atklāj speciāliste.
Dinārs Zāģers iedrošina visus jauniešus: “Gribētu, lai visi bērni un jaunieši savas īpašās spējas nebaidās izpaust no sirds un dvēseles. Nebaidieties būt labākie – sportā, mācībās, mūzikā. Mums Latvijā pietrūkst šīs īpašības. Mūsu ir maz, bet esam tiešām īpaši!”
Šīs nedēļas Latvijā aizrit hokeja zīmē. Kārlis Lejnieks atzīst, ka ir emocionāls līdzjutējs un ikviena spēle sākas ar 0:0, līdz ar to vienmēr ir iespēja uzvarēt arī nomināli spēcīgākus pretiniekus. Latvijas izlase to jau ir paveikusi, uzveicot Kanādu, un viņš cer, ka izdosies pārsteigt vēl. “Latvija izcīnīs zeltu!” Monta Lībeka tic vislabākajam scenārijam.
Tikmēr Dinārs Zāģers pastāsta, kā iet pludmales volejbola lauvām – Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam. Pieredzējušais duets tuvojas Tokijas olimpiskajām spēlēm.
“Viņi ir lieli cīnītāji, man ir milzīgs prieks ar tādiem profesionāļiem strādāt, sitas par katru centimetru. Tiem cilvēkiem, kas sēž uz dīvāna, grūti apjaust, kam viņi iet cauri. Piemēram, Meksikā bija vājprātīgs karstums, spēle pēc spēles un katra ir par tikšanu uz olimpiskajām spēlēm.
Skatos uz viņiem un saku – kā jūs to varat? Graužam zemi, atbalstīsiet mūs Tokijā. Pulveris ir sauss, viņi var izdarīt lielas lietas,” pārliecināts dueta fiziskās sagatavotības treneris.
