Ko jums tik daudz uztraukties un bojāt nervus – izputēs “Vienotība”, Eiropas Parlamenta deputātus ar atplestām rokām paņems citas partijas. 5
Es neesmu tāda rakstura, lai vienmēr peldētu pa straumi. Ja partijā viss nenotiek, kā man patīk, es uzmetu lūpu un dodos projām. To var darīt jebkurā brīdī, bet tas neko neuzlabo. Es uzdotu pretēju jautājumu – ja būtu aizgājis no “Vienotības”, kas no tā būtu labāk? Es to neredzu.
Tiesa, man nepatīk, kā “Vienotība” ir strādājusi pēdējos gados, tāpēc vēlos pārmaiņas nodokļu jautājumos, jautājumos par uzņēmējdarbības vidi, jo paēdis cilvēks nav tas, kas vēlas emigrēt. Mums jāstrādā pie tā, lai cilvēki būtu pārtikuši. Domei ir jāpiedāvā redzējums, kā “Vienotība” to nodrošinās. Lai uzlabotu kopējo situāciju, mums tagad vajadzīgi daudz smalkāki instrumenti nekā agrāk. Pretējā gadījumā cilvēki turpinās doties projām no valsts un Krievijas ietekme līdz ar to pieaugs.
Jūs Briselē strādājat kopā ar Sandru Kalnieti, kura jau 2015. gadā brīdināja, ka “Vienotību” var piemeklēt Tautas partijas liktenis, ka partija atrodas ļoti kritiskā situācijā. Kalniete vairs aktīvi nedarbojas partijā, bet tomēr, vai pārrunājat politiskos procesus, partijas lietas?
“Vienotības” izaicinājumi ir viena no pastāvīgajām tēmām, ko pārrunā deputāti, kas Eiropas Parlamentā ievēlēti no šīs partijas. Neesmu pavaicājis Kalnietes kundzei, kāpēc viņa nepiedalījās kongresā. Viņas izteikumos, gan publiskos, gan privātos, esmu vienmēr uztvēris to, ka viņa ir pamatoti noraizējusies, kā politiskais spēks varēs atdzīvoties un atdzimt, lai labāk pārstāvētu to vēlētāju daļu, kas ar “Vienotību” dala līdzīgu vērtību sistēmu. Bet es sevī jūtu spēku, interesi un enerģiju darīt visu, lai tas īstenotos. Esmu uzaudzis tādos ap-stākļos kā Latvijā divdesmitgadnieki – brīvībā, tirgus ekonomikā, ar atvērtām robežām… Man augot, visu laiku tika potēts, ka tu pats esi tas vienīgais šķērslis sev. Man ļoti patīk tikties ar skolu jaunatni, jo kopā ar viņiem var “uzlādēt baterijas”. Man bieži skolas piešķir tā sauktās audzināšanas stundas, kurās ir dota iespēja runāt ar jauniem cilvēkiem un uzklausīt viņu jautājumus. Viņiem pasaule ir plaša, un viņi nesaprot, ka kaut ko nevar.
