Galvenais partijas treneris. Saruna ar Krišjāni Kariņu 5
Krišjānis Kariņš ir stāvējis ārpus “Vienotības” intrigām, centies partijā darboties savu iespēju robežas, strādājis arī tās valdē, bijis gana neatkarīgs un nupat ievēlēts par domes priekšsēdētāju.
Partijas pārvaldes institūcija ir dome, kurā ir visa plašā partijas pārstāvniecība, sākot ar Eiropas Parlamenta deputātiem un beidzot ar nodaļu cilvēkiem, ir zaudējusi savu nozīmi. Agrāk tur apsprieda svarīgākos jautājumus, apstiprināja deputātu kandidātu sarakstus, tagad lēmumi tiek pieņemti “Vienotības” Saeimas frakcijā, un ar partijas domi vispār nerēķinās. Kāpēc jūs gribējāt kļūt par domes vadītāju, kādu jēgu jūs tai redzat, un kā to grasāties atdzīvināt?
K. Kariņš: “Vienotības” programmatiskie uzstādījumi ir izšķīduši. Partijai diemžēl šobrīd nav skaidra redzējuma, piemēram, par to, kā radīsies jaunas darba vietas, kā panāksim, ka uzņēmējdarbībā spēles noteikumi visiem ir līdzīgi. Es vēlos, strādājot ar partijas reģionālajām nodaļām, ar ieinteresētajiem cilvēkiem, kuri var pat nebūt partijas biedri, bet kuriem simpatizē partijas idejas, panākt, lai viņi piedāvā savus priekšlikumus. Strādāšu pie tā, lai tie tiktu apkopoti un lai mēs domē pieņemtu programmatiskus uzstādījumus, kas valdībai, ministriem un deputātiem būtu jāpilda. Ja salīdzina ar sportu, kur ir komandas kapteinis un treneris, dome manā skatījumā ir tā trenētāja institūcija un domes priekšsēdētājs – galvenais partijas treneris. Mums ir ministri, deputāti, kas skraida pa laukumu, redz, kas notiek viņiem acu priekšā, bet viņiem pietrūkst skata no malas. To var nodrošināt ar domes palīdzību.
Par likumiem Saeimas plenārsēdē var balsot tikai tad, ja iepriekš kāds kompetentāks cilvēks ir strādājis pie tiem un piedāvā vairākus variantus. Partijas valde spēj tos izvēlēties, bet tā nespēj tos izstrādāt pēc būtības. Kādam tas produkts ir jāizstrādā, un tas kāds būtu partija kopumā. Domes galvenais uzdevums ir izstrādāt tādus piedāvājumus, lai partija tos varētu pieņemt.
Tie tālāk būs jāvirza Saeimas “Vienotības” frakcijai, kur sēž deputāti, kas no partijas ir aizgājuši un izmanto partijas resursus, lai veidotu jaunu politisko spēku. Kā “Vienotība” to pacieš?
Šobrīd Saeimas frakcijā “Vienotības” biedri ir mazākumā. Šāda dīvaina situācija izveidojās jau pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, kad sarakstā tika iekļauti deputātu kandidāti, kuri jau toreiz nebija partijas biedri. Tagad daļa no partijas ir izstājušies, bet deputāta mandātu nav nolikuši. Uzskatu, ka šiem cilvēkiem būtu ne tikai jāizstājas no frakcijas, bet arī jānoliek deputāta mandāts, jo vēlētāji par viņiem nobalsoja kā par “Vienotības” biedriem. Diemžēl Latvijā līdz šim nav bijusi šāda prakse, taču tā ir jāievieš. Patlaban frakcijā ir viena saraksta biedri, kuri vairs nav vienā partijā, un tas nostāda “Vienotību” sarežģītā situācijā, jo frakcijai partijas valdes lēmumi ir tikai daļēji saistoši.
