Zobus labo zobārsts, skursteni tīra skursteņslauķis. Pēdējais brīdis tīrīt dūmeņus! 0
Klāt rudens, un drēgnākos vakaros tā vien gribas iekurināt krāsni, lai mājokli piepildītu omulīgs siltums. Taču, pirms ķeras pie malkas un sērkociņiem, nedrīkst aizmirst par dūmvadu tīrīšanu.
Sertificēts skursteņslauķis Jānis Andersons stāsta, ka daļu darbu var paveikt mājas saimnieks pats, tomēr vēlams, lai apkures sistēmu pārbaudītu pieredzējis speciālists. Latvijā ir 31 skursteņslauķis ar meistara diplomu un 36 zeļļi. Atliek vien izvēlēties.
– Ideālā situācijā apkures sistēmu sakārto pēc sezonas beigām, taču realitātē par dūmvadu tīrīšanu visbiežāk atceras, tuvojoties rudenim, – atzīst Jānis Andersons. – Lai darbu paveiktu, nepieciešami piemēroti darbarīki. Veikalos nopērkamās birstes bieži vien ir pārāk cietas. Tās var sabojāt dūmvadus, saskrāpējot to iekšējās čaulas, izbakstot javu no mūrēto skursteņu ķieģeļu starpām. Tāpēc rūpīgi jāizvērtē, vai prece būs piemērota. Lai māja nepieputētu ar pelniem un kvēpiem, izmantoju arī jaudīgu putekļsūcēju, kurā pietiek vietas pat 30 litriem kvēpu.
Ugunsdrošības noteikumos teikts, ka krāšņu, dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehnisko stāvokli reizi piecos gados pārbauda sertificēts skursteņslaucītājs un par to sastāda aktu. Ilgdedzes krāsnīm sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma, bet sezonas laikā – reizi mēnesī, savukārt citām apkures ierīcēm – divas reizes. Privātmājās to var veikt arī ēkas īpašnieks.
Dūmeņa tīrīšana
Tātad neatliek nekas cits, kā kāpt uz jumta un sākt ar dūmeņa tīrīšanu. Turklāt sentēvu paņēmiens ar eglīti, kurā iekarināts atsvars, lai paliek pagātnei. Eglītes skujas, kas izžūstot labi deg, var uzkrāties skurstenī, bet pati eglīte notrūkt. Izvilkt to var būt visai grūti. Pirms dūmeņa tīrīšanas, protams, nedrīkst aizmirst aizvērt krāsns un siltummūra aizbīdņus, lai kvēpi un pelni nepiepildītu visu māju.
Kad dūmenis iztīrīts, jāizgrābj dūmeņa apakšā sakrājušies kvēpi. Dažiem skursteņiem ir ierīkotas durtiņas, citiem – speciāls aizbāznis, vēl citiem – ar māliem iemūrēts ķieģelis, ko var viegli izvilkt. Taču dažkārt nav nekā, un tad neatliek nekas cits, kā šādu lūku ierīkot.
Kad skurstenis iztīrīts, jāķeras pie dūmu pievadkanāla vai dūmrovja – posma no apkures ierīces līdz dūmenim, jo, ja tas ir īss, var izveidoties kvēpu piramīda un vilkme pasliktināties. Vēl jāpievērš uzmanība mūrītim un pašai apkures ierīcei, jo tajā tāpat ir cukas un dūmejas, durtiņas un restītes, kas, lietojot pārāk stipru malku, piemēram, osi vai ozolu, mēdz ātri izdegt.
Kāpēc skurstenis aizkvēp
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc skursteņi un dūmejas ātri aizkvēp, ir to pārāk zemā temperatūra. Skurstenim iekšpusē ir pietiekami jāuzsilst. Ja temperatūra būs vien pussimta grādu, veidosies kondensāts, pie kura kvēpi pielips.
Otrs iemesls ir pārāk mitra malka. Tā it kā iekuras, taču veidojas tvaiks, kas ir smagāks par dūmiem un jau pēc brīža kavē dūmu aizplūšanu pa skursteni. Rodas mitrums, kvēpi un darvas pilītes pielīp pie dūmeju sienām. Tāpēc ieteicams malku žāvēt vismaz divus gadus.
Vēl viens iemesls – konkrētajai apkures ierīcei skurstenis ir pārāk liels. Arī tad tas uzsilst nepietiekami un ātrāk aizkvēp. Šādā gadījumā var palīdzēt tievākas oderes ierīkošana jau esošajā skurstenī.
Realitāte ir skarba – pagājušajā gadsimtā būvētajās mājās parasti ierīkoja gana lielas krāsnis, kam bija attiecīgi dūmeņi un tajos pietiekami augsta temperatūra. Tagad, cenšoties ekonomēt, pie tiem pašiem dūmeņiem pievieno nelielas krāsniņas. Arī malku konkrētajai apkures sezonai atved ap Jāņiem vai vēlāk… Un viss tek un sulo.
Reiz strādāju kādas sirmas kundzes mājās. Pēc pāris dienām viņa zvanīja un žēlojās, ka krāsns atkal nevelk. Kad aizbraucu, ievēroju, ka viņa kurina ar tikko no gatera atvestiem nomaļiem, ko turpat uz plīts mēģināja izžāvēt… Šķūnī gan bija arī sausa malka, kuru kurinot krāsns darbojās.
