Galvenais, lai ir dārzeņu daudzveidība. Zemnieka Arta Bandera ieteikumi savu vitamīnu audzētājiem 0
“Lauri” ir viena no lielākajām Madonas novada dārzeņkopības saimniecībām, kur lauka dārzeņus tirdzniecībai zemnieks ARTIS BANDERS piedāvā jau divdesmit gadu. Saimniecībā tos audzē aptuveni desmit hektāros, teju 20 dažādus veidus, sākot no kartupeļiem un beidzot ar vizuāli skaistiem lapu dārzeņiem. Artim ir arī vairākas siltumnīcas, kurās gatavojas dažādu šķirņu paprika.
Par galveno uzdevumu Artis Banders uzskata pietiekamas dārzeņu kvalitātes un kvantitātes nodrošinājumu. Ja tas izdodas, zemnieks spēj pastāvēt. Tiesa, šāgada sausums un karstums, kas mijās ar lietu un vēsu laiku, dažādu kaitēkļu uzbrukumi augiem radīja stresu, stipri apgrūtinot labas ražas ieguvi.
– Produkcija ir pieprasīta, izveidojies stabils klientu loks, taču, lai mēs pircējiem būtu interesantāki, jāpiedāvā arī kaut kas cits. Par daudzveidību domājam visu laiku. Mums svarīgi, lai saimniecībā būtu viss, ko pircēji vēlas likt galdā. Audzējam kultūras, kas šķiet izdevīgākas un labāk padodas, šķirņu klāsts ir liels, esam izveidojuši sistēmu, lai dārzeņus varētu tirgot visu ziemu, – stāsta zemnieku saimniecības “Lauri” īpašnieks.
Lūk, saimniecības piedāvātie dārzeņi, kuros netrūkst veselībai noderīgu vielu arī vairākus mēnešus pēc to novākšanas.
Baltie galviņkāposti
Skābēšanai vietējie zemnieki bieži izmanto šķirnes ar dažādu nogatavošanās laiku – no 85 līdz 140 dienām. Lielsaimnieka skatījumā skābējamo kāpostu šķirne numur viens nemainīgi ir ‘Megaton F1’, jo izcilākie eksemplāri pārsniedz 10 kg svaru. Ražīgais hibrīds Latvijā pazīstams jau 20 gadu. Šķirne numur divi, pēc Arta domām, ir ‘Krautkaiser F1’ – vidēji vēla, intensīvi augoša, ar apaļām, līdz 6 kg smagām galviņām. Latvijā ‘Krautkaiser F1’ sāka audzēt aptuveni pirms pieciem gadiem. Jau 80–90 dienas pēc stādīšanas vācamas ‘Marcello F1’ galviņas. Tās pārsvarā izaug 2–3 kg smagas, retāk sver līdz 5 kg, tāpēc vairāk piemērotas patēriņam svaigā veidā, bet var izmantot arī agrai skābēšanai. Skābējamo kāpostu šķirnes ļoti reaģē uz stādījumu biezību, retāk izstādītie augi veido lielākas galviņas, bet pārāk biezi iestādītie (vairāk nekā četri augi kvadrātmetrā) var vispār nedot ražu. Lai iegūtu svaigam patēriņam piemērotāku lielumu, atsevišķus vidēji vēlos hibrīdus var stādīt biezāk, taču ‘Megaton F1’ un ‘Krautkaiser F1’ dēsti obligāti jāizvieto reti – tā, lai lapas nesaskartos (vismaz 1 x 1 m attālumā). Šos skābēšanai paredzētos kāpostus, protams, var ēst arī svaigus, tomēr reti kurš to dara, jo galviņas ir pārāk lielas.
Ziedkāposti
Tie ir īpaši jutīgi gan dēstu audzēšanas laikā, gan uz lauka, tāpēc skaistas, lielas galviņas izaudzēt nav viegli. Patērētāji ciena blīvas, gludas, baltas galviņas, taču saules gaismā pat pašsedzošās šķirnes dzeltē, tāpēc nākas piesegt, sasienot lapas ar gumiju (metode ar pāris augšējo lapu aizlaušanu ir mazefektīva). No hibrīdajām šķirnēm lietpratējs audzē divas: agro ‘Oviedo F1’ (veģetācijas periods ilgst 58 dienas, sāk ražot vienlaikus ar lauka gurķiem) un vēlo ‘Flamenco F1’, kas ir hibrīda ‘Magellan F1’ aizvietotājs. Lai ziedkāpostus varētu uzglabāt ilgāku laiku, līdz pat Ziemassvētkiem, Artis lielās, neizziedējušās galviņas novāc vēlu rudenī. Vispirms augus izrok ar visām saknēm (nenoplēšot lapas), tad liek stāvus melnajās celtniecības vannās, saknēm uzlej nedaudz ūdens un pēc tam novieto vēsā pagrabā. Ik pa laikam augus mitrina, raugoties, lai nav par slapju un sausu, citādi lapas novītīs.
