“Galvenais izaicinājums ir migrācija.” INTERVIJA ar Juditi Vargu no Ungārijas 0
Nesen Latvijā viesojās Ungārijas valsts ministre Eiropas lietās JUDITE VARGA. Intervijā “LA” viņa skaidro savas valsts pozīciju vairākos aktuālos jautājumos, arī tajos, par kuriem Ungārijai tiek izteikti pārmetumi no Briseles puses.
Kādu nākotnē Eiropu iedomājas Ungārija?
J. Varga: Ungārija vēlas Eiropu, kas ir droša saviem pilsoņiem. Mūsu galvenais izaicinājums ir migrācija, kura būs arī diskusiju centrā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņā. Mēs pastāvam par Eiropu, kuru veido spēcīgas Eiropas Savienības dalībvalstis. Mūsu vīzija ir par Eiropu, kura ir lepna un aizsargā savas kristīgās vērtības, uz kurām Eiropa balstās. Ir jāizvēlas, vai nu Eiropa būs kristīga, kā tas bijis iepriekš, vai tā nepastāvēs.
Mēs vēlamies Eiropu, kura drosmīgi aizsargā jūdeokristīgās vērtības, uz kurām tā balstās.
Mēs aizstāvam savu vēlētāju gribu, kuri mums snieguši atbalstu tās aizstāvēt, un tās ir mūsu suverēnās tiesības. Mēs ceram, ka tagad un nākamajās desmitgadēs spēsim aizsargāt Eiropu, kura balstās uz savstarpēju cieņu.
Kristietību un kalpošanu sabiedrībai savulaik kopā saistīja viens no ES tēviem – Robērs Šūmanis…
Politiķu kalpošana sabiedrībai ir būtiska. Viņiem jābūt ciešai saiknei ar pilsoņiem, bet mūsdienās piedzīvojam fenomenu, ka ES elite atraujas no saviem vēlētājiem. Mēs vēlamies, lai Eiropas kontinentā cilvēki sargā mieru un vēlamies kontinentu redzēt kā vietu, kur mums ir svarīga mūsu kultūras identitāte.
Eiropas Parlamentā skaidri redzam dominanci spēkiem, kas iestājas par migrāciju. Taču mēs ticam, ka, atbildot uz šo izaicinājumu, cilvēki maijā spēs izšķirties, vai būsim migrantu kontinents vai ne. Ungārija vēlas aizsargāt Eiropas kultūras identitāti un tās robežas. Saistībā ar robežu aizsargāšanu bijām un esam apņēmības pilni to darīt, jo tas ir mūsu kā Šengenas zonas robežvalsts eiropeisks pienākums.
Bēgļu krīzes laikā Ungārija tika kritizēta no citām valstīm par pārāk skarbu pieeju pret migrantiem…
Diemžēl mūsu kritiķi mūs pārprata, jo mēs rīkojāmies likumpaklausīgi, saskaņā ar ES līgumiem. Tagad mums jāgaida Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jo tikai pēc tam būs iespējams nopietni apspriest migrācijas jautājumus. Pašreizējais Eiropas Parlaments, kas drīz beigs savu darbu, vairs nedrīkstētu pieņemt lēmumus.
Kā Ungārija lūkojas uz ANO migrācijas koplīgumu?
Tas nav tikai Eiropas politiskais jautājums. Tomēr mūsu pozīcija ir, ka šis līgums ir pilnīgi pretējs Eiropas interesēm, un tamdēļ mēs balsojām pret to. Tas ir pret mums, mēs to nevarējām parakstīt, tādējādi mēs balsojam pret.
Jo, ja šāds dokuments, kurā, piemēram, ir formulēts, ka migrācija ir pozitīvs fenomens, tiek apstiprināts, nozīmē, ka nākotnē to var izmantot kā pamatu, lai radītu jaunus migrāciju atbalstošus tiesību aktus. Mēs šādu politiku nevēlamies veicināt, bet gan apturēt. Mēs uzskatām, ka nepieciešama spēcīga robežkontrole uz ES ārējām robežām, jāvēršas pret migrācijas cēloņiem, piemēram, ar attīstības sadarbības politiku, kā arī palīdzot atjaunot skolas un infrastruktūras objektus valstīs, no kurām nāk migranti.
To nepieciešams darīt, lai viņiem nebūtu jābēg no savas dzimtenes un viņi tur var veidot savu dzīvi.
Ungārijai ir konkrēta politika attīstības sadarbības jomā, “Hungary Helps” (“Ungārija palīdz” – Ģ. V.) programmā mēs līdz šīm esam iztērējuši vairāk nekā 24 miljonus eiro, tajā skaitā slimnīcām, skolām, kā arī kristiešu baznīcu atjaunošanai Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Mums ir arī valsts līmeņa stipendijas, kuras, piemēram, var iegūt ISIS uzbrukumos cietušie vajātie kristīgie studenti.
Studenti var iegūt maģistra grādu Ungārijā: ar nosacījumu, ka viņi vēlāk atgriežas dzimtenē. Šādi viņi var būt daļa no savas valsts nākotnes elites. Attiecībā uz migrāciju mēs veidojam holistisku pieeju: ne tikai ieguldām naudu būvmateriālos dažādiem infrastruktūras objektiem, bet investējam cilvēkos.
Kā jūsu partija “Fidesz” iedomājas darbu Eiropas Tautas partijas (EPP) politiskajā grupā, kurā vairākas partijas migrācijas jautājumos ieņem to atbalstošu pozīciju?
Mums darbs EP ir būtisks kā vēl nekad. Vēlētājiem jāatbild uz jautājumu, vai viņi ir apmierināti ar saviem politiķiem. “Fidesz” vienmēr bijis uzticams EPP biedrs. Mūs ar EPP saista dziļas saknes, jo pievienoties šai partijas grupai mūs uzaicināja pats Helmuts Kols. Mūsu ieskatā Eiropas Tautas partijai ir jāiestājas par saviem cilvēkiem, un tā nedrīkst attālināties no saviem pilsoņiem.
Ungārijas politiķi bieži savā retorikā uzsver, ka tai atšķirībā no Vācijas vai Francijas nav migrācijas politikas, bet gan ir ģimenes politika, lai nodrošinātu sabiebrības atjaunošanos. Paskaidrojiet šo konceptu!
Ir skaidrs, ka, pastāvot pakāpeniskam iedzīvotāju skaita kritumam, kāds ir Eiropā, ir nepieciešams risinājums. Dažus gadus iepriekš iedzīvotāju skaita pieaugums Ungārijā bija vidēji 1,2 jaundzimušie, bet tagad tie ir 1,5 gadā. Mēs esam atraduši atbildi uz jautājumu par sabiedrības ataudzes izaicinājumiem, un tā ir dzimstības veicināšana.
Citas valstis to risina ar migrācijas politiku, bet Ungārija ir izvēlējusies citu ceļu.
Mēs ticam Ungārijā pieņemtajiem un īstenojamajiem dzimstības veicināšanas plāniem, kā, piemēram, ģimeņu atbalsta programmai, kura sastāv no septiņiem punktiem. Ar dažādiem valsts nodrošinātiem labumiem mēs iedrošinām jaunus pārus, lai viņi būtu drosmīgi un nebaidītos laist pasaulē tik daudz bērnu, cik vēlas, un mēs kā valsts sniedzam nepieciešamo atbalstu ģimeņu uzturēšanai. Mūsu ģimenes politikas mērķis ir vērsts uz to, lai sievietēm nebūtu jāizdara izšķirīga izvēle starp karjeru un ģimeni, bet mēs iedrošinām sievietes radīt bērnus un palikt arī darba tirgū.
Nesen Ungārijā ir pieejama atbalsta programma, kurā katra jaunā ģimene no valsts saņems 30 000 eiro savai ģimenes mājai. Tāpat mums ir arī programma ģimenes auto iegādei. Ģimenes mātes, kurām ir četri bērni, tiek atbrīvotas no ienākumu nodokļa. Dzimstības rādītāji un iedzīvotāju atbalsts rāda, ka ģimenes atbalsta programma strādā. Mūsu mērķis ir ģimeņu stiprināšana mūsu valstī, tamdēļ Ungārijā dzīvojošie citu ES valstu pāri arī var pieteikties programmai. Tas, ko mēs nevēlamies, ir nekontrolēta migrācija.
Nesen Zviedrijas sociālo lietu ministre Annika Strandhella izteicās, ka Ungārijas ģimenes atbalsta plāns “smird pēc 30. gadiem” un ka “tas, kas notiek Ungārijā, ir biedējoši”.
Mēs noraidām šādus skarbus paziņojumus, jo šāda valoda nodara kaitējumu mūsu sadarbībai un Eiropai. Mēs aicinām ievērot cieņpilnu attieksmi, nevis šādu retoriku. Katrā sadarbības aspektā ir jāvalda cieņpilnai attieksmei attiecībā uz citu valstu demokrātiskā veidā pieņemtajiem lēmumiem. Nevēlos komentēt Zviedrijas ģimenes politiku, tomēr es ceru, ka Zviedrijas politiķi ir pietiekami liberāli, lai spētu saprast un pieņemt citas valstis un citādas pieejas.
ES Padomes prezidents Donalds Tusks teicis, ka bez Ukrainas nav iedomājama Eiropa. Vai piekrītat viņa teiktajam?
Ungārija atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību. Esam pievienojušies ES drošības sadarbības formātam PESCO, jo uzskatām, ka tas ir eksistenciāls jautājums mūsu drošībai. Un esam konstruktīva kluba daļa. Piemēram, Ukrainā sniedzam atbalstu dzeramā ūdens attīrīšanā, piedāvājam studentu apmaiņas iespējas Ungārijas augstskolās studentiem no Ukrainas.
Tajā dzīvo ap 150 000 ungāru, taču tur dzīvojošos ungārus īpaši negatīvi skar jaunais izglītības likums, kura saturā ir ļoti daudz aizspriedumu, tas ir ir pretrunā ar Eiropas vērtībām un tiesībām. Mēs vēlamies, lai Ukraina ievēro noteikumus un starptautiskos līgumus. Mūsu politiķi visos galvenajos starptautiskajos forumos ir pauduši savu kategorisko nostāju šajā jautājumā, ka tā ir problēma. Ungāriem ir tiesības uz savas valodas lietošanas brīvību Ukrainā, ko apdraud šā likuma pašreizēja redakcija.
Kā Ungārija piedalās Baltijas valstu drošības stiprināšanā?
Mēs esam nosūtījuši savu ekspertu uz NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru Rīgā. No 1. maija ap 110 ungāru militārpersonu atradīsies Šauļos, Lietuvā, lai nodrošinātu Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas gaitu. Ungārijai proporcionāli tās lielumam ir mazi bruņotie spēki, un līdz 2026. gadam vēlamies palielināt savas militārās spējas. Mēs bijām viena no pirmajām valstīm, kura signalizēja, ka vēlamies būt PESCO un ka tas ir svarīgi Eiropas drošībai.
Bieži no citām valstīm Ungārijai tiek izteikta kritika, ka tās premjerministrs ir īpaši tuvās attiecībās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu…
Mēs nevaram neņemt vērā ģeopolitiku, saprotam, ka daudzām dalībvalstīm Krievija ir drošības politikas jautājums. Tāpēc esam pieņēmuši konkrētus soļus, uz Baltiju pirms kāda laika nosūtot četras iznīcinātājlidmašīnas, un drīzumā atkal tās sūtīsim. Tomēr ģeopolitikā mums jāņem vēra arī citi aspekti, piemēram, sadarbība enerģētikā. Astoņdesmit procentus no nepieciešamā dabas gāzes patēriņa Ungārijā nodrošina gāzes piegādes no Krievijas.
Mums jābūt ļoti pragmatiskiem šajā ziņā, tādēļ gāzes tirgū daudzus gadus strādājam arī pie dažādu starpsavienojumu izveides.
Ungārijā tiek celts jauns AES reaktors, izmantojot Krievijas uzņēmuma “Rosatom” tehnoloģijas. Vai tas nedara lielāku Krievijas ietekmi uz jūsu energosektoru?
Saistībā ar AES galvenais aspekts ir veco reaktoru darbības laika noiets un jaunas kapacitātes izveidošana, kā arī tas, ka jaunā reaktora tehnoloģijas ir pazīstamas mūsu atomelektrostacijas darbiniekiem. Biznesa veidošanai Eiropā nav nekādas saistības ar ideoloģiju un politiku. AES sakarā būs Eiropas iepirkumu noteikumiem atbilstoši vairāki iepirkumi, kuros varēs piedalīties arī Rietumu uzņēmumi.
Jūsu valsti mēdz kritizēt par vēlmi samazināt ES sankcijas pret Krieviju…
Visa ES kopiena kopā lēma par pievienošanos sankcijām. Mēs arī tām pievienojamies. Ungārija vienmēr balsoja par sankcijām, neskatoties uz to, ka tās īpaši skāra dažas Ungārijas ekonomikas nozares.
Kā Ungārija atbild uz pārmetumiem un 7. panta pārkāpumu procedūru, ko EK ierosinājusi pret jūsu valsti saistībā ar tiesiskuma jautājumiem?
Mūsu ieskatā Eiropas Parlaments, sākot 7. panta pārkāpuma procedūru, lietoja kļūdainu juridisku procesu un procedūras sākšanu neierosināja ar divu trešdaļu vairākumu, bet izmantoja 7. panta pārkāpuma procedūru kā politisku līdzekli un vērsās pret Ungāriju. Pārmetumi nav balstīti uz juridisku argumentāciju. PES (Eiropas sociālistu partijas – Ģ. V.) galvenais kandidāts Franss Timermans kritiku pret Ungāriju izmanto saviem mērķiem un piespēlē Ungārijas opozīcijai.
Man tas šķiet ētiski nepieņemami un nekorekti.
Cits kandidāts – EK viceprezidents Marošs Šefčovičs no Slovākijas, kurš tur ir valsts prezidenta kandidāts, piemēram, kampaņas laikā aizgāja bezalgas atvaļinājumā. Līdzīgi būtu jārīkojas Timermansam. Uzskatām, ka nav korekti procedūrā saistībā ar tiesiskumu izmantot strīdu starp Ungāriju un migrāciju atbalstošajiem politiķiem. Arī šie spēki vērš spiedienu uz pašlaik notiekošo Rumānijas prezidentūru, kurai ir atslēgas loma, lai noteiktu darbakārtību ES apspriežamajos jautājumos.
Pret Poliju arī ierosinātas EK pārkāpuma procedūras saskaņā ar 7. pantu saistībā ar tiesiskumu. Vai šajos procesos redzat līdzības?
Tāpat kā Ungārija, arī Polija saskaras ar procedūru saskaņā ar 7. pantu kā politisku līdzekli no noteiktu Eiropas politisko spēku puses. Tomēr nedrīkst aizmirst pamatprincipu, ka pārkāpuma procedūra ir iesaistītās dalībvalsts un ES Tiesas privāta lieta. Nav pieļaujami, ka tiesiskais strīds tiek politizēts. Vispār pārkāpuma procedūra saskaņā ar 7. pantu pret kādu no valstīm ir uzskatāma kā “kodolrisinājums”.
To savā labā izmanto politiskie spēki, kas iestājas par migrāciju ES, un pašlaik tie ir vairākumā EP.
Ungārijā ir normāla un stabila demokrātija pretēji tās kritiķu apgalvojumiem. Pie mums notiek demokrātiskas vēlēšanas un procedūras. Pārkāpuma procedūru skaita ziņā esam devītajā vietā ES, bet vispārēju ES likumu un regulu ātrā ieviešanā esam otrajā vietā ES. Tāpēc saskatām, ka pārkāpuma procedūru saskaņā ar 7. pantu ir ierosinājuši imigrācijas politiku atbalstošie Briseles politiķi. Mēs imigrācijas jomā pildām likumus un aizsargājam ES robežas no nelegāliem imigrantiem.
