Galvenais ir mēslošana, augi maijā patērē daudz barības vielu, jo strauji aug 0
Lai izaugtu laba raža un skaisti ziedi, tagad jādara viss, lai būtu raženi stādi. Galvenais darbs ir mēslošana, augi patlaban patērē daudz barības vielu, jo strauji aug,” atgādina dārzniece Valentīna Bule no Subates.
Sāk intensīvi barot
Pat tiem stādiem, kas iestādīti kvalitatīvā substrātā ar pievienotām barības vielām, pāris nedēļu pēc iestādīšanas vajag papildbarību. Lai arī augi maziņi, barības vielas izskalojas arī ar laistāmo ūdeni.
Šajā periodā stādiem svarīgs mēslojums, kurā ir vairāk slāpekļa. Tas vienādi svarīgi gan tomātiem, gurķiem, paprikai un citiem dārzājiem, gan puķu stādiem.
Patlaban dārzniecībā barošanai lieto ūdenī sķīstošo vai šķidro mēslojumu. Veikalā ir liela izvēle. Kā labu un plaši lietotu dārzniece iesaka līdzekli Kristalons. To ir ērti lietot (katrai augu grupai un attīstības fāzei ir savā krāsā, dažādu tilpumu iepakojums). Patlaban aktuāls ir zaļais Kristalons. Vēlāk, kad sāks ieriesties ziedpumpuri, to nomaina pret mēslojumu, kam mazāk slāpekļa un vairāk fosfora.
• Ja pats mājās audzē stādus, jārēķinās, ka par tiem jārūpējas katru dienu.
Izvēlas labāko
Subates dārzniecības saimniece uzskata, ka augi grib ēst katru dienu. Tādēļ viņa iesaka stādiņus mēslot nevis reizi nedēļā, bet katrā laistīšanas reizē. Protams, tad mēslojumu pievieno vismaz uz pusi mazākā koncentrācijā, nekā lietojot reti.
Laba izvēle (attiecība starp cenu un kvalitāti) ir šķidrajam mēslošanas līdzeklim Vito. Visizdevīgāk ir nopirkt lielāka tilpuma pudeli, jo tā iznāk lētāk, turklāt tas der visiem augiem – gan telpās, gan dārzā. Tas ir piemērots mazdārziņu saimniekiem arī tāpēc, ka Vito mēslojuma koncentrācija nav augsta. Lietojot pulverveida mēslojumus, iesācēji dārza darbos to reizēm var pārdozēt.
Subates dārzniecības saimniece par labāko atzīst un pati lieto firmas Schultz mēslojumu. Tas ir dārgs, taču jālieto mazā koncentrācijā un pietiek ilgam laikam. Rezultāts atsver izdevumus.
• Ja augsne ir sausa un augs apvītis, mēslot nedrīkst. Pirms tam noteikti salaista ar tīru ūdeni. Pareizi, ja augsne visu laiku ir vienmērīgi mitra.
Baro arī bioloģiski
Lieliska barība augiem ir slieku humuss. Ja tagad augus piķē podiņā, to piejauc stādīšanas substrātam. Var arī iebērt stādīšanas bedrē, ja stāda siltumnīcā. Ja stādiņi jau aug izpiķēti, to var uzbērt uz augsnes podiņiem vai kastītēm. Labums augsnē ieskalosies ar laistāmo ūdeni. Jāievēro humusa lietošanas proporcija, kas norādīta uz tā iepakojuma.
Dārzniece iesaka stādus mēslot ar minerālmēsliem arī tiem, kas vēlas saimniekot ar zaļajām metodēm. Ja stāds būs spēcīgs, bez trūkumiem, tas turpmākajā dzīvē varēs vieglāk iztikt ar ierobežotāku un mazāk sabalansētu ēdienkarti. Turklāt līdz ražas laikam tajos no minerālmēsliem nebūs ne vēsts.
Puķēm (sevišķi podos) gan bez pilnmēslojumiem neiztikt, ja vēlas izcili skaistu ziedēšanu.
• Augiem pārmēslošana ir vēl bīstamāka par barības trūkumu. Pārmēslotajiem augiem pirmajiem piemetas slimības, tie negrasās ziedēt un ražot.
Apkniebj dzinumus
Kritiski apskata puķu stādiņus. Ja tie jau krietni paaugušies, bet līdz izlikšanai ārā jāgaida vairākas nedēļas, tos noteikti galotņo. Garas pīckas nokarenajiem augiem neizskatās glīti, turklāt tās kupli neziedēs. Nedrīkst veidoties plika poda virspuse.
Noteikti galotņo (nokniebj dzinumu galus) lauvmutītes, salvijas, dālijas, petūnijas (ja nav kompaktas), fuksijas, pelargonijas, verbēnas, skaivolas, bakopas.
Ja stāds, kas tiek audzēts no jaunstāda, ir kompakts, to var negalotņot. No sēklām un pašu pavairotiem spraudeņiem audzētās puķes noteikti galotņo.
Puķu stādiņi arī jāuzmana un jāpagroza, lai tiem vienmērīgi piekļūtu gaisma, neveidotos kuplums uz vienu pusi. Ja tā gadījies, ar galotņošanu šo trūkumu var pielabot.
• Slimību profilaksei ieteicams augsnē iestrādāt līdzekļus Trihodermīns vai Biomikss (iejauc substrātā pirms stādīšanas vai uzber un ierušina virskārtā).
