Galvenais faktors straujam eksporta vērtības lēcienam ir globāls cenu pieaugums koksnes produkcijai 5
Kārlis Vasulis, žurnāls “Baltijas Koks”
1,018 miljardi eiro – šāds koksnes produkcijas eksporta vērtības apjoms sasniegts šā gada pirmajos trijos mēnešos. Tas ir par 36% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss tomēr iesaka neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus.
Aplūkojot Zempkopības ministrijas sniegtos datus par Latvijas mežu nozares eksportu pirmajā ceturksnī, redzams, ka galvenais faktors tik straujam eksporta vērtības lēcienam ir globāls cenu pieaugums koksnes produkcijai. Starp interesantākajām pozīcijām var izcelt apaļkokus, kas eksportēti par 8,5% mazākā apjomā, bet to kopējā eksporta vērtība pieaugusi par 28,7% (57,56 miljoniem eiro).
Arī papīrmalka izvesta par 16,5% mazāk, bet eksporta vērtība bijusi 16% augstāka (34,25 miljoni eiro). Ievērojama ir arī kurināmās koksnes eksporta apjomu samazināšanās. Līdzīga situācija vērojama ar zāģmateriālu eksportu – izvedām par 7,1% mazāk, bet eksporta vērtība pieaugusi par 35,7% (289,48 miljoniem eiro).
Arī saplāksnis kļuvis ievērojami dārgāks – izvests par 7,1% mazāk, bet eksporta vērtība pieaugusi par 41,3% (82,11 miljoniem eiro). Kokskaidu plātņu eksports pieaudzis par 61%, sasniedzot 86,89 miljonus eiro. Visvairāk meža nozares produkcija 2022. gada pirmajos trijos mēnešos izvesta uz Lielbritāniju (19,4%), Vāciju (7,9%), kā arī Zviedriju (7,9%).
Salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni meža nozares produkcijas izvedums uz Lielbritāniju palielinājies par 6,4% un veidoja 197,83 miljonus eiro, uz Vāciju eksports pieaudzis par 60,1% un bija 80,57 miljoni eiro, bet uz Zviedriju meža nozares produkcija izvesta 79,96 miljonu eiro vērtībā – pieaugums par 23,6%.
Traki dinamisks laiks
Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss vērš uzmanību uz apstākli, ka pērnā gada pirmajos trijos mēnešos koksnes produkcijai bijušas relatīvi zemas cenas, līdz ar to viņš aicina neizdarīt pārsteidzīgus secinājums par tendencēm. «Atceramies pagājušā gada sākuma bāzi, tāpēc jābūt uzmanīgiem ar secinājumiem. Pieļauju, ka gada griezumā cenas izlīdzināsies, jo situācija mainās ļoti strauji,» viņš pauž.
LKF izpilddirektos norāda, ka notikušas ievērojamas ģeopolitiskas izmaiņas, kuru sekas redzamas, piemēram, šķeldas eksporta un importa kritumā, jo no Baltkrievijas nākusī prece tiek aizstāta ar vietējo, kā arī uz eksporta rādītājiem iespaidu atstāj reeksporta kravu iztrūkums.
«Pievēršu uzmanību tam, kā tirgi reaģēja uz Krievijas iebrukumu Ukrainā – jāatzīmē: ja skatās mēnešu grizumā uz skuju koku zāģmateriāliem, redzam, ka ir liels kritums, bet nevar izdarīt lielus secinājumus, jo jāpagaida aprīļa un maija dati. Ja 24. februārī sākās karš, uz to brīdi kravas, visticamāk, jau bija uzsākušas ceļu. Tur kritums būs stingri lielāks aprīlī un maijā. Maijā Baltkrievija un attiecīgi Krievija jūnijā izstāsies simtprocentīgi, jo tiks pakļautas sankcijām,» viņš norāda.
«Mani biedē lepnie paziņojumi, ka par 36% kāpis eksports un viss ir lieliski. Ieteiktu šoreiz naudai pievērst nedaudz mazāku uzmanību. Mēs šobrīd dzīvojam ārprātīgi dinamiskā laikā. Domāju, ka nevajadzētu, balstoties uz jaunajiem eksporta datiem, izvilkt kaut kādus tendenču secinājumus. Visu laiku jāskatās uz ģeopolisitko situāciju, un šobrīd bizness nenotiek kā parasti (business as usual),» piebilst LKF izpilddirektors.
Atgriežas noliktavu saimniecība
Runājot par situāciju koksnes produktu tirgos, Kristaps Klauss atgādina, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies un tā kopumā ir atstājusi ļoti nopietnas sekas uz globālajām piegāžu ķēdēm. «Karš piegāžu ķēdes ir izjaucis vēl vairāk. Tā rezultātā pēdējos padsmit gadus esam gājuši uz tā saucamo just-in-time sistēmu, proti, ka noliktavu apjomi ir zemi un paļaujamies uz to, ka visus nepieciešamos materiālus saņemsim pēc pieprasījuma un ātri. Šobrīd tas laikmets ir beidzies, un domāju, ka tas tik ātri neatjaunosies. Noliktavu saimniecība ir atgriezusies. Ja martā noliktavā bija materiāls, varēja kļūt stāvus bagāts,» viņš spriež.
Šobrīd vērojama tirgus dalībnieku tāda kā taustīšanās, proti, tiek meklēta īstā pieprasījuma un piedāvājuma attiecība, kas noteiks reālo produktu cenu.
«Visi labi apzinās, ka Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas kravu apjomi nebūs tādi kā agrāk, lai arī šobrīd jorpojām nāk kravas. Tomēr jārēķinās, ka no jūnija, jūlija šo kravu vairs nebūs, jo tās skars sankcijas. Vienlaikus visi apzinās, ka augstās cenas, bez šaubām, samazina vēlmi pirkt, līdz ar to būs jūtams kritums pieprasījumā. Iepakojuma, palešu ražošanas biznesā, piemēram, trūkst naglu, kas tiek ražotas Ukrainā, līdz ar to nevajag tik daudz dēļu. No vienas puses, ir tā, ka cenai vajadzētu augt, jo nebūs Krievijas un Baltkrievijas kravu, bet, no otras puses, šobrīd vajadzētu būt cenu lejupslīdei, jo redzam, ka pircēji nav akceptējuši šos cenu līmeņus. Kur būs patiesības brīdis – to neviens nezina, jo tirgus joprojām taustās pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara punkta meklējumos,» skaidro Kristaps Klauss.
Jūt augstu pieprasījumu
Lai gūtu papildu priekšstatu par notiekošo eksporta tirgos, uzrunājām akustiskos koka apdares paneļus ražojošā uzņēmuma TopWood valdes locekli Jāni Vāveru, taujājot, kā izjūt cenu svārstības. Viņš norāda, ka cenu izmaiņas likumsakarīgi ietekmē saražotās produkcijas gala cenu, tomēr palīdzējusi esot savlaicīga izejmateriālu uzkrāšana.
«Mūs, protams, ietekmē cenu izmaiņas koksnei. 90% eksportējam paneļus no priedes masīvkoka apdarei sienām, griestiem. Mums izmaksas uz kubu ir diezgan pamainījušās, bet mēs cenšamies plānot un turēt noliktavā materiālus. Bijām veiksmīgi iepirkuši zināmu apjomu, kas mums teorētiski ļāva nesadārdzināt savu produktu. Protams, par pāris eiro uz kvadrātmetru cenu pacēlām, bet nevar runāt par dramatisku sadārdzinājumu.
Kas attiecas uz eksportu – tas nesamazinās, tieši otrādi, veiksmīgi kāpinām eksporta apjomus. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, eksporta palielinājums ir 30–40%. Iekarojam tirgus pakāpeniski. Noskaņojumi eksporta tirgos ļoti atšķiras. Piemēram, Lielbritānija vai citas Centrāleiropas valstis tik ļoti neskatās uz materiālu cenu, bet vairāk uz kvalitāti, proti, viņi labprāt izvēlēsies ozola vai oša apdares paneļus. Protams, šobrīd ar to ir problēma, jo ozols daudz nāca iekšā no Ukrainas,» viņš norāda.
Uzņēmējs arī stāsta, ka viņu galvenajos eksporta tirgos – Skandināvijas valstīs – būvniecība turpina dinamiski attīstīties.
