Galvenā skaudības pazīme, ko nepamanām 0
Portālā Econet.ru psiholoģe un filozofe Anna Kirjanova pauž viedokli, ka pati galvenā skaudības pazīme ir ļoti vienkārša un pamanāma, bet tieši tā mūs mulsina visvairāk. Iedomāsimies situāciju – tas, kuru uzskatām par draugu vai kurš ir radinieks, žēlo un jūt līdzi, kad mums atgadījusies kāda nelaime vai radušās problēmas. Pat pārsteidzoši! Pirms tam izturējās diezgan atturīgi un vēsi. Kritizēja, apbēdināja ar skarbiem vārdiem, pat izsmēja. Viņš neslavēja par panākumiem, neatbalstīja… Taču atgadījās kaut kas slikts, un viņš pilnībā mainīja savu attieksmi pret mums!
Iespējams, mēs kļūdījāmies savā iespaidā par viņu? Viņa attieksme droši vien ir labvēlīga. Viņš sīki iztaujā par visiem sīkumiem, smagi nopūšas, pārsteigumā izsaucas, sniedz padomus un pat piedāvā palīdzību. Nelielu, bet palīdzību! Vēlreiz grib dzirdēt stāstu, kā gan tu nonāci nepatikšanās. Kā saslimi vai no kā nomira tuvinieks. Vai dieniņ, cik skumji! Un kāpēc vīrs pameta? Kāds nelietis! Ko viņš teica prom ejot? Kā mēs jutāmies?
Lūk, tā cilvēks pēkšņi sāk reaģēt un tāda interese viņā pamostas, ja mums ir problēmas. Un mēs varbūt turējām viņu aizdomās par skaudību!
Pareizi darījām, ka turējām aizdomās! Tas, kurš apskauž, izjūt sāpes. Tiek aktivizētas tās pašas smadzeņu zonas, kas atbildīgas par fiziskām sāpēm. Viņam tiešām sāp no savas skaudības un sirds dziļumos viņš mūs ienīst! Antropologi raksta: apskaudēja dūres savelkas, zobi ir sakosti, viņš ir saspringts, viņam mokoši grūti redzēt mūsu labklājību… Un tad ar mums atgadās kaut kas slikts! Var tikai iedomāties, kādu atvieglojumu izjūt apskaudējs. Sāpes ir pārgājušas!
Tagad nav skaudības priekšmeta, mēs esam briesmās. Mēs jūtamies slikti. Un viņš jūtas labi!
Tāpēc viņš grib zināt notikušā detaļas un patīksmināties par tām. Aiz priekiem viņš pat gatavs mums piedot un mazliet palīdzēt, lai vēl baudītu nelaimes un zaudējumu skatus. Vai kaunu un slimības…
Tas ir attieksmes maiņas iemesls. Ieskatieties tuvāk: apskaudēja sejā pamanīsiet smaidu, slēptu un neuzkrītošu. Viņš ir tik priecīgs un apmierināts, ka slikti slēpj savu prieku. Aiz līdzjūtības vārdiem tas ir pat jūtams. Apskaudējs atkal un atkal mudina jūs runāt par notikušo nelaimi. Kad problēma atrisināsies vai grūtie laiki beigsies, viss ieies vecajās sliedēs. Skaudīgais cilvēks atkal izteiks indīgas piezīmes, smiesies un baumos aiz muguras, noniecinās un pazemos…
Tāda ir galvenā skaudības pazīme. Tikai bēdās vai nelaimēs mēs zaudējam modrību un spēju skaidri izvērtēt situāciju. Mēs pieņemam apskaudēja līdzjūtību, lai gan dvēselē viss protestē… Tiesa, pat šāda “līdzjūtība” ir labāka par naidu. Taču nevajadzētu būt atklātiem pret tiem, kas barojas ar jūsu nelaimi un zaudējumiem.
