Galvassāpes bērniem: fiziskie un emocionālie cēloņi 0
Sāpju sajūtai ir sava bioloģiskā jēga. Tā var būt pozitīva – spēj pasargāt mūs no draudošām briesmām, piemēram, gadījumā, kad nejauši pieskaramies karstam objektam un nekavējoties roku atraujam. Taču tai ir arī negatīvā puse – līdzko informācija ir saņemta, modulēta un izprasta, tā kļūst lieka, pārvēršas nevajadzīgās ciešanās, stāsta Signe Šetlere, bērnu neirologs, Veselības centrs “Vivendi”.
Svarīgi ir izšķirt šo sāpju uztveri, kad sāpju signāls pa nervu sistēmas struktūrām tiek novadīts līdz smadzenēm, un pašas sāpes, kas ir subjektīva atbilde jeb sajūta, kas radusies, reaģējot uz šiem signāliem smadzenēs. Šī radusies sajūta tad arī ietekmē bērna pašsajūtu, rada ciešanas, kā rezultātā bērns reaģē uz šo situāciju ar noteiktu rīcību atbilstoši savai uztverei un personībai. Šī rīcība ietekmē arī apkārtējos, kas ir sāpju sociālais aspekts.
Ja skatāmies uz sāpēm no šāda skatu punkta, tad vieglāk izprast galvassāpju ārstēšanā bieži pielietoto multimodālo pieeju, pievēršot uzmanību gan ķermeniskajiem, gan psihoemocionālajiem, gan apkārtējās vides faktoriem.
“Bērni ar galvassāpēm ir jāvērtē citādāk kā pieaugušie. Pirmkārt, bērni nav mazi pieaugušie, to fizioloģisko un psiholoģisko procesu norise ir atšķirīga. Otrkārt, bērnu nervu sistēma ir citādāka – vēl nav beigusies mielinizācija, reorganizācija, nervu šūnu kontaktu veidošanās, īsāk sakot, tā vēl nav līdz galam nobriedusi. Treškārt, nereti simptomus mēs varam identificēt pēc uzvedības reakcijām, nevis tieši iegūstot informāciju sarunas veidā.
Lai arī bērnu vecumā sastopamas daļa to pašu galvassāpju saslimšanu, kuras redzamas pieaugušjiem, to diagnosticēšana un arī ārstēšana ir stipri atšķirīga,” stāsta bērnu neiroloģe Signe Šetlere.
Galvassāpes bērniem sastop samērā bieži.
Vienam no trīsdesmit bērniem ir kāda no galvassāpju saslimšanām.
Vidēji tās parādās 7 gadu vecumā ar tendenci kļūt biežākām, bērnam pieaugot. Līdz puberitātes vecumam galvassāpes biežāk sastop zēniem, vēlāk – meitenēm.
Runājot par galvassāpju cēloni, izšķir primāras un sekundāras galvassāpes. Sekundārām galvassāpēm par iemeslu ir kāda cita saslimšana, piemēram, saaukstēšanās, infekcija, trauma, asinsvadu saslimšana, audzējs, sistēmiska saslimšana, medikamentu pārmērīga lietošana u.c.
Visbiežākās primārās galvassāpes bērnu vecumā ir tenzijas jeb saspringuma tipa galvassāpes, migrēna un ar trīszaru nervu saistītas galvassāpes, šīs trīs sastāda 98% no visām primārām galvassāpēm. Svarīgi ir saprast, kāds ir sāpju cēlonis, no tā ir atkarīga turpmākā ārstēšanas taktika.
Lai nokļūtu līdz atbildei par galvassāpju cēloni, jāsāk ar atbildēm uz virkni svarīgu jautājumu. Pirmkārt, svarīgi ir noskaidrot bērna vecumu, kurā galvassāpes ir sākušās un sāpju biežumu. Otrkārt, jānoskaidro sāpju dažādie raksturlielumi – vai tās ir epizodiskas, hroniskas, progresējošas, vai sāpes ir vienā galvas pusē vai abās, vai tās izstaro, kāds ir sāpju ilgums, kā sāpes ietekmē bērna ikdienu, vai ir kādi saistīti simptomi, piemēram, vemšana, nepatika pret gaismu, redzes traucējumi u.c. Treškārt, jājautā par faktoriem, kas provocē un pastiprina galvassāpes (slodze, ekrānlaiks, dienas laiks, mēnešreizes, smaržas, laika maiņa u.c.).
Daudzi dzīvesveida faktori var provocēt sāpes, tāpēc dzīvesveida modifikācija (miegs, hidratācija, uzturs u.c.) var būt pirmais solis galvassāpju ārstēšanā.
Svarīgi uzsvērt, ka rutīnveidā pie galvassāpēm nav jāveic padziļināta izmeklēšana ar attēldiagnostikas metodēm (kompjūtertomogrāfiju, magnētisko rezonansi), asins analīzēm, elektroencefalogrammu u.c. Taču, parādoties “sarkano karogu” simptomiem, kas var liecināt par akūtu, veselībai bīstamu stāvokli, nopietnāku saslimšanu, būtu noteikti jādodas pie ārsta un šāda izmeklēšana jāapsver.
“Sarkanie karogi”:
• Sāpes mazāk kā 6 mēnešus
• Apjukums pie sāpēm
• Neiroloģiska lokāla rakstura simptomātika
• Sāpes bez auras
• Vemšana
• Ar miegu asociētas galvassāpes
• Ģimenē nevienam nav migrēnas
• Sāpes ir progresējoša rakstura
• Akūts, stiprs sāpju sākums
• Mainās galvassāpju simptomi laikā
• Izteiktākas galvassāpes no rīta
• Fiziska slodze provocē galvassāpes
• Pozīcijas galvassāpes
• Krampji
• Sistēmiskas saslimšanas simptomi
Galvassāpju ārstēšana
Lai sekmīgi ārstētu galvassāpes, nepieciešams ievērot 5 soļus:
1. Diagnozes noskaidrošana un izpratne par to: gadījumos, ja sāpes ir hroniskas, tās bieži vien rada stresu, neziņu, bailes par to, ka tā ir nopietna, potenciāli veselību apdraudoša saslimšana. Tad, kad mēs izprotam diagnozi, ārstēšanas iespējas un prognozi, ir vieglāk ar saslimšanu sadzīvot.
2. Galvassāpju ietekmes noskaidrošana: saslimšanas “nasta” katram indivīdam ir atšķirīga. Tās noskaidrošana ir ļoti svarīga, lai varētu pieņemt tālākos ar ārstēšanu saistītos lēmumus. Tas attiecas uz skolas apmeklējumu, ārpusskolas aktivitātēm, sociālo dzīvi, ģimenes vidi utt. Ir objektīvas skalas, ar kuru palīdzību šo ietekmi var izvērtēt.
3. Blakussaslimšanu atpazīšana un ārstēšana: šeit svarīgi atpazīt un ārstēt ne tikai somatiskās saslimšanas, bet arī psihoemocionālos traucējumus.
4. Ne-farmakoloģiska ārstēšana: šeit jāmin vairākas metodes. Viena no tām ir galvassāpju dienasgrāmatas rakstīšana, kas darbojas gan kā diagnostisks rīks, lai noskaidrotu potenciālos sāpju izraisītājfaktorus u.c. raksturlielumus, gan arī palīdz ārstēšanas efektivitātes izvērtēšanā. Pie šī soļa pieder arī visi jautājumi, kas saistīti ar “galvassāpju higiēnu”. Jāpiemin arī kognitīvā biheivoriālā terapija, biofeedback metodes, relaksācijas treniņi, stresa pārvaldīšana kā metodes galvassāpju ārstēšanā. Nozīme ir arī svara mazināšanai, ja ir virssvars, un uztura bagātinātāju, vitamīnu lietošanai. Šeit iezīmējas multidisciplināras komandas nepieciešamība, kurā ietilpst uztura speciālists, fizioterapeits, psihologs un citi funkcionālie speciālisti.
5. Farmakoloģiska ārstēšana:
a. Akūta ārstēšana – tā ir ārstēšana, ko pielieto tajā brīdī, kad ir galvassāpes sākas. Akūtas ārstēšanas mērķis ir apturēt sāpes, lai bērns var atgriezties pie iepriekšējām aktivitātēm un sāpes neatkārtotos. Ja sāpes ilgst līdz 30 minūtēm, tad rekomendē pretsāpju medikamentus nelietot, taču sāpju mazināšanai izmantot citas metodes – miegs, pastaiga, svaigs gaiss u.c. rituālus, kas palīdz. No medikamentiem tiek pielietoti nesteroīdie pretsāpju līdzekļi, triptāni, paracetamols, līdzekļi, kas mazina sliktu dūšu.
Jāizvairās no barbiturātu, kofeīna un narkotisko pretsāpju līdzekļu lietošanas. Jāpievērš uzmanība tam, lai medikamenti netiktu pārdozēti (ne vairāk kā 10 dienas mēnesī), jo to nekontrolēta lietošana epizodiskas galvassāpes ātri vien var pārvērst hroniskās galvassāpēs..
b. Profilaktiska ārstēšana – pie migrēnas un citām primārām galvassāpēm ir efektīva arī profilaktiska ārstēšana. Profilaktiskas ārstēšanas mērķis ir samazināt galvassāpju biežumu un intensitāti, mazināt ar galvassāpēm saistīto nespēju. Šajā gadījumā medikamentus piemēro pēc riska – ieguvuma principa, ņemot vērā blakussaslimšanas. Tiek pielietoti beta blokatori, pretepileptiskie līdzekļi, flunarazins, antidepreseanti un citi medikamenti, to kombinācijas. Par efektīvāko profilaktisko ārstēšanu uzskata medikamentozo un citu metožu pielietošanas kombināciju, tajā skaitā dzīves veida modifikāciju.
Kopumā, runājot par galvassāpēm bērniem, jāatceras, ka katrs galvassāpju pacients ir atšķirīgs, un to ir jāizvērtē individuāli bērnu ārstam – vēlams bērnu neirologam. Taču galvassāpju ārstēšana ir multimodāls process, kurā jāpievērš uzmanība ne tikai ķermeniskajiem faktoriem, bet arī psihoemocionālajiem un apkārtējās vides faktoriem. Bieži vien tieši šo faktoru modifikācija var būt noteicoša galvassāpju sekmīgai ārstēšanai.
