Galvaspilsētā trenkās ubagus 0
Ar 51 balsi par un pieciem deputātiem atturoties, Rīgas domes sēdē otrdien apstiprināti grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos, saskaņā ar kuriem Rīgas vēsturiskajā centrā ubagošana turpmāk būs aizliegta, savukārt ārpus pilsētas centra ubagošana būs atļauta tikai ar personu apliecinošu dokumentu. Grozījumi vēl jāapstiprina arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā
Rīgā turpmāk būs aizliegts ubagot uzmācīgā veidā un iežēlināšanai izmantot dzīvniekus. Ubagošana būs liegta sabiedriskajos transportlīdzekļos, uz brauktuves, uz ietvēm, kāpnēm, estakādēm, laukumiem un citiem gājējiem paredzētiem ceļiem vietās, kur tas var apgrūtināt vai traucēt gājēju kustību. Tāpat ubagiem būs jāpazūd no Rīgas vēsturiskā centra.
Par grozījumiem Rīgas pašvaldības saistošajos noteikumos vairākums ubagotāju jau ir informēti. Uz Operas tiltiņa uzrunātā invalīde Veronika, kas gadiem te nāk, lai pelnītu uz līdzjūtīgu garāmgājēju rēķina, teic, ka par Rīgas domes lēmumu zinot. Taču īsti neizprotot, kas ir pilsētas vēsturiskais centrs. Viņa uzskata, ka vēsturiskais centrs ir Vecrīga, tāpēc pārliecināta, ka uz Operas tiltiņa varēšot piepelnīt pie pensijas arī turpmāk.
Toties Vladimirs, kas ubago ar diviem suņiem gājēju pārejā pie Centrālās dzelzceļa stacijas, apgalvo, ka šie ierobežojumi viņam būšot traģiski. “Tad sunīšus aizvedīšu uz dzīvnieku patversmi, bet pats pakāršos,” teic 53 gadus vecais Vladimirs. Turpat netālu apgrozās vēl divi vīrieši, un vēlāk uzzinu, ka viens no viņiem ir Vladimira brālis, bet otrs – abu draugs. Visi kādreiz esot karojuši Afganistānā.
Vladimiram kādreiz esot bijusi arī normāla ģimene, bet tad izšķīries ar sievu, māju ar dārzu atstājis bijušajai dzīvesbiedrei un bērniem. Pats kopš tā laika dzīvo uz ielas.
“Bērni mani mīl, viņi bieži atnāk pie manis. Meita vēl nesen centās man iedot 20 latus, es atteicos, bet vēlāk izrādījās, ka viņa slepus ielikusi manā kabatā šo naudu.” Vladimiram, to stāstot, pat asaras saskrien acīs. Viņš jau piecpadsmito gadu mitinās armijas teltī kopā ar abiem draugiem un suņiem. Iztiku pelna, jau piecpadsmito gadu ubagojot Rīgas ielās.
Visdāsnākās esot piektdienas, tad visvairāk varot sapelnīt. Dienā vidēji savācot apmēram piecus, lielākais, 15 latus, apgalvo bijušais Afganistānas kara dalībnieks. Minēto summu apšaubu, jo, kad “LA” žurnālists Almants Poikāns iejutās ubaga ādā, viņš pārliecinājās, ka dienā var savākt 40, pat 80 un vairāk latu. Vladimirs neiebilst.
Taujāju, kāpēc nestrādā. Esot bijis pat iekārtojies veikalā “Maxima”, neatklājot, ka Afganistānā bijis ievainots, ka esot pirmās grupas invalīds. Tiesa, visi dokumenti pirms daudziem gadiem sadeguši dārza mājiņā, kur kopā ar brāli un draugu nakšņojuši. Pēdējā laikā sācis nedaudz lietot sauso vīnu, citu neko. Iedzer, jo daudz pārdzīvojumu un stresa, bet tikai drusciņ, jo negribot kļūt par alkoholiķi. Vladimirs regulāri apmeklē arī baznīcu. Bet pirms kāda laika devies tikpat kā Eiropas apceļošanā. Bijis Varšavā, Berlīnē, citās pilsētās. Aizbraucis arī uz Maskavu. Ar autostopiem, ņemot līdzi arī abus suņus.
Vladimirs nenoliedz – ārzemēs esot ubagojis. Visatsaucīgākie bijuši vācieši, ļoti dāsni, it sevišķi ieraugot abas sunenītes. Ja Rīgā šo rūpalu ierobežos, dosies atkal uz Berlīni, teic Vladimirs. Viņš neslēpj, ka gribētos atgriezties normālā dzīvē, dzīvot kārtīgā dzīvoklī, gulēt balti saklātā gultā. Jo veselība arvien pasliktinās. Vai izturēs nākamo ziemu? Vairākkārt vērsies sociālajā dienestā, bet, lai atjaunotu dokumentus, turp būtu jādodas katru dienu ilgāku laiku. To viņš nespējot. Man apgalvo, ka bankas kontā arī esot nauda, bet to izņemt nevarot, jo nav pases.
Ubagi manipulē ar sabiedrību
Rīgas domes mobilā brigāde darbam ar bezpajumtniekiem regulāri apseko arī ubagu pulcēšanās vietas. Sociālā darbiniece Aija Grosa ir gluži vai sadusmojas – neticiet nevienam viņu vārdam! Ubagi Rīgas ielās dodas kā uz darbu, turklāt, pateicoties sabiedrības lētticībai, krietni nopelna. Summas dienas beigās izrādās krietnas. Ne velti mazdēls ar smalku džipu katru rītu savu veco omīti atved un ratiņkrēslā izsēdina ielu krustojumā, tur, kur lielāka iedzīvotāju plūsma. Bet vakarā atbrauc un savāc gan veco cilvēku, gan viņas sapelnītās dāvanas – naudu.
A. Grosa ir kategoriska – nedrīkst dalīt naudu tāpat vien. Šiem cilvēkiem ir visas iespējas saņemt sociālo palīdzību, izmantot Rīgas patversmju pakalpojumus un sākt jaunu dzīvi. Diemžēl tādu cilvēku ir retums, tikai apmēram 10% no visiem bezpajumtniekiem.
Ubagotāji labi zina, uz kādām pogām spiest, kad jāiežēlina sabiedrība. Tie ir dzīvnieki, lielākoties suņi. Arī fotogrāfijas ar bērnu bildēm. Bet A. Grosa atceras, ka sievietei, kas reiz aicināja ziedot it kā viņas trīs mazgadīgo bērnu labā, nemaz bērnu nebija. Viņa izmantoja savas māsas bērnu fotogrāfijas.
Rīgas pašvaldības policijas Administratīvās pārvaldes priekšnieks Jānis Znotiņš domes sēdē pastāstīja, ka šogad par uzbāzīgu ubagošanu sodīti jau deviņi cilvēki, taču liela daļa ubagotāju pārgājuši uz “pasīvo ubagošanu” – ataudzē bārdu, uzvelk netīras drēbes un nometas ceļos uz ielas, dienas gaitā nopelnot ievērojamas naudas summas. J. Znotiņš norādīja, ka patlaban noteikumu grozījumu mērķis ir ierobežot tieši sabiedrības iežēlinātājus. Nākotnē atbilstoši situācijai noteikumus, iespējams, varētu papildināt.
Ņemot vērā to, ka Rīgas pilsētā trūkumcietējiem un maznodrošinātām personām ir iespēja saņemt sociālo palīdzību, tostarp pārtiku, bez maksas, ierobežojot ubagošanu Rīgas pilsētā un nosakot personu apliecinoša dokumenta esamības nepieciešamību ubagošanas laikā, sociālajiem dienestiem tiek radīta iespēja noskaidrot ubagotāja personību.
Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Anna Kononova paskaidroja, ka pieņemtie grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos vēl tiks izskatīti arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kas varētu notikt šā mēneša laikā. Tie stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas “Latvijas Vēstnesī”.
Citur šādu problēmu nav
Ne Liepājā, ne Daugavpilī tik lielu problēmu ar ubagotājiem neesot. Liepājas pašvaldības policijas preses sekretāre Ineta Mikuta stāsta, ka ubagotājus, kuri uzmācas garāmgājējiem, var saukt pie atbildības, taču pagaidām tādi gadījumi neesot konstatēti. Gadās publiskās vietās pamanīt bērnus, kuri lūdz dāvanas, bet viņus ātri aiztur. Iesaistot bāriņtiesu un sociālos darbiniekus, tiek skaidrots, kādu iemeslu dēļ bērns atrodas uz ielas un kur ir viņa vecāki.
Daugavpilī par ubagotāja pārāk aktīvu vēršanos pie garāmgājējiem vienu reizi sastādīts pārkāpuma protokols, taču kopumā tik plašas ubagotāju armijas kā Rīgā neesot. Arī lasītāji, ar kuriem sazinājos, izmantojot redakcijas bezmaksas tālruni, apgalvoja, ka ne Alūksnē, ne Jelgavā ubagotājus nesastapsiet. Drīzāk tie ir bezpajumtnieki, kas meklē tukšās pudeles un metāllūžņus, dažkārt var uzrunāt pretimnācēju, lai izdiedelētu kādu santīmu.
