Galvaspilsētā grib sildīt lētāk 0
Latvijā vislielākais siltuma pārdevējs a/s “Rīgas siltums” (“RS”) apkures sezonu beidzis ar uzņēmuma vēsturē vislielāko biokurināmā īpatsvaru savos siltuma avotos, ar vislielākajiem siltuma patērētāju parādiem, kas galvenokārt saistīts ar gāzes cenas sadārdzinājumu, vienlaikus mazinot siltuma zudumus un nodrošinot vislētāko maksu par siltumu visās trīs Baltijas valstīs.
“RS” šajā apkures sezonā pārdeva 52% no valstī ražotā siltuma. Uzņēmums aptuveni 70% siltuma pērk no a/s “Latvenergo”, bet 30% ražo savās 43 katlumājās. “RS” aizvien palielina biokurināmā īpatsvaru savos siltuma avotos, kas šajā finanšu gadā sasniegs 12,9%, bet nākamajā finanšu gadā 26,4%.
Lētāks vai dārgāks?
Šā gada februārī darbību sāka siltumcentrāles “Ziepniekkalns” energobloks ar 22 MW lielu siltumjaudu un 4 MW elektrisko jaudu, bet šonedēļ iecerēts atklāt vēl vienu ar šķeldu kurināmo katlumāju Zasulaukā (jauda 20 MW). Abu staciju būvniecībā pavisam izmantots vairāk nekā Ls 6,5 milj. liels ES fondu atbalsts. Svarīgi, ka biokurināmā izmantošana ļaus “RS” samazināt maksu par siltumu – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija šajā mēnesī izskatīs pieteikumu par tā samazināšanu par 3%, tarifs varētu stāties spēkā no 1. jūlija. Tas nozīmē, ka rīdzinieki kādu laiku par vienu Mwh varētu maksāt Ls 41,65 Ls 42,81 vietā.
“Kādu laiku” tāpēc, ka Ekonomikas ministrija paziņojusi par obligātā iepirkuma komponenta (OIK) maksājuma samazināšanu, kas gan attiecas uz elektroenerģijas ražošanu, tomēr termoelektrocentrālēs no gāzes ražotajam siltumam nozīmēs cenas kāpumu. Iespējamo siltuma sadārdzinājumu pēc izmaiņām OIK maksājumos vakar atzina arī “RS” valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.
Patlaban tieši atbalsts koģenerācijas stacijām, kas lielākoties ražošanā izmanto dabasgāzi, veido lielāko daļu no obligātā iepirkuma komponenta izmaksām, ko sedz visi elektrības patērētāji, atzīst Ekonomikas ministrija (EM). Tā pieļauj, ka atbalsta intensitātes samazināšana koģenerācijas stacijām varētu atsevišķos gadījumos un pašvaldībās ietekmēt siltumenerģijas tarifus. Augstāki tarifi varētu būt Bauskā, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā, Vangažos.
Ministru kabinets vienojās, ka detalizēts OIK fonda darbības modelis EM sadarbībā ar Finanšu ministriju ir jāizstrādā līdz š. g. 15. maijam.
“RS” renovēs ēkas?
“RS” klientu parādi par siltumu šā gada 9. maijā veidoja Ls 13,9 milj., tostarp Ls 13,2 milj. bija šajā apkures sezonā izveidojušies parādi. Pērn šajā laikā aptuveni 8000 siltuma pircēji “RS” bija parādā Ls 12 milj.
“Latvijas Avīzē” jau esam stāstījuši par siltuma zudumu samazināšanu “RS” no 20% 1996. gadā līdz 13% šajā gadā. Uzņēmuma valdes loceklis Uģis Osis teic, ka pēdējos 17 gados ir nomainīti un izbūvēti siltumtīkli 359 km garumā, kas veido aptuveni 53% no “RS” piederošajiem siltumtīkliem. Rīgā pavisam siltumtīkli stiepjas 900 km garumā. “RS” siltumtīklu rekonstrukcijas darbus šajā gadā turpināšot.
Vēl viens jaunums ir “RS” sāktā ēku renovācijas uzņēmējdarbības pētīšana. Izrādās, ka iespējama uzņēmuma iesaistīšanās šajā biznesā. N. Talcis izsmeļošāku skaidrojumu šai darbībai vakar nesniedza.
Garāka apkures sezona
Apkures sezona galvaspilsētā šajā gadā bija pavisam 194 dienas gara – visgarākā pēdējos trīs gados (2009./2010. gada apkures sezona turpinājās 201 dienu). Vidējā mēneša āra gaisa temperatūra šajā apkures sezonā bija -0,3 grādi. 2010./2011. gada apkures sezonā tā bija +1,4 grādi, bet 2009./2010. gada apkures sezonā -0,3 grādi. N. Talcis vakar kliedēja mītu, ka uzņēmums kā padomju laikos apkuri sākot pie +8 grādu lielas vidējās diennakts temperatūras. Patlaban 99% māju apkure automātiski tiekot uzsākta, iestājoties +10 līdz +12 grādu vidējai diennakts temperatūrai, ko nosaka sensori.
“RS” modernizācijas plāns nākamajos gados neparedz jaunu katlumāju būvniecību. Ir iecerēti vairāki modernizācijas pasākumi uzņēmuma siltumavotos.
