Rīgā nav kas izved 12% atkritumu 0
Vakar dienas beigās ārkārtas sēdē pēc vairāku stundu ilgas apspriešanās valdība, nepiekrītot trim Jaunās konservatīvās partijas ministriem, nolēma izsludināt Rīgā ārkārtas stāvokli no 2019. gada 11. septembra līdz brīdim, kad spēku zaudē Konkurences padomes 2019. gada 9. septembra lēmums par pagaidu noregulējumu, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 11. decembrim.
Burovs sola izvest visu
Rīgas pašvaldībai uzdots vienoties ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, kuri piekrituši turpināt darbu no 15. septembra, ievērojot pakalpojumu sniegšanas teritoriju un pakalpojumu sniegšanas noteikumus, kas noteikti līgumos ar pašvaldību līdz 14. septembrim.
“Sadzīves atkritumi no Rīgas namu pagalmiem tiks izvesti arī no 15. septembra. Par to uzņemos personīgu atbildību!” tā dienas pirmajā pusē Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem paziņoja Rīgas pašvaldības vadītājs Oļegs Burovs, atbildot uz viņu jautājumu, kā turpmāk notiks sadzīves atkritumu izvešana, ņemot vērā pirmdien, 9. septembrī, Konkurences padomes (KP) pieņemto lēmumu par tā dēvētā pagaidu noregulējuma ieviešanu.
Oļegs Burovs vēstīja, ka pašvaldībai vairs neesot iespējams izpildīt KP prasību līdz 12. septembrim atjaunot līgumus ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem.
Nenoliedzot nepieciešamību ieviest pārmaiņas sadzīves atkritumu izvešanas organizēšanā, Oļegs Burovs joprojām ir pārliecināts, ka KP lēmums, tostarp prasība atjaunot agrāk noslēgtos līgumus ar līdzšinējiem atkritumu apsaimniekotājiem neesot likumīgs. Tāpēc otrdien pašvaldība apstrīdējusi šo lēmumu tiesā.
Nav kas izved 12% atkritumu
Pašlaik gatavību turpināt sadzīves atkritumu izvešanu apliecinājuši SIA “Clean R” un SIA “Eco Baltia vide”. SIA “Lautus” gaida, ko pašvaldība piedāvās. Savukārt SIA “Pilsētvides serviss” jau pavēstījis, ka Rīgā vairs nestrādā.
Bet arī uzņēmuma “Clean R” izpilddirektors Valērijs Stankevičs un “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts saka: ja ar pašvaldību agrāk noslēgtie līgumi vairs nav spēkā, tad vispirms esot jānoslēdz jauni, lai zinātu, ar ko rēķināties.
Pēc pašvaldības vadītāja teiktā, no līdzšinējā četrinieka izkrītot diviem, no 15. septembra sadzīves atkritumus no namu pagalmiem vairs neizvedīs 12 procentiem klientu. Tāpēc, viņaprāt, vienīgā izeja esot izsludināt galvaspilsētā ārkārtas stāvokli, par ko otrdien pārliecināt valdību vēl nebija izdevies.
Ārkārtas stāvoklis ļautu pašvaldībai vienoties par atkritumu izvešanu ar pašas izraudzītiem uzņēmumiem, nerīkojot publisko iepirkumu konkursu, kura sarīkošana prasītu laiku, līdz ar to arī pārtraukumus atkritumu izvešanā. Bez ārkārtas stāvokļa izsludināšanas apsaimniekotājam nav tiesību izvest atkritumus iedzīvotājiem, ar kuriem nav noslēgts līgums.
Kaut arī līdz svētdienai, 15. septembrim, atlikušas vairs tikai trīs dienas, Saeimā uzaicinātais Rīgas pašvaldības vadītājs Oļegs Burovs nemaz neizskatījās pārlieku satraukts vai noraizējies par kritisko stāvokli atkritumu apsaimniekošanā, apgalvodams, ka atkritumu izvešana Rīgā netikšot pārtraukta pat ne uz vienu dienu. “Ja valdība neizsludinātu ārkārtas stāvokli, tad mēs rīkotos paši,” tā viņš apņēmīgi paziņoja deputātiem.
KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama uzskata, ka 12% klientu neesot tik daudz, lai tāpēc izsludinātu ārkārtas stāvokli. Ņemot vērā ienesīgo biznesu, konkurences apstākļos radušos tukšumu varot aizpildīt uzņēmumi, kuri neatsakās turpināt atkritumu izvešanu.
Ārkārtas stāvoklis nedrīkst sadārdzināt pakalpojumu
Kā deputātiem skaidroja KP Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs, pagaidu noregulējums paredz līgumu turpināšanu ar līdzšinējiem uzņēmumiem un ar tiem pašiem noteikumiem.
Bet, izsludinot ārkārtas stāvokli, esot pieļaujams, ka pašvaldība noslēgs jaunus līgumus, kas iedzīvotājiem sadārdzinātu atkritumu izvešanu.
Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans gan šaubās, vai jaunie līgumi, pret kuru noslēgšanu iebilst KP, būtiski uzlabos atkritumu izvešanu. Lai nepieļautu sadārdzinājumu, viņaprāt, jāsaglabā ar līdzšinējiem apsaimniekotājiem noslēgtie.
Uz Saeimas komisijas vadītāja Jāņa Vitenberga jautājumu, kādas būs pakalpojuma cenas un vai iznākumā iedzīvotājiem nedraud sadārdzinājums, Oļegs Burovs nevarēja atbildēt. Tas esot jāprasa vedējiem.
Vien piebilda, ka arī pašlaik pakalpojuma cenas atšķiroties, dažviet tās esot pat augstākas nekā akciju sabiedrības “Tīrīga” piedāvātās. Turklāt esot jāņem vērā, ka nākamgad sadārdzinājumu neizbēgami radīs dabas resursu nodokļa likmes paaugstinājums – līdzšinējo 43 eiro vietā 50 eiro par nesašķiroto atkritumu tonnas uzglabāšanu poligonos.
Deputāti gribēja noskaidrot, ko darīt turpmāk, lai Rīgā briestošā krīze neatkārtotos vēl citur.
KP vadītāja Skaidrīte Ābrama uzskata, ka jālabo Atkritumu apsaimniekošanas likums, kurš pieļauj, ka pašvaldība var noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kas izraudzīts publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz 20 gadiem. To izmantojusi Rīgas pašvaldība, noslēdzot pieminēto koncesijas līgumu ar AS “Tīrīga”, tādējādi atkritumu apsaimniekošanā radot monopolstāvokli uz 20 gadiem.
Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs apstiprināja, ka komisija lūgs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vērtēt Atkritumu apsaimniekošanas likumu, vai saglabāt noteikumu, ka publisko un privāto partnerības līgumu var noslēgt uz laiku līdz 20 gadiem.
“Katra diena, kas tiek pavadīta sarunās un kurā netiek pieņemts lēmums par tiesisko ietvaru, kā no 15. septembra Rīgā tiks izvesti atkritumi, stāvokli saasina vēl vairāk. Šobrīd esam jau pietuvojušies kritiskajam punktam, kurā ar lēmuma pieņemšanu vairs nedrīkst vilcināties,” norāda “Clean R” izpilddirektors Valērijs Stankevičs.
