* 1
Pieaugusi uts vienas maltītes laikā izdzer aptuveni 0,5 miligramus asiņu. Tās sūc asinis no cilvēka ādas vidējā slāņa jeb dermas, jo virsējā – ādas aizsargslānī – asiņu nav. Barība tiek iegūta, ar speciālu mutes orgānu caurdurot ādas un asinsvadu sieniņas. Ēdot parazīts brūcē ievada siekalu fermentus, kas aizkavē asiņu sarecēšanu. Šī viela rada niezi un nereti izraisa alerģiju. Visvairāk utis traucē naktīs, jo šajā laikā parazīti ir visaktīvākie.
*
Uts barošanās laikā notiek arī defekācija, tāpēc ar izkārnījumiem uz ādas var nonākt dažādi mikroorganismi, vīrusi un baktērijas. Tomēr šie parazīti tikai retos gadījumos pārnēsā vīrusus. Visbiežāk infekcija rodas niezes dēļ – kasot sakairināto ādu, cilvēks pats ar rokām pārnes dažādas baktērijas no apkārtējās vides, tāpēc nopietns iemesls apkarot utis ir ne tikai parazīta izraisītie ādas bojājumi, bet arī inficēšanās iespēja. Ielaistos pedikulozes gadījumos cilvēkam var attīstīties strutaini pūslīši jeb pioderma. Ārsti uzsver, ka utis nepārnēsā AIDS, hepatītu un citas saslimšanas, kuras parasti tiek nodotas ar asinīm un limfu.
*
Pedikulozi pieņemts uzskatīt par netīrīgu cilvēku slimību, tomēr šie parazīti neizvēlas garus, īsus, tīrus vai netīrus matus, tāpēc no inficēšanās nav pasargāts neviens. Utis barību iegūst caur ādu, bet netīrās galvās, kur uzkrājies tauku slānis, to izdarīt ir grūti. Šā iemesla dēļ parazītiem labvēlīgāka vide ir tīri cilvēki.
*
Utainība var skart ikvienu, taču statistikas dati rāda, ka visvairāk tā tiek konstatēta maziem bērniem un skolēniem. Par biežāko pedikulozes izplatīšanās veidu uzskata tiešu fizisku saskari. Taču pastāv arī netieši invāzijas ceļi – ķemmes, cepures, šalles vai citas galvassegas, dvieļi, spilvendrānas un apģērbs.
*
Kaut gan galvas utu izplatībai nav raksturīga sezonalitāte un tās var parādīties jebkurā gadalaikā, spriežot pēc novērojumiem, parazītus biežāk konstatē laikā, kad bērni pēc vasaras brīvdienām atsāk gaitas skolās un bērnudārzos. Vienkopus pulcējoties samērā nelielās telpās, utīm tiek dota zaļā gaisma ātri un viegli ceļot, lai nokļūtu pie nākamā upura. Visbiežāk ar utīm inficējas bērni un skolēni 3–11 gadu vecumā.
*
Bērni reti sūdzas par galvas niezi, tāpēc ir grūti pamanīt pedikulozes sākumu.
Taču par to var liecināt šādu pazīmju kopums:
pastāvīga spēcīga galvas un kakla mugurējās daļas ādas nieze;
ādas (aiz auss un kakla mugurējā daļā) sakasījumi – mazi, sarkani uztūkumi un ādas sacietējumi ar ūdeņainiem izdalījumiem;
mazi, balti plankumi pie matu saknēm, ko ir grūti atdalīt (gnīdas);
redzami paši parazīti – utis.
Utis un gnīdas vislabāk konstatēt matos tuvu galvas ādai, vietās, kur tie ir visbiezākie, jo parazīti vairās no gaismas.
*
Utis nespēj lēkt, lidot vai peldēt, taču ir pielāgojušās izdzīvot lielā aukstumā un neiet bojā pat pēc ilgstošas galvas mazgāšanas: ar āķiem, kas atrodas kājiņās, tās apķer matu un aizver elpošanas atveres savos sānos. Ūdenī tās spēj izdzīvot pat līdz divām diennaktīm, tāpēc baseinus un citas ūdenstilpes var uzskatīt par vienu no netiešajiem invāzijas ceļiem.
