Uzzinām vairāk par galvas utīm 1
Viduslaiku Eiropā utis uzskatīja par Dieva pērlēm, kas sevī nes kristiešu asinis, un nemazgāšanās visa mūža garumā bija īpaša svētuma pazīme. Tolaik šie kukaiņi bija nenovēršama parādība un savā varā pārņēma gandrīz ikvienu galvu. Pilsētnieki pat nereti izklaidējās, pārmeklējot viens otru un sacenšoties, kurš salasīs vairāk parazītu. Mūsdienās par tām kaunas, pedikulozi jeb utainību aplami uzskatot tikai par netīrīgu cilvēku slimību.
Galvas utis ir aptuveni 2–4 milimetrus lieli parazīti ar garenu ķermeņa daļu un sešām labi attīstītām tvērējkājām, kas ļauj veikli pārvietoties pa matiem. Tās parasti ir gaiši brūnā vai pelēkā krāsā, tāpēc labi maskējas. Skatītas ar neapbruņoti aci, utis atgādina skudras, taču, ieskatoties labāk, var pamanīt daudz masīvāku vēdera daļu.
*
Utis par savu mājvietu visbiežāk izvēlas galvas siltākās daļas – pakausi un aizauss apvidu. Par galveno lokācijas vietu pieņemts uzskatīt tieši matus, taču dažos gadījumos, intensīvi vairojoties, tās var izplatīties arī uzacīs, skropstās, ūsās un bārdā, tomēr nekad nebūs atrodamas zemāk par kaklu. Tās, kas dzīvo apmatojumā zemāk, ir cita veida utis.
*
Parazīts dzīvo aptuveni 40 dienu un visu šo laiku strauji vairojas. Mātīte diennakts laikā var izdēt līdz desmit oliņām jeb gnīdām, kuras pa vienai piestiprina matos galvas ādas tuvumā. Dziedzeru izdalītais lipīgais sekrēts saskarē ar gaisu ātri sacietē, tāpēc oliņa ļoti stingri pielīp. Gnīdas ir ovālas, dzeltenīgi baltas vai brūnas un parasti sasniedz smilšu grauda izmērus. Jaunās utis izšķiļas aptuveni 8–9 dienu laikā. Atbrīvoties no gnīdām ir daudz grūtāk nekā no pašām utīm, tāpēc, jo ātrāk tiek konstatēta to klātbūtne, jo vieglāks būs atutošanas process.
*
No oliņas izšķiļas nimfa, kas izskatās tieši tāpat kā pieaudzis parazīts, taču ir mazāka, bez dzimumorgāniem un nespēj vairoties un inficēt citus cilvēkus. Nimfa par pieaugušu uti attīstās 9–12 dienu laikā. Lai tas notiktu, nimfai ne vēlāk kā 24 stundas pēc izšķilšanās jāiegūst barība, pretējā gadījumā topošā uts lemta bojāeja.
*
Galvas utis ir pielāgojušās dzīvei tieši cilvēka matos, tāpēc nespēj parazitēt uz citiem dzīviem organismiem. Labvēlīgos apstākļos, iekožoties galvas ādā, utis barojas ar asinīm ik pēc 2–3 stundām. Lai uzturētu sevi pie dzīvības, tām obligāti jāpaēd vismaz reizi 24 stundās, tāpēc, šķirtas no matiem, tās nespēj izdzīvot ilgāk par trim dienām.
