Galvapilsētā patvertņu marķēšana iet gausi – Rīgas dome pat īsti nezina, cik no derīgajām patvertnēm reāli šobrīd ir pieejamas 0
No visām valstī apzinātajām iespējamajām patvertņu vietām, lai iedzīvotāji paglābtos X stundā, derīga varētu būt aptuveni puse. Galvaspilsētā, kur mīt trešdaļa valsts pilsoņu, dome oktobra sākumā svinīgi atzīmēja pirmos drošos pagrabus. Kopš tā laika atzīmētas ir vēl četras. Dome neatklāj citu iespējamo patvertņu vietas, jo tāds esot uzstādījums no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta. Arī glābēji lokācijas vēl neatklāj, to darīs tikai pēc visu ēku apsekošanas, svētdienas vakarā ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.
No gandrīz 500 Rīgā esošajām apzinātajām patvertņu vietām, apsekotas ir 380. No tām Tikai 160 atzītas par derīgām, taču cik reāli pieejamas šīs patvertnes ir, ja būtu vajadzīgas jau rīt – dome nezina.
Rīgas nomalē Dreiliņos atrodas bērnudārzs “Dzilniņas”. Šeit oktobra sākumā pilsētas dome svinīgā pasākumā uzlīmēja pirmo atzīmi “patvertne”. Drošā patvēruma vieta ierīkota pagrabā. Tā sastāv no piecām nelielām telpām, no kurām vienā izvietots siltummezgls. Tādas telpas nedrīkst izmantot, kā glābšanās vietas. Plānā tā nav pieskaitīta un reāli izmantojamas ir tikai četras.
Cita telpa aizkrauta ar vecām bērnu gultiņām, stikla burkām un puķupodiem. Pilnīgi atbrīvota ir tikai viena. Ne uz sienām, nekur citur nav izlikta informācija par rīcību ārkārtas situācijā, bet ir lapiņa ar dienestu telefonu numuriem.Šajā patvertnē varot satilpt līdz pat 85 cilvēkiem.
Trīs atzīmes ir uz mājām pirms dārziņa. Tur durvis ir slēgtas. Nav arī nekādu norāžu, ar ko vajadzētu sazināties, lai tās atvērtu. Šajos pagrabos varot satilpt līdz pat 1800 cilvēku.
Raidījums uzrunājis kādu Dreiliņu iedzīvotāju, kura neslēpj, ka neko nezina par šo patvertni, vien pamanījusi, ka te ir plāksne ar norādi par patvertni. Vienā dienā vienkārši tā plāksnīte esot uzlīmēta.
LINDA OZOLA, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece (Kods Rīgai): “Kas ir svarīgi no mana skatu punkta, lai, nomarķējot katru konkrēto objektu, lai tur ir skaidri šī atbildība. Kurš ir atbildīgs krīzes situācijā. Krīzes situācijā par durvju atvēršanu un rīcībām, kas ir jānodrošina, lai šis objekts būtu izmantojams. Tāda ir mūsu vienošanās saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju no pārvaldes ekspertiem, tad šis ir tas uzdevums, ko viņi no savas puses nodrošina, saziņā ar tām personām, kas ikdienā šo objektu izmanto.”
Vaicāta par iedzīvotāju informētību, L.Ozola saka: “Rīga tomēr sniedz un nodrošina komunikāciju ar sabiedrību. Arī sabiedrībai no savas puses ir jābūt informētai un nav jāizvairās no šīs informācijas. Ja jūs man jautājat, vai mēs aiziesim pie katra iedzīvotāja durvīm un individuāli viņam to pateiksmi, droši vien tādas kapacitātes mums nebūs.”
Vēl viena patvertne atrodas centrā Zinātņu akadēmijas ēkā. Marķējums tur ir, bet iekšā tikt nav iespējams, jo šobrīd atslēgta elektrība un pagrabs nesteidzīgi tiek tīrīts. Tur var satilpt līdz pat 800 cilvēkiem.
L.Ozola stāsta: “Šis objekts ir valsts īpašumā esošs objekts, par kuru Rīgas pašvaldībai nav nekādas teikšanas. Šis objekts iezīmē mazliet to bildi, kāda ir, jo realitātē ir jāapzinās, ka jebkurā pilsētā, Rīgā tai skaitā, būs viena daļa, kas ir pašvaldības īpašums, viena liela daļa, kas ir valsts īpašums.”
Visu valstī esošo iespējamo patvertņu vietu apsekošanu veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Saskaņā ar VUGD pieņemtajām vadlīnijām, telpu atzīst par atbilstošu, daļēji atbilstošu vai neatbilstošu. Daļēji atbilstošās arī tiek skaitītas pie kopējā derīgo skaita, jo tām tikai jāveic minimāli uzlabojumi. Visām derīgājam vajadzētu uzstādīt arī zīmes. Dienests jau sācis plākšņu izsniegšanu pašvaldībām. Rīga saņēmusi visvairāk – 40. Uzstādītas ir 5.
IVARS NAKURTS, VUGD priekšnieka vietnieks: “Es domāju, tur ir tikai darba organizācijas jautājums. Tas būtu saprātīgi, tāpat kā māju vai ielu zīmes, kuras ir jāpieliek. Tas solis, kāpēc ir šī minstināšanās, tad, pieliekot zīmi, pašvaldībai noteikti iedzīvotājs prasa – ā, redz kur zīme ir, tad es gribētu apskatīties. Mēs zinām šobrīd, jebkurā ēkā, kurā ir pagrabstāvs, mēs tā īsti iekļūt viņā nevaram, tāpēc ka ēkas īpašniekam ir jāgarantē savā ēkā drošība. Tātad 4300 objekti aptuveni ir apsekoti. No tiem, kas ir derīgi jeb atbilst pilnībā, ir 400 objekti. Un daļēji atbilst 1271 objekts. Apmēram mēs redzam tā tendence ir puse no objektiem, kuriem ir pagrabstāvs vai pazemes stāvs, atbilst vai daļēji atbilst patvertņu prasībām.”
Šobrīd visi uzlabojumi tiek veikti par ēku pārvaldītāju līdzekļiem. Rīgas dome nākamā gada budžetā tam plāno atvēlēt atsevišķu finansējumu. Papildus nauda paredzēta arī gultu, krēslu un cita aprīkojuma iegādei, lai patvertnes būtu izmantojamas.
Patvēruma vietu sakārtošana bija iekļauta Iekšlietu ministrijas prioritāro pasākumu sarakstā nākamā gada budžetam. Līdz 2034.gadam tas izmaksātu vidēji 11 miljonus gadā. Kopā prasīja nepilnus 100. Valdība šim mērķim nepiešķīra neko. 7,7 miljonus ministrija prasīja no pieejamajiem Eiropas Savienības fondiem. Arī tur saņēma atteikumu.
Izņemot pagrabus Dreiliņu daudzstāvu mājās un Zinātņu akadēmijā, citu patvertņu vietas Rīgā publiski nav zināmas. Saraksts domei esot, taču to publiskot nevar. Tāds ir uzstādījums no VUGD.
IVARS NAKURTS: “Es domāju, ka iedzīvotāji tomēr, šobrīd jau mēs redzam it kā prasa šo informāciju. Mēs skatāmies kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, mēs varam redzēt šīs patveršanās vietas, kur ir attiecīgā zīme pievienota. Svarīgi mēs runājam, vai iedot tikai konkrēti katrai pašvaldībai šo informāciju – viņu administratīvajā teritorijā, ka viņi izvieto šo informāciju vai savā civilās aizsardzības plānā, vai attiecīgi iedzīvotājiem nodrošina, vai tomēr mēs liekam vienā rīkā, teiksim, ģeotelpiskā informācijas sistēmā vai kartē kur iedzīvotājs īstenībā varētu viņu apskatīt.”
Šobrīd patvertņu būvniecība nav obligāta. Taču tas varētu mainīties ar grozījumiem Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kur tā būs obligāta prasība dažāda tipa jaunbūvēm.
RIHARDS KOZLOVSKIS, iekšlietu ministrs: “Attiecībā uz Finanšu ministriju. Iebildums par finansējuma esamību, bet esam vairākkārtīgi – un es vēl nesen esmu runājis ar Finanšu ministriju – par to, ka šajā gadījumā mēs veidojam jaunu sistēmu un tas neveido automātiski ietekmi. Šajā gadījumā es ļoti ceru, ka arī šis iebildums tiks faktiski saskaņots līdz ar to mēs varēsim virzīties uz priekšu ar šo regulējumu.”
Šonedēļ likumprojekts pārspriests Valsts sekretāru sanāksmē. Finanšu ministrija joprojām iebilst, taču likumprojektu virzīs uz skatīšanu koalīcijas sadarbības sanāksmē un atstās šo jautājumu izlemt politiķiem.
Paralēli Ekonomikas ministrijā izstrādā būvnormatīvus patverņu izbūvei. Lai gan piedāvājums ministrijai bija jau 2022.gadā pret to iebilda būvnieki, jo būvniecību izmaksu pieaugums patvertņu dēļ bija 30%. Šā brīža redakcijā izmaksas pieaugtu mazāk – par 10%. Noteikumus varētu virzīt skatīšanai Ministru kabinetā jau novembrī. Ministrija spriež, ka ātrākais jaunas patvertnes varētu parādīties pēc pusotra gada, taču tas atkarīgs no katastrofu pārvaldīšanas likuma virzības.
OLGA FELDMANE, EM Būvniecības politikas departamenta direktore: “Pienākums šo patvertni ierīkot ir Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likumā. Tajā brīdī, kad likumā stāsies šis pienākums, tad no tā brīža mēs viņu arī obligāti piemērojam būvniecības iecerēm.”
Informāciju par esošajām patvertnēm VUGD sola, ka parādīsies jau drīz – kad būs apsekotas visas ēkas un panākts kompromiss par informācijas publiskošanu. Kā informēt cilvēkus, kas nelieto internetu vai neizmanto viedtālruni, Ozola nevarēja atbildēt.
Glābējiem ēku apsekošana jāpabeidz jau nākamnedēļ. Šobrīd kopējā ietilpība visās patvertnēs tiek lēsta ap pusmiljonu. Dienestā apzinās, ka tas nav pietiekami, tāpēc tur aicina arī privāto sektoru iesaistīties un apzināt savas iespējas nodrošināt patveršanās vietas plašākai sabiedrībai.
