Bīstamās galvassāpes, kad nekavējoties jāvēršas pie ārsta 3
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vairāk nekā trešdaļu Latvijas iedzīvotāju vismaz pāris reizes mēnesī piemeklējušas spēcīgas galvassāpes, tā liecina aptaujas. Tām var būt simtiem iemeslu, taču, ja sāpes kļūst traucējošas, noteikti vajag vērsties pie ārsta.
Katram sava migrēna
Galvassāpes mēdz būt tik daudzveidīgas – migrēna, saspringuma, kūlīša veida, medikamentu atkarīgas –, ka pat ārstiem reizēm ir grūti izsvērt, vai tās ir bīstams simptoms vai gluži parastas un viegli novēršamas.
Neiroloģe, algoloģe Linda Zvaune stāsta, ka tās iedala divās lielās grupās – 90% no visām galvassāpēm ir primāras jeb patstāvīga slimība, bet 10% ir sekundāras jeb kādas citas saslimšanas simptoms.
Viena no izplatītākajām galvassāpju slimībām ir migrēna, kas izpaužas lēkmjveidīgi, ar vienpusējām, spēcīgām sāpēm pieres un deniņu rajonā, taču reizēm tās var aptvert kakla zonu vai visu galvu, turklāt kustību laikā, piemēram, kāpjot pa kāpnēm, sāpes pastiprinās.
Dažiem pacientiem migrēnas lēkmes ir vienu vai divas reizes gadā, bet citiem pat vairākas reizes mēnesī.
“Migrēna nav tikai pulsējošas galvassāpes, kuras uz vienu divām dienām var padarīt cilvēku darba nespējīgu. Tās pavada arī citi simptomi, piemēram, jutība pret gaismu, troksni, smakām, slikta dūša vai pat vemšana, caureja vai aizcietējumi. Turklāt katram pacientam sāpju stiprums, faktori, kas provocē lēkmi, un pavadošo simptomu kombinācija ir atšķirīga,” uzsver algoloģe.
Sievietes ar migrēnu slimo trīs reizes biežāk nekā vīrieši, no tās cieš arī ap 10% bērnu. Lielāka varbūtība saslimt ar migrēnu ir tiem, kuriem ģimenē jau bijuši šādi pacienti, bet apkārtējā vide veicina slimības attīstību.
Pierādīts, ka dažu pārtikas produktu, piemēram, sarkanvīna, lietošana var provocēt migrēnas lēkmi, taču par palaidējmehānismu var kalpot arī krasas laika apstākļu izmaiņas, sievišķā dzimumhormona estrogēna līmeņa svārstības vai kaut kas cits.
Daļai migrēnas pacientu pirms galvassāpju lēkmes parādās raksturīgi neiroloģiski simptomi jeb tā saucamā aura: redzami gaismas zibšņi, krāsainas līnijas, jūtams notirpums vienā rokā, apgrūtināta runa vai domāšana.
Pēc tam parādās galvassāpes, kas ilgst no dažām stundām līdz pat divām vai trim dienām. Kad tās mazinās, migrēnas pacients var justies noguris, viegli aizkaitināms, nomākts.
Nav specifisku izmeklējumu, kas ļautu apstiprināt migrēnas diagnozi, tāpēc to nosaka, balstoties uz pacienta galvassāpju aprakstu un ārsta veikto apskati. Taču, ja radušās šaubas, tiek izmantota datortomogrāfija un citas diagnostikas metodes.
Sāpes kā stīpa ap pieri
Ļoti bieži pacienti vēršas pie ārsta ar sūdzībām par saspringuma jeb tenzijas tipa galvassāpēm – abpusējām, spiedošām sāpēm, kas apņem galvu. Visbiežāk šīs sāpes ir abās galvas pusēs un izplatās no kakla rajona uz leju vai augšu. Lielākoties tām nav citu pavadošo simptomu.
Daži tās jūt epizodiski, bet citiem galva sāp vai katru otro dienu. Uzskata, ka tas saistīts ar muskuļu sasprindzinājumu muguras kakla un plecu rajonā, kuru iemesls var būt psihoemocionālā spriedze, nepareiza stāja vai muskuļu noslodze, piespiedu poza, piemēram, ilgstoši strādājot ar datoru. Viena no ārstēšanas sastāvdaļām šajā gadījumā būs muskuļus atslābinošas procedūras: masāža, manuālā un fizikālā terapija, ārstnieciskā vingrošana, asins cirkulāciju veicinošie līdzekļi, magniju un B grupas vitamīnus saturošie preparāti.
Neiroloģe stāsta, ka bez migrēnas un saspringuma tipa galvassāpēm mēdz būt arī klastera (kūlīša) veida primārās galvassāpes, tās gan ir samērā reti sastopamas. Vīrieši cieš trīs reizes biežāk nekā sievietes un tās parasti sākas 20–40 gadu vecumā.
“Ļoti intensīvas galvassāpes, kas raksturīgas gados jauniem vīriešiem. Lēkmes ir ļoti spēcīgas, un tās pavada vienas acs apsārtums un asarošana, deguna tecēšana,” norāda ārste. Īslaicīgās, ļoti stiprās galvassāpju lēkmes visbiežāk lokalizējas vienas acs rajonā un var piemeklēt arī naktī, pamodinot no miega.
Atšķirībā no migrēnas lēkmes, kuras laikā vairākums pacientu vēlas atgulties, būt tumsā un klusumā, ciešot no šādām galvassāpēm pacients nevar būt mierā, bet staigā pa istabu vai šūpojas uz priekšu un atpakaļ. Tās ārstē ar skābekļa inhalācijām vai migrēnas medikamentiem injekciju vai aerosolu formā, lai tie ātrāk iedarbotos.
Viens no simptomiem
Galvassāpes var būt arī kādas citas slimības pavadones, piemēram, slimojot ar gripu vai kādu citu akūtu augšējo elpceļu infekciju, deguna blakusdobumu iekaisumu, acu, ausu, zobu vai citu sejas struktūru saslimšanu, trijzara nerva neiralģiju, taču var būt arī sekas kādu vielu (alkohola, medikamentu, arī kafijas) lietošanai vai lietošanas pārtraukšanai.
Kā liecina pētījumi, 72% gadījumu sekundārās galvassāpes saistītas ar paģirām, 22% ar vielmaiņas traucējumiem, 15% ar deguna un tā blakusdobumu patoloģiju, 4% ar galvas traumu un 1% ar asinsrites traucējumiem. Ārstējot pamatslimību vai novēršot cēloni, piemēram, nelietojot noteiktas vielas, arī galva pārstās sāpēt.
Dažreiz galvassāpes saistītas ar medikamentu lietošanu. Tas šķiet neticami, bet nereti tās attīstās tad, ja pārāk bieži un lielās devās tiek lietotas pretsāpju zāles. “Ja pacientam tas kļuvis par ieradumu, pat visparastāko pretsāpju medikamentu – ibuprofēna vai paracetamola – lietošana var izprovocēt galvassāpes. Visbiežāk tomēr tā iemesls ir kombinēto medikamentu lietošana, kuru sastāvā ir vairākas aktīvās vielas,” norāda Linda Zvaune, piebilstot, ka šādas sāpes vienmēr ir hroniskas, tas nozīmē, ka galva sāp 15 un vairāk dienu mēnesī.
Bīstamās galvassāpes
Nekavējoties jāvēršas pie ārsta, ja ir:
* ļoti intensīvas, pēkšņas sāpes, kas parādās pirmo reizi mūžā,
* jauna veida, līdz šim nebijušas sāpes,
* sāpes, kas kļūst biežākas un stiprākas,
* sāpes, kas maina raksturu un intensitāti, ir nejutīgas pret iepriekš lietotām zālēm,
* sāpes, kas sākas naktī, pamodinot no miega,
* sāpes, kas parādās pēc galvas vai kakla traumas,
* sāpes, ko pavada neiroloģiski simptomi, redzes traucējumi,
* sāpes, kam pievienojas drudzis, paaugstināta temperatūra,
* sāpes, kas parādās pēc 50 gadu vecuma,
* sāpes, kuru novēršanai pārāk bieži jālieto pretsāpju medikamenti.
Specializētā medicīniskā palīdzība
Rīgā
* Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas galvassāpju vienība.
* Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sāpju aprūpes nodaļa.
* GK Neiroklīnikas galvassāpju kabinets.
* Veselības centra “Vivendi” Galvassāpju centrs.
* “Veselības centra 4” Juglas klīnikas galvassāpju kabinets.
* D.A.P. centra sāpju klīnika,
* MFD Veselības grupas sāpju kabinets.
Jūrmalā
* Jūrmalas slimnīcas sāpju aprūpes kabinets.
Valmierā
* Bastiona poliklīnikas galvassāpju kabinets.
