Galva kā sastīpota… Ārstniecisko metožu komplekss galvassāpju gadījumā 0
Autore: Anda Hailova, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Trula, spiedoša sajūta, it kā ap galvu būtu cieša stīpa – tas raksturīgi saspringuma jeb tensijas tipa galvassāpēm. Tās dēvē arī par stresa galvassāpēm un ir visbiežāk sastopamais galvassāpju veids pieaugušajiem.
Saspringuma galvassāpes parādās pakausī un pamazām virzās uz paura daļu un galvas priekšpusi. Tās var ilgt no pusstundas līdz pat dažām dienām, ir mazāk izteiktas no rītiem, bet dienas otrajā pusē un vakarā kļūst spēcīgākas, tomēr nav tik intensīvas, lai cilvēks nespētu veikt savas ikdienas aktivitātes, tās arī neietekmē redzi vai līdzsvara sajūtu.
Parasti sāpes ir vieglas līdz mērena smaguma, tās raksturojot, cilvēki lieto vārdus: trulas, spiediena sajūta pierē vai deniņos, cieša stīpa ap galvu. Dažreiz pakausī ir dīvainas velkošas sajūtas, taču arī tās visbiežāk liecina par saspringuma galvassāpēm, nevis problēmām ar paaugstinātu asinsspiedienu, kā to nereti cilvēki domā, skaidro neiroloģe Dace Bērziņa. Saspringums var būt jūtams arī kakla, plecu muskuļos un pat žoklī.
Tiem, kam ir tensijas tipa galvassāpes, var būt miega traucējumi, nogurums, muskuļu sāpes, bet dažos gadījumos ir viegls jutīgums pret gaismu un skaņu. Speciāliste vērš uzmanību, ka cilvēkam, kurš naktī kārtīgi neizguļas, pēc tam var būt galvassāpes, jo viņa organisms nav dabūjis atjaunoties pa nakti, tāpēc ir pastiprināta jutība pret dažādiem kairinājumiem. Ne velti ir teiciens, ka miegs un miers ārstē.
Parasti saspringuma galvassāpes nav biežāk kā vienu divas reizes mēnesī vai tikai pāris reižu gadā stresa laikā, taču var būt arī biežāk un kļūt hroniskas. Tad sāpju ilgums jau būs vairākas stundas, dažreiz sāpes tā īsti arī nepāriet.
Spriedze dzīvē un muskuļos
Ne velti saspringuma galvassāpes dēvē arī par stresa galvassāpēm, jo uzskata, ka tieši stress izprovocē to rašanos, piemēram, ja ir konfliktsituācijas darbā, skolā, ģimenē, ar draugiem. Tās var izraisīt arī izteikts plecu un kakla daļas muskuļu saspringums (spazma), tāds var izveidoties, ilgstoši atrodoties pozā ar noliektu galvu. “Pierādīts, ka nereti cilvēka ilgstoši noliektās galvas pozas dēļ galvas pamatnes muskulatūrā veidojas spēcīgs tonuss jeb spazmas un kā sekas ir galvassāpes,” stāsta neiroloģe Dace Bērziņa.
Uzskata, ka cilvēkiem, kas sirgst ar tensijas tipa galvassāpēm, ir paaugstināta jutība pret sāpēm.
Šo galvassāpju cēlonis var būt arī cits: izsalkums (cukura līmeņa svārstību dēļ), zems dzelzs līmenis asinīs, kofeīns, acu saspringums, organisma atūdeņošanās, deguna infekcijas, kuras izārstējot, arī galvassāpes pāries.
Ārstniecisko metožu komplekss
• Saspringuma galvassāpes labāk ārstēt uzreiz, tiklīdz sākušās, lai tās nepastiprinātos. No bezrecepšu medikamentiem var lietot ibuprofēnu, paracetamolu, aspirīnu un papildus trīs mēnešus kursa veidā – preparātus ar magniju, kas mazina muskuļu saspringumu. Jāraugās, lai pretsāpju un pretiekaisuma zāles netiek lietotas ilgāk par astoņām dienām mēnesī. Tad noteikti jāvēršas pie ārsta – neirologa vai algologa. Jāpatur arī prātā, ka medikamenti neārstē galvassāpes un ar laiku var nepalīdzēt tik labi kā sākumā.
• Ieteicama jebkura aktivitāte, kas pakauša daļā samazina muskuļu spazmas. Tā var būt glaudoša spranda masāža, silts apliekamais apkakles un plecu zonā. Piemēram, uz pleciem var uzlikt sakarsētu dvieli, karsta ūdens pudeli, var palīdzēt arī iešana karstā vannā vai dušā. Citiem savukārt labāk derēs aukstums – tad uz pleciem var uzlikt aukstuma kompresi vai dvielī ietītu saldētu dārzeņu paku (notur 15 minūtes).
• Vēlama arī pavisam lēna galvas noliekšana – kakla pastiepšana – uz vienu un otru pusi un neilga noturēšana pastieptajā pozīcijā (20–30 sekundes ilgi). Tas ļaus pastiept un atslābināt saspringtos muskuļus. Lai no ilgas sēdēšanas muskuļos nerastos saspringums, ik pa laikam der piecelties kājās, izkustēties un izstaipīties.
• Pret tensijas tipa galvassāpēm labi darbojas ārstnieciskā vingrošana.
• No netradicionālām ārstēšanas metodēm par efektīvu atzīta akupunktūra (kursa veidā).
• Ikdienā ķermeni vajag turēt taisnu – jācenšas stāvēt un sēdēt taisnu muguru, turēt galvu taisni, neizgāzt vēderu.
Saspringuma galvassāpju ārstēšana faktiski ir mēģinājumi atrast līdzsvaru starp veselīga dzīvesveida ieradumiem, iedarbīgiem nemedikamentoziem pasākumiem, piemēram, masāžu, dziļo elpošanu, meditāciju, muskuļus relaksējošām metodēm, un atbilstīgu zāļu lietošanu.
UZZIŅA
Ārsti saspringuma galvassāpes uzskata par primārām galvassāpēm – tās pašas par sevi ir slimība, un to izcelsme nav saistīta ar citām kaitēm.
