Aizvadītajā nedēļā kopā ar Muratu bijām arīdzan Leimaņos SIA “Rondo-V”, kas audzē vairāk nekā 20 gaļas liellopu. Raita svēršana, pavadzīmes izrakstīšana un naudas ieskaitīšana saimnieka kontā uzreiz pēc dzīvnieku nonākšanas pircēja furgonā. “Pelnīt ar maksāto cenu varu, tā ir augstāka nekā vidējā cena tirgū, tomēr jumtu fermai gan lieku jau vairākus gadus,” atzīst M. Pavārs. 10
Gaļas liellopus audzē arī “Zennum LV”. Murats teic – hobijam. Patlaban ganāmpulkā esot 68 teles, bullīšu daudzums mainoties. Šā gada sākumā SIA “Zennun LV” piederēja Latvijā piektais lielākais gaļas ganāmpulks ar 331 dzīvnieku, vēsta Lauksaimniecības datu centrs. Murats teic, ka izmaksas, rēķinot uz vienu bullēnu dienā, ir 28 centi. Patlaban saimniecībā notiek būvniecības darbi, pēc kuru pabeigšanas “Zennun LV” fermā vietu skaits karantīnā pieaugs no 900 līdz 1300 vietām. “Vēlamies paplašināties un to arī darīsim. Nepietiek zemes, saimnieki nevēlas to pārdot, izīrēt. Kopā ar īrēto zemi apsaimniekojam 37 hektārus,” tā M. Kelkits. “Esam šeit, Vallē, ieguldījuši aptuveni 500 000 eiro,” piebilst uzņēmējs. SIA ” Zennun” ik mēnesi vidēji uz Turciju ved 300 gaļas liellopus. Pērn valsts budžetā samaksāti 6000 eiro iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un 14 250 eiro sociālās apdrošināšanas iemaksas. Savukārt no valsts budžeta saņemta 915 230 eiro nodokļu pārmaksa.
Pērk galvenokārt Latgalē
Bez “Zennun LV” ar gaļas liellopu eksportu uz Turciju nodarbojas vēl daži Turcijas uzņēmumi, tostarp 2014. gadā dibinātais SIA “Starasti Trade” Laucienē (šeit teliņus neaudzē), kam pērn apgrozījums pārsniedza pusmiljonu eiro. Šā uzņēmuma galvenā grāmatvede Ineta Reinberga teic, ka Laucienē karantīnā var ielikt 500 dzīvniekus. “Parasti karantīnai savāc bullīšus divām trim mašīnām, līdz 200 dzīvniekiem. Iepriekš gan saimnieks brauc uz saimniecībām un dzīvniekus vērtē, kā arī vienojas par cenu. Laucienē nopirktos liellopus 21 dienu tur karantīnā un tad piecas dienas ved uz Turciju, tostarp brauciena laikā divas reizes pa 24 stundām dzīvnieki atpūšas, ēd un pastaigājas. Visvairāk teliņus pērkam Latgalē, maksājam saimniekiem uzreiz,” tā I. Reinberga.
Uzņēmumā darbojas desmit darbinieki, viņiem algas kopš 1. maija esot celtas par 8 līdz 35%. Pērn no valsts budžeta šie eksportētāji saņēma 44 020 eiro, par darbiniekiem maksāja 2830 lielu IIN un 6050 eiro sociālo nodokli. Nodokļu parādu Turcijas uzņēmumiem nav. Nav arīdzan banku aizdevumu – varam secināt, ka nauda ir citas valsts investīcija.
Liellopu eksportā būs iesaistīta arīdzan SIA “Baltija Agrar”, ko šā gada 8. aprīlī Vecumniekos no kāda vācu uzņēmēja nopirka turks Levents Konukoglu. Noskaidroju, ka saimnieks uzņēmējdarbību ir iecerējis sākt ar 500 no Francijas ievestiem, visticamāk, Šarolē šķirnes gaļas liellopiem. Tiem ir visstraujākais dzīvmasas pieaugums (pat vairāk nekā 1,3 kg diennaktī). Kad ferma sāks darboties, barību pirks Latvijā, algas darbiniekiem arī maksās šeit.
