Egils Līcītis par galotņu tikšanos Davosā 1
Mūsu iepriekšējos vadītājus Davosas ekonomikas foruma mājastēvi izbrāķēja un atstāja bez ielūgumiem uz šīspasaules vareno sanāksmi. Šogad Šveices Alpu augstkalnē sniegotā Davosā iekšālaidēji izskrēja pretim premium segmenta viesu nama “Steigenberger Grandhotel Belvedere” piebraukušām ragavām ar sabuļādās ietīstīto Latvijas premjeru Māri Kučinski, jūsmodami – paldies Dievam, beidzot viņš ieradies! Wilkommen! Aizgrābtākajiem kalniešiem, kas atbraucēju gribēja mutēt pa Ž. K. Junkera modei, Māris vēzēja milnu, saukdams – nein, nein!
Kopš Ministru prezidents pēc Fileasa Foga grafika apceļojis apkārt zemeslodei, lēkdams kā Baltijas tīģeris, apmeklējis Indiju, Japānu, Mozambiku un bijis pie meksikāņiem, droši var apgalvot, ka mūsu ārpolitika izkāpj no šauriem krastiem, Latvija daudz ko var pamācīt, kā kārtot valstu dabiskās vajadzības, un mūsu līderis iet ciemos un ēd pie visiem galdiem kā sengaidīts viesis.
Davosā, kur pat šveicari izskatās pēc ģeneralisimusiem, pie flammes sildīta fondjū katliņiem pulcējas planētas ekonomiskā un politiskā elite. Valstu pirmās personas, pasaules ekonomisko atslēgu glabātāji, miljardieri Džordžs Soross, Rotšildu ģimene, barons de Nisenžens, domātāji St. Hokings un Konfūcijs tiekas platformās – slēgtā formātā, publiskās paneļdiskusijās, grandhoteļu johanīsbergera glāzīšu tukšošanas sesijās.
Kučinskis kalnu kūrortā uzlūgts pastāstīt, kādu štrumentu kastīti ņēmis, kādas smērvielas lietojis, lai valstiņa pāra metrus virs jūras līmeņa, ES skujkoku joslā, ar nabadzīgu virsāju augu valsti un ezermalas niedrāju biotopu, ar kūts gaisu un kūdras atradnēm pakāptos Eiropas ekonomisko Alpu virsotnēs. Ar 5 procentu ikgadēju IKP pieaugumu, tautsaimniecības izrāvienu, kļūstot par valsti, kas ražo pasaulē labākos dēļus no jūrmalas priedēm, un pilnīgu automatizāciju valsts pārvaldē.
– Es kā valdības galva pavēloši prasu disciplīnu, mēs īstenojam civildienesta efektīvu reformu, veicot ierēdņu decimāciju, un attīstām modernās tehnoloģijas tiktāl, ka drīzumā par satiksmes ministru cilvēka vietā manā valdībā stāsies robots, – stāv rakstīts Kučinska priekšlasījumā davosiešiem.
Premjers piedalīsies Eiropas stabilizatoru disputos kā proaktīvs kopējās nākotnes konstruktors un pilnvērtīgs ES pirmā ātruma dalībvalstu klubiņa biedrs. Šajā ietvarā mēs aizstāvam pozīciju, ka globālie izaicinājumi ir kaut kas foršs un superduper. Arī Latvija, kuru vada ZZS akcionāri, ir gatava mainīt kolhozu iekārtas estētiku uz ko mūsdienīgāku. Klimata pārmaiņu sakarā Kučinskis informēs, kā Latvijā izdevies likvidēt ziemu un iznīcināt vasaru.
Diplomātijā Māris arī tālu ticis. Polonēzē neliek ķepas dāmai uz pleciem, ceremonijās uzvedas pēc protokola, nevis kā Strenčos pieņemts. Drošības pēc un šveiciešu gvardiem par prieku premjeru Davosā pavada mūsu finanšu primadonna Dana Reizniece, ar kuru elegancē var sacensties vienīgi SVF priekšniece Kristīna Lagārda. Abi mūsējie ar Alpu ekspresi aiztrauksies līdz Kastaņolai, nesot sveicienu Rainim un Aspazijai.
Rīgā neprasiet, no kurienes premjeram dārgais “Rolex” pulkstenis, ko, pamodies līks kā helvētu armijas saliekamais nazis, Māris atrada uz rokas. Rīts pēc neformālās tikšanās nudien nebija no tiem, lai nākotni konstruētu rožainās krāsās. Par apspriedes spīvumu liecināja luksusapartamentā izmētātās kirsch pudeles un bernerplates šķīvī nodzēstie Havanas cigāru gali.
Jēziņ balto, valdības galva nokunkstēja, kas tās Žužū un Fifī, ko uzaicināju uz simtgades svinībām, kāpēc vajadzēja cilāt vērmeļrūgto, līdz atnāk Zaļā feja! Kur Soross beigās palika?
Premjers sadrūma, atcerējies kundzes Laines piekodināto – ar meitiešiem neknaksties, gan visu dabūšu zināt. Nāksies dāvināt lielo “Milkas” šokolādes tāfeli.
