FOTO: Uz Levita inaugurācijas pasākumu ieradušies redzamākie nozaru pārstāvji 6
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 8. jūlija vakarā notiek sarīkojums par godu jaunievēlētā prezidenta Egila Levita inaugurācijai.
Atbilstoši Valsts prezidenta kancelejas paustajam, uz pasākumu ielūgti ap 800 viesu. Jau ziņots, ka viedokļu apmaiņu radīja tas, ka viesi uz sarīkojumu aicināti bez dzīvesbiedriem.
Kā ziņo LETA, tikties ar Levitu ieradās visi atjaunotās Latvijas bijušie Valsts prezidenti, kā arī bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.
Klātesošo vidū bija esošie un bijuši Saeimas un pašvaldību deputāti, vietvaru vadītāji, Eiropas Parlamenta deputāti, ministri.
Uz pasākumu ieradušies arī dažādu reliģisko konfesiju vadītāji, kultūras darbinieki, sporta organizāciju vadība, uzņēmēji un to organizācijas, mediķi, studentu korporāciju pārstāvji un citi. Tāpat Levita sveikšanu apmeklēja arī vairāku valstu vēstnieki.
Savā uzrunā Levits pievērsās latviešu kultūrtelpai gadsimtu gaitā, īpaši izceļot latviešu valodā rakstīto vārdu. Viņš uzsvēra, ka LNB ir nozīmīga vieta Latvijai un latviešiem, jo “te satiekas pagātne, tagadne un nākotne”. Levits skaidroja, ka šī pasākuma mērķis ir dot iespēju klātesošajiem savstarpēji iepazīties un komunicēt.
Levits LNB Tautas grāmatu plauktam dāvināja 1938.gadā izdoto Jāņa Seska grāmatu “Latvijas valsts izcelšanās”, paužot cerību, ka grāmata būs interesanta lasītājiem.
Publicējam pilnu Valsts prezidenta uzrunu Gaismas pilī inaugurācijas pasākumā:
“Mīļie, godātie sarīkojuma dalībnieki!
Paldies jums visiem, kas esat atnākuši, lai atzīmētu šo mana un visu mūsu kopējā darba sākuma dienu!
Es priecājos atkalredzēt daudzas jau sen pazīstamas sejas, un es tikpat lielā mērā priecājos arī par daudzajām jaunajām sejām, kas šādā pasākumā piedalās pirmo reizi.
Dāmas un kungi!
Mūsu pulcēšanās vieta Latvijai un latviešiem ir īpaša. Šajā vietā spēkā un iedvesmā satiekas pagātne un nākotne.
Šeit, nepilnus 50 metrus no manis, atrodas Dainu skapis, kas glabā latviešu ētiskos principus un kultūras pamatus, kas auguši un veidojušies gadu simtos un tūkstošos, un kas parasti neapzināti joprojām ietekmē mūsu pasaules redzējumu – jā, arī mūsdienās, 21.gadsimtā.
Manuskripti ādas vākos stāsta, cik cieši Latvija viduslaikos, reformācijas laikā un jaunākajos laikos bijusi iesieta Eiropas kultūrtelpā, tās vēstures ceļos un liktenī.
Raksti latviešu valodā, kas lielākā skaitā te parādās, sākot ar 19.gadsimta vidu, un laika gaitā kļūst arvien vairāk, norāda, kā latvieši savu kultūrtelpu piepilda ar saturu, kā Latvijas kultūrtelpa sākumā pamazām, vēlāk strauji kļūst latviska, kā katra paaudze daudzkāršo latviešu drukātā vārda formā fiksētās domas, idejas, izjūtas.
Nacionālā bibliotēka šodien ir Latvijas informācijas, zinātnes un kultūras centrs, kas ir satīklots ar visām Latvijas bibliotēkām un ar lielajām bibliotēkām Eiropā un visā pasaulē.
Šajā gaišajā, modernajā Gunāra Birkerta XXI gadsimta namā tautas pagātne dabiski elpo kopā ar modernākajām tehnoloģijām, saziņas un izglītības iespējām, pieeju visas pasaules jaunākajām domām un atziņām.
Šajā namā Pārdaugavā netālu no manām dzimtajām mājām, namā, kas iemieso zināšanas, kultūru un demokrātiskumu, es garīgi jūtos savā dabiskajā vidē.
Un tādēļ es esmu pateicīgs direktoram Andrim Vilkam, kurš to piedāvāja šim sarīkojumam, ar kuru tiek iezīmēta mana darba uzsākšana, bet kura jēga ir ne tik daudz cilvēku tikšanās ar jauno Valsts prezidentu, bet gan mūsu visu, dārgie pasākuma dalībnieki, savstarpējā komunikācija.
Es, protams, zinu, ka latvieši ir drīzāk introverti nekā komunikabli, un tādēļ arī man šķiet, ka jaunā literārā figūra – introvertais latviešu rakstnieks – ir trāpījusi desmitniekā, tomēr nedaudz vairāk atvērtības un komunikācijas mums nenāktu par ļaunu, un tādēļ aicinu visus izmantot šo iespēju satikt šeit interesantus un aktīvus cilvēkus, ar kuriem pirms tam mēs vēl nebijām runājuši.
Kolēģi, draugi, tautieši, dāmas un kungi!
Es šodien vēlētos dāvināt savu grāmatu Tautas grāmatu plauktam un lūdzu Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku to pieņemt.
Šī grāmata ir latviešu sabiedriskā darbinieka, politiķa un diplomāta Jāņa Seska 1938. gadā izdotā grāmata “Latvijas valsts izcelšanās”.
Autora biogrāfija ir tipiska daudziem viņa paaudzes redzamiem latviešu sabiedriskiem darbiniekiem – 1905.gada revolūcijas līdzdalībnieks, piedalījies Latvijas valsts dibināšanas procesā, vēlāk kalpojis Latvijas valstij dažādās pozīcijās, cita starpā, bijis Latvijas sūtnis Padomju Savienībā. Pēc padomju okupācijas 1941.gadā aizvests uz Krieviju, kur 1943.gadā apcietinājumā nošauts.
Šī grāmata pieder pie autentiskajiem un vēsturiski nozīmīgākajiem Latvijas valsts dibinātāju atmiņu izdevumiem.
Es ceru, ka šī grāmata gan tās satura, gan tās autora dēļ lasītājiem varētu būt interesanta.
Paldies Jums, un turpināsim šo vakaru!”
LTV ziņu raidījums “Panorāma” aptaujāja vairākus viesus, jautājot, ko sagaida no jaunā prezidenta.
