Artūrs Toms Plešs
Artūrs Toms Plešs
Foto: Zane Bitere/LETA

“Dundagas gadījums ir unikāls.” Ministrs spiests izmantot “galējo līdzekli” 3

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“AP”) otrdien pielika punktu nelielā Dundagas novada domes vairākuma deputātu centieniem pierādīt, ka pašvaldībās nav nepieciešama demokrātiskās vēlēšanās ievēlēta vadība, kā to paredz likums.

Ministrs iesniegs valdībā likumprojektu par Dundagas novada domes atlaišanu un pagaidu administrācijas iecelšanu, kura strādās līdz šā gada 1. jūlijam, kad darbu sāks jaunā Talsu novada dome. Tās vēlēšanās piedalīsies arī Dundagas pašvaldības iedzīvotāji.

CITI ŠOBRĪD LASA
Valdība likumprojektu varētu skatīt nākamajā nedēļā, pēc tam to iesniedzot Saeimā, kas pieņems galīgo lēmumu.

Dundagas novads bez politiskās vadības ir jau trīs mēnešus. VARAM var rosināt domes atlaišanu, ja deputāti nav spējuši vienoties par jauna priekšsēdētāja un vietnieka ievēlēšanu divu mēnešu laikā, taču atlaišana ir galējais līdzeklis, preses konferencē otrdien, 27. aprīlī, uzsvēra ministrs A. T. Plešs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) trīs reizes bija vērsusies pašvaldībā ar lūgumu ievērot likumā noteiktās prasības, kā arī brīdinājusi par sekām.

Jāatgādina, ka janvāra beigās atkāpās visa domes politiskā vadība, paraksta tiesības nododot izpilddirektorei, kurai nav vēlētāja dotā mandāta. A. T. Plešs preses konferencē uz to vēlreiz norādīja, sakot, ka “pašvaldības dome ir demokrātiski ievēlēta institūcija, kurai jādarbojas, ievērojot demokrātijas principu un sabiedrības intereses, tai nevar būt citu – savu interešu”.

Ministra ieskatā, bez priekšsēdētāja dome nespēj pilnvērtīgi pildīt savas fun­kcijas, jo sanāk tikai uz ārkārtas sēdēm, kurās nav maināma darba kārtība un iespējas jautājumus iepriekš apspriest komitejās. Tāpat Dundaga nav pilnvērtīgi ar balsstiesībām pārstāvēta apvienotā jaunā Talsu novada Finanšu komisijā.

Šajās dienās paiet divi mēneši, kopš no amata atkāpās Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps, bet šajā pašvaldībā ir atšķirīga situācija – domei ir politiskā vadība, jo priekšsēdētāja pienākumus pilda vietniece Kristīne Ozola (“Progresīvie”).

Reklāma
Reklāma

Viņa “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka otrdien vēl nebija saņemts deputātu iesniegums par kandidātu izvirzīšanu domes priekšsēdētāja amatam, par kuru tātad nav panākta vienošanās.

K. Ozola atzina, ka likums ir jāpilda, bet pašlaik dome varot nodrošināt visu funkciju izpildi, deputāti arī sanāk uz kārtējām sēdēm, pirms kurām visiem laikus ir zināmi tajās apspriežamie jautājumi, lai sagatavotos sēdei.

Tāpēc, ja, skatoties no lietderības viedokļa, varētu tā nostrādāt līdz vēlēšanām, pieļāva K. Ozola.

Jēkabpils domes opozīcijas deputāts Raivis Ragainis (LZP) “Latvijas Avīzei” atzina, ka vadība ar opozīciju tikpat kā nekomunicējot, bet viņam ir iespaids, ka valdošie deputāti ir vienojušies nevēlēt jaunu priekšsēdētāju, jo līdz vēlēšanām ir palikušas divas vai trīs domes sēdes, no kurām viena paredzēta šo ceturtdien.

Opozīcija esot apvaicājusies par priekšsēdētāja vēlēšanām, bet atbildi nav saņēmusi, taču ietekmēt tā neko nevarot.

To, ka Jēkabpils situ­ācija atšķiras no tās, kāda ir Dundagā, “Latvijas Avīzei” atzina arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis (“AP”), norādot, ka Jēkabpilī ir politiskā vadība un tiek nodrošināta visu funkciju izpilde.

VARAM nosūtīs vēstuli arī Jēkabpils domei, aicinot ievēlēt priekšsēdētāju, jo ministrijai ir pienākums uzraudzīt pašvaldības. Taču arī no ministra A. T. Pleša teiktā, ka atlaišana ir galējais līdzeklis, var secināt, ka pret Jēkabpili VARAM, iespējams, nebūs tik barga.

“Dundagas gadījums ir unikāls,” piebilda M. Lasmanis, norādot uz vēstuli, ko ministrija šonedēļ saņēmusi no Dundagas novada domes.

Tajā deputāti turpina apgalvot, ka pašvaldības varot strādāt bez politiskās vadības un “domes darbs varētu turpināties pašreizējā izpildījumā”, teikts vēstulē, kuru parakstījuši pieci Dundagas novada deputāti – Aldis Felts, Gunārs Kristiņš, Jānis Mauriņš, Regīna Rūm­niece un Zane Tālberga.

No vēstules arī varēja secināt, ka pašlaik Dundagas novada dome strādā nepilnā sastāvā. Divu sarakstu visi deputāti nolika mandātus, bet nākamie kandidāti atteicās nākt viņu vietā. Piekrišanu saņemt mandātus nebija devuši arī trešā saraksta kandidāti.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.