Gaļēdājs pret vegānu: patiess stāsts, kā ēšanas paradumu maiņa ietekmē ģimeni 0
Ģimenē vai pārī katrs var dot priekšroku citam ēdiena gatavošanas veidam vai ēdienkartei – tas ir normāli, bet vajadzētu pret to izturēties taktiski un neaizvainojot vienam otru, atbildot uz Theguardian.com lasītājas vēstuli, iesaka dzīvesstila eksperte Annalīza Barbjēri.
“Mans dzīvesbiedrs, ar kuru kopā esam 20 gadus, pagājušajā gadā nolēma, ka vēlas izmēģināt vegānismu. Viņš nupat nosvinēja 50. dzimšanas dienu un pārdzīvoja atsvešinātā tēva nāvi, tāpēc viņam bija pamatots iemesls izvērtēt dzīvi.
Saprotu, ka ir trakākas lietas nekā vegānisms, bet man grūti ar to samierināties. Pa laikam pat izvairos kopā ar viņu gatavot un ieturēt maltītes.
Negribu viņu aizvainot, bet nevēlos arī izjust aizvainojošu attieksmi no viņa puses. Neticu, ka vegānisms būtu laba izvēle cilvēka vai planētas veselībai, man pašai ēdienkarte ar ierobežotu ogļhidrātu saturu šķiet veselīgāka; bet abi saprotam, ka par ēdienkartes maiņu viens otru nepārliecināsim.
Viņš zaudējis daudz svara, izskatās lieliski un jūtas apmierināts ar savu izvēli. Bet man žēl, ka viņš vairs nepagatavos garšīgu cāli pusdienās, un es iekšēji vāros, kad viņš ķeras pie vegānu “propagandas”, pametot novārtā ģimenes ēšanas tradīcijas. Godīgi sakot, man negaršo pupas un cenšos neēst cieti saturošus produktus, tāpēc mums ēšanā vairs nav diez cik daudz kopīgu interešu.
Pēc tēva nāves un sēru perioda ar viņu bijis grūti sadzīvot, tāpat mums jātiek galā ar pusaudžu vecuma bērnu garastāvokļa svārstībām. Man patiešām pietrūkst sarunu pie labām pusdienām, un es gribētu, lai viņš atkal kļūtu par visēdāju,” raksta portāla apmeklētāja.
Ēdiens patiešām ir neticami emocionāls temats, un var cilvēkus vienot vai šķirt. Tāpēc var rasties problēmas, ja ģimenes locekļi ēd atšķirīgi, bet parasti tas ir loģistikas jautājums. No otras puses, ēšana ir arī emocionāla un personiska lieta. Var pat rasties sajūta, ka vairs nepazīsti pati savu vīru, jo viņš turpmāk negatavos neko tādu, kas nav vegāniska pārtika. Rodas jautājums: ko ēd bērni un vai tas sarežģī jūsu dzīvi, jo tagad jāuzņemas maltīšu gatavošana?
Vēstule maz pastāsta par jūsu ģimeni. Vīra tēvs ir miris un, lai gan viņš bija atsvešinājies no dēla, tas tomēr var radīt dziļu brūci dvēselē. Viņš apzinās, ka zudusi pēdējā iespēja uzlabot attiecības. Dažus pieaugušus bērnus šādā situācijā var pārņemt milzīgas skumjas.
Kā izpaudās tas, ka ar vīru ir “grūti sadzīvot” pēc tēva nāves? Tāpat ievēroju, ka jūs sacījāt “pēc sēru perioda” – it kā jums būtu sajūta, ka tas ir kaut kas tāds, kam var pielikt punktu konkrētā laikā. Tā nav.
Runājot par jums pašu: jums ir sajūta, ka esat zaudējusi dažas kopīgas lietas ar vīru, un tas noteikti ir smagi.
Saprotu, kā ģimeni vieno kopīga maltītes gatavošana un ēšana, bet jūs, šķiet, saskatiet viņa vegānismā draudus jūsu attiecībām, un jūs abi kļūstat viens otram svešāki.
Vai pirms tam starp jums viss bija kārtībā? Izklausās, ka viņš būtu apņēmies īstenot savu plānu, bet jūs – ienīst viņa apņemšanos, un tas man pastāsta vairāk par jūsu attiecībām nekā jūsu iepirkumu saraksts pārtikas veikalā.
Kad cilvēki nav laimīgi, viņi tiecas meklēt atšķirīgo viens otrā, lai attaisnotu savu nelaimīgumu, un ignorēt to, kas viņus vieno; laimīgi pāri priecājas par līdzīgo un ignorē “konflikta zonas”. Jums abiem jāmeklē un jāpaplašina tās jomas, kur jūsu intereses saskan, lai cik mazas tās šobrīd būtu.
Jums tās šobrīd šķiet milzu pārmaiņas ēdienkartē, bet patiesībā vegānisms nav un tam nav jābūt saistītam tikai ar pupām un cieti. Pieejamas lieliskas pavārgrāmatas, kurās iekļautās receptes sagādās prieku pat rūdītākajiem gaļēdājiem – tādējādi jūs varētu atrast kaut ko kopīgu arī ēšanas ziņā.
Tomēr gribu uzsvērt: ēdiens ir tikai viens jūsu attiecību aspekts. Prātoju, vai vīrs ar jums to ir apspriedis vai arī vienkārši mainīja ēšanas paradumus, un jūs jutāties apieta.
Kāda ir jūsu saskarsme ikdienā? Vai šis ir pēdējais salmiņš vai jauns viņa izturēšanās veids?
Kas vēl jums ir kopīgs? Kā viņš piedalās ģimenes dzīvē? Vēstulē par to nav minēts.
Jums var šobrīd negribēties kopā gatavot vai ēst, bet jūs varat sākt sarunu par to, kā jūtaties – nenoniecinot un nepazemojot partneri. Lai virzītos tālāk, jums varētu nākties būt pieņemošākai attiecībā uz viņa lēmumiem. Vārds “propaganda” bija samērā ietilpīgs: visos patēriņa aspektos ir ļoti daudz propagandas!
