Galds paša rokām: materiālu izvēle un darba gaitas apraksts 0
Par masīvkoka galdu tirdzniecības vietā var nākties iztērēt 100 un vairāk eiro. Taču, mazliet pastrādājot ar dažiem vienkāršiem kokapstrādes darbarīkiem, galdu var izgatavot arī pats, nedaudz ietaupot. Turklāt var izgatavot tieši jums nepieciešamā izmēra galdu un gūt gandarījumu, ka tas paveikts paša spēkiem.
Ar ko sākt?
Protams, ar materiāla izvēli un zīmējumu. Skujkoku koksne (priede, egle) ir mīkstāka un vieglāk apstrādājama, arī lētāka. Piemēram, 18 mm bieza līmēta priedes plāksne 600 x 1200 mm maksā aptuveni 16 eiro. Taču jāņem vērā, ka tā var izdalīt sveķus, kas neglābjami sabojās uzklāto galdautu. Ieteicams izmantot lapukoku kokmateriālus, kas ir dārgāki, toties ilgmūžīgāki, ar glītu koksnes šķiedru zīmējumu. Piemēram, 35 mm bieza līmēta bērza plāksne 600 x 1350 mm nopērkama par aptuveni 45 eiro, oša plāksne 21 x 620 x 3000 mm maksās 70 eiro, tāda paša izmēra ozola plāksne – 75 eiro. No divām pēdējām gan var izgatavot divas galda virsmas. Jāņem vērā, ka bērza, ozola un oša koksne ar laiku kļūst mazliet tumšāka, taču tas galdam tikai piešķirs eleganci. Vēl būs vajadzīgi tāda paša materiāla dēļi rāmim (biezums 20 mm, platums – 80–100 mm) un kājas. Tās var iegādāties gatavas, izvēloties virpojuma formu (cena no 8 eiro), vai izgatavot no attiecīgā materiāla brusiņas (50 x 50 mm) pašam, vēl vairāk samazinot izmaksas.
600 x 1200 un 750 mm augsta galda rasējumu var aplūkot zīmējumā.
Galda virsmai vēlams izmantot vismaz 30 mm biezus dēļus vai līmētās plāksnes. Šāds biezums nodrošinās pietiekamu izturību, ja uz galda reizēm uzliek lielu smagumu. Ja nav iespējams iegādāties nepieciešamā izmēra gatavu koka plāksni virsmai, var izmantot divas mazākas un salīmēt. Tomēr šajā gadījumā labāk meklēt materiālu ar spundi – tā savienojuma vieta būs glītāka. Tāpat labāk izvēlēties jau apstrādātus – ēvelētus un slīpētus – materiālus, tā ietaupot ļoti daudz laika un pūļu.
Vēl vajadzēs kokam domāto špakteli, skrūvgriezi, 30 un 50 mm garas kokskrūves, dažāda raupjuma smilšpapīru un tā turētāju vai attiecīgu slīpmašīnu, spīles detaļu fiksēšanai, urbjmašīnu, uzstūri, mērlenti, marķieri un kokam domāto līmi.
Darba secība
Sāk ar materiālu piegriešanu vēlamajā izmērā, ēvelēšanu un slīpēšanu, protams, ja tas nepieciešams. Visām detaļām jābūt gludām, apstrādātām arī no galiem un stūriem. Kājām un karkasa dēļiem nofrēzē asos stūrus.
Pirmo samontē galda rāmi ar kājām. Rāmja izmērs atkarīgs no galda virsmas izmēra. Garumā un platumā tas parasti ir par 50–60 mm šaurāks nekā galda virsma. Ievērojot taisnus leņķus, savā starpā saskrūvē rāmim domātos dēļus, skrūvju galvas iegremdējot koksnē. Iepriekš vēlams skrūvju vietas iezeņķēt. Tad ar līmi un skrūvēm iestiprina piecus šķēršļus, kas nodrošinās konstrukcijai papildu stingrību un turēs galda virsmu. Jāraugās, lai skrūves būtu pilnībā paslēptas koksnē. Arī šajā gadījumā vispirms jāizurbj attiecīgi urbumi, kas pasargās koksni no plīšanas. Šķēršļu izmērs – 20 x 3 x 500 mm. Rāmis gatavs, atliek tam piestiprināt virsmu. To pieskrūvē pie šķēršļiem. Savukārt pie rāmja malām papildu fiksācijai var ielīmēt koka tapiņas.
Kā nākamās iestiprina kājas. Arī šeit vietās, kur savienojas virsmas, papildu stingrībai izmanto koksnei domāto līmi. Kājas no katras rāmja puses fiksē ar četrām skrūvēm, kuru galvas iegremdē kokā. Galds ir gatavs, un to beidzot var novietot uz kājām.
Apdare
Darba laikā radušos skrāpējumus aizšpaktelē. Pēc krāsas špaktelei jābūt pieskaņotai izmantojamajai koksnei. Vietas, kur iegremdētas skrūvju galvas, labāk neaizšpaktelēt, lai vajadzības gadījumā tās varētu pievilkt vēlāk, galda ekspluatācijas laikā. Izmantojot skrūves, kuru galvās paredzēts iestiprināt dekoratīvas plastmasas cepurītes, skrūvju vietas var paslēpt pilnībā.
Galdu rūpīgi slīpē, izmantojot arvien smalkgraudaināku smilšpapīru. Kad sasniegts vēlamais rezultāts, nopūš putekļus. Galdu var pārklāt ar vēlamā toņa beici un vairākām lakas kārtām vai iestrādāt šim mērķim domātās eļļas vai vasku.
