Nederīgā jāiznīcina 8
Pārtika, kurai beidzies derīguma termiņš, ir izplatīšanai nederīga, un uzņēmums to noraksta un uzglabā noteiktā vietā. Uzņēmumam tā ir jāiznīcina, un to var darīt, izmetot sadzīves atkritumu konteinerā, kā arī aizvedot uz poligonu, ja tas ir termiski apstrādāts produkts, informē Marčenkova. Ja tā ir jēla gaļa, tad pēc blakusproduktu aprites nosacījumiem tā jānodod blakusproduktu pārstrādes uzņēmumiem.
“LA” vēlējās noskaidrot lielveikalu praksi nederīgu gaļas produktu utilizēšanā. “Rimi Latvia” biznesa kontroles vadītāja Kristīne Miezīte-Zeltiņa norādīja, ka “Rimi” stingri seko līdzi pārtikas produktu derīguma termiņiem un kvalitātei, tāpēc attiecībā uz izplatīšanai nederīgajiem pārtikas produktiem uzņēmums rūpējas, lai šie produkti tiktu atbilstoši utilizēti, kā to nosaka Latvijas normatīvie akti. “Mums nav pieņemama produktu ar beigušos derīguma termiņu tirdzniecība vai nodošana lietošanai cilvēku uzturam, tāpēc tā sauktās trešās kategorijas atkritumi, piemēram, gaļas produkti, tiek utilizēti atbilstoši stingrajai likumā noteiktajai kārtībai, ko “Rimi” gadījumā nodrošina PVD sarakstos iekļautie atzītie un reģistrētie dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprites uzņēmumi,” skaidro uzņēmuma pārstāve, tos neatklājot. PVD reģistrs liecina, ka šobrīd ar blakusproduktu pārstrādi nodarbojas seši uzņēmumi un vienai kompānijai piederoši pieci zvejas kuģi.
Arī veikalu ELVI īpašnieki seko līdzi, lai pēc iespējas mazinātu produktu neizpārdošanu, taču gadījumos, ja tomēr veidojas produktu atlikumi pēc derīguma termiņa beigām, tie tiek vai nu izmesti sadzīves atkritumu tvertnēs, ko atļauj likums un kas attiecas arī uz neapstrādātajiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, tostarp svaigo gaļu, vai arī pastāv otrs variants – produktu norakstīšana konkrētām juridiskām personām – dzīvnieku patversmēm, mednieku biedrībām vai fiziskām personām, kas šos produktus izmanto dzīvnieku un mīļdzīvnieku barošanai. Neviens pārtikas produkts, ja tam ir beidzies derīguma termiņš, nekādā gadījumā netiek izmantots kulinārijas izstrādājumos pagatavošanai, bet utilizēti atbilstoši noteikumiem, komentē SIA “ELVI Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine.
SIA “Maxima Latvija” Procesu un kvalitātes vadības departamenta direktore Dace Grava teic, ka gaļas produkti, tāpat kā visi dzīvnieku izcelsmes produkti (gaļa, zivis, olas utt.), kam beidzas derīguma termiņš, kļūst par 3. kategorijas atkritumiem. Šie atkritumi tiek novietoti atsevišķi un nodoti speciāli licencētam uzņēmumam, kas iznīcina šos dzīvnieku izcelsmes produktus. Vienlaikus viņa uzsver, ka “Maxima Latvija” regulāri seko preču sortimentam, lai preci nevajadzētu iznīcināt. Lielveikali neatklāj, cik lieli apjomi tiek izmesti vai norakstīti.
“Maxima” radušos atkritumus nodod uzņēmumam SIA “Baltic Trade”, kas nodarbojas ar dzīvnieku blakusproduktu savākšanu, transportēšanu un pārstrādi. “Baltic Trade” struktūrvienības vadītāja Aija Bitēna pastāstīja, ka no veikaliem “Maxima” ik mēnesi ticis savākts vairāk nekā 50 t atkritumu, taču kopš pērnā gada pavasara šie apjomi samazinājušies uz pusi. A. Bitēna zina teikt, ka daļa šo atkritumu aiziet labdarībai, tostarp dzīvnieku piebarošanai patversmēs. “Taču jautājums – cik daudz salātu var apēst suņi un kaķi?” retoriski vaicā Bitēna.
Šobrīd daudz vairāk gan ir neatbildētu jautājumu par to, vai desas un citu gaļas izstrādājumu otrā dzīve neapdraud patērētāju veselību. Saņemto sūdzību skaits liecina, ka gaļas otrā dzīve tomēr spēj sabojāt cilvēka pirmo dzīvi.
