Aug nozare, aug problēmas. Kas būs lielākie ieguvēji gaļas liellopu biznesā? 0
Autors: Uldis Graudiņš
Lauksaimniecības datu centra informācija (LDC) rāda it kā labu tendenci – Latvijā ik gadu kāpj gaļas liellopu ražošana un kautuvēs kauto dzīvnieku daudzums, palielinās eksports. Tomēr izaugsmi nozarē aizvien bremzē neprognozējamā cena, nepietiekamā dzīvnieku un gaļas kvalitāte, sarežģītās ražotāju un kautuvju attiecības, kā arī vājā sadarbība eksporta tirgu apgūšanā. Saimnieku un ekspertu viedoklis par gaļas ražošanas nozares tālāku izaugsmi ir ļoti aptuvens, kas liek apšaubīt straujas izmaiņas tuvākajā nākotnē.
“Patlaban gaļas liellopu audzēšanas nozarē ir bums. Tomēr nav gluži tā, ka dzīvnieki bez pienācīgas aprūpes paši mežā izaugs. Latvijas zemniekiem gaļas liellopu audzēšanā ir daudz jāmācās, tāpēc ļoti noder citās valstīs redzētais,” nākamajā dienā pēc atgriešanās no februārī notikušās vairāksolīšanas Verdenā (Vācija) uzsvēra gaļas liellopu audzētāja Silvija Penkule. Viņa no vairāksolīšanas atgriezās ar vairākiem Simentāles un Hailandes šķirnes buļļiem, kas pirkti pašas un meitas saimniecībai. Latvieši Vācijas lopkopības servisa uzņēmuma Masterrind notikušajā izsolē bija aktīvi pircēji – pēc vairāksolīšanas uz Latviju ceļu ar liellopiem mēroja divas kravas automašīnas. Starp citu, Masterrind vairāksolīšanā 21. februārī kāds Nīderlandes pircējs teli nosolīja par 120 000 eiro. Vidējā cena šajā vairāksolīšanā nosolītajiem 42 dzīvniekiem bija 10 026 eiro.
Vairākas apbalvotās teles Verdenā nopirka arī saimniecība Kolumbi no Rumbas pagasta. “Pēc vairāksolīšanas devāmies uz kādu ļoti augstas kvalitātes dzīvnieku saimniecību Čehijas pierobežā, kur pirkām vēl teles. Par šiem dzīvniekiem maksājām divas reizes vairāk nekā Latvijā. Mēs ganāmpulka attīstīšanā ieguldām visu subsīdiju naudu. Šajā reizē Vācijā neizdevās nopirkt tolu Šarolē bulli, ceram, ka izdosies nākamajā gadā. Latvijas saimnieku interese par augstas kvalitātes vaislas dzīvniekiem ir ļoti liela,” teic Kolumbu saimniece Dace Meldere. Jāpiebilst, ka šķirnes saimniecība Kolumbi, kur gaļas liellopus audzē vaislai, brāķētos dzīvniekus nobaro.
Gan S. Penkules, gan arī D. Melderes teikto par gaļas liellopu nozares izaugsmi apstiprina arī oficiālā statistikas informācija. LDC vērš uzmanību, ka pērn Latvijā ievesti 1378 gaļas šķirnes dzīvnieki (par 278 vairāk nekā gadu iepriekš) un 5571 piena/gaļas šķirnes dzīvnieks (par 143 mazāk nekā pirms gada). Latvijā pērn visvairāk ieveda Šarolē (983), Limuzinas (196), Aberdinangus (104), Galovejas (51) un gaļas šķirņu krustojumu dzīvniekus (35).
No citām valstīm ievesto gaļas šķirnes dzīvnieku vidū vislielākais īpatsvars pērn bija vairāk nekā 24 mēnešus veciem liellopiem. To aizvadītajā gadā bija 484 (gadu iepriekš 314). Visticamāk, domājot par ganāmpulka uzlabošanu, ievesti vaislas buļļi. Salīdzinājumā ar 2013. gadu piena/gaļas šķirnes liellopu imports pērn kritās par 23% – līdz 5571 dzīvniekam, bet gaļas liellopu daudzums kāpa 2,5 reizes – līdz 1378 dzīvniekiem.
Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība pērn no jauna sertificēja sešas jaunas gaļas liellopu audzētāju šķirnes saimniecības. Savienības vadītāja Maija Brunovska uzsver – visās savienības rīkotajās sapulcēs jūtams gaļas lopu audzētāju optimisms par nozares izaugsmi.
Cena nerosina labāku kvalitāti
Agro Tops nesen saņēma kāda gaļas liellopu audzētāja vēstuli. Saimnieks, kurš lūdz neminēt viņa vārdu, raksta: “Kaut paša saimniecība pagaidām vēl nav liela un bullīšus nododu vien pa vienam vai diviem, tomēr liekas, ka šobrīd Izsoļu namā ar cenu kaut kas īsti nav kārtībā, tā ir zema un nav izprotama. Par piemēru nosaukšu cenu nesen Izsoļu namā pārdotiem trīs Šarolē šķirnes bullīšiem: 1. – 250 kg x 2,55 = 637,50 eiro; 2. – 290 kg x 2,50 = 725 eiro; 3. – 330 kg x 2,25 = 742,50 eiro. Paskaidrošu – pirmais bullītis bija visšvakākais, tāpēc arī svars mazāks, bet cena par kg visaugstākā. Kāpēc tā? Otrais bullītis bija ļoti labs un visjaunākais, jo šo svaru bija sasniedzis nepilnu 6 mēnešu vecumā (barojot tikai ar sienu, bez graudiem un skābsiena). Trešais bullītis arī bija ļoti labs, kuru pat nebūtu kauns piedāvāt saimniekiem kā vaislas bullēnu, bet cena par kg – viszemākā. Stāsts nav par to, vai, manuprāt, mani bullīši ir labi vai ne, bet gan redzams tas, ka pircējs nevēlas maksāt par laba bullīša kilogramiem, bet gan par gabalu. Viņš labāk pērk lopiņu vieglu svarā (pavisam jaunu vai švaki augušu) nekā labi augušu.”
SIA Izsoļu nams valdes priekšsēdētājs Kaspars Ādams cenas atšķirības skaidro ar to, ka vienā grupā pārdod aptuveni vienādus 8–10 dzīvniekus. Norādītā ir vidējā cena. “Aicinu saimniekus braukt uz vairāksolīšanu un vērtēt, pēc kuriem dzīvniekiem ir vislielākais pieprasījums. Ir jārēķina, jājūt darījumu pulss. Vislielākā cīņa starp pircējiem notiek svara kategorijā līdz 300 kg. Liellopu grupa ar svaru 300–350 kg ir visslidenākā, tajā dzīvnieku ir ļoti daudz,” stāsta K. Ādams. Viņš aicina salīdzināt, piemēram, Vācijā pārdotos dzīvniekus – tie ir ļoti līdzīgi, ar vienādu kvalitāti – un uz Izsoļu namu atvestos liellopus. Atšķirība esot. Cenas? Piemēram, vairāksolīšanā Vācijā par 250–300 kg smagu bullīti maksā 3,20–3,30 eiro/kg dzīvsvarā. Salīdzinājumam – šā gada janvārī Izsoļu nama vidējā cena šīs grupas Šarolē šķirnes bullīšiem bija 2,57 eiro.
“Vācieši nevēlas ielaist savā tirgū citu valstu lopus. Ja tos arī vestu, tad izmaksās būtu jāierēķina transporta izdevumi un jāņem vērā, ka ceļojuma laikā dzīvnieki zaudēs svaru. Kad izdevumus saskaitām, redzam, ka Izsoļu nama vidējās cenas atšķirība no Vācijas tik liela nemaz nav,” teic Izsoļu nama vadītājs. Viņš vērš uzmanību, ka ziemā Izsoļu namam visvairāk piegādā vidējās kvalitātes ne ļoti izskatīgus dzīvniekus. Ja vairāk būtu augstākās kvalitātes lopu, tad arī cenas būtu augstākas.
“Dzīvnieku pārdošana Izsoļu namā ir arī mazliet jāsaista ar veiksmi. Labs dzīvnieks var nokļūt grupā ar sliktākiem dzīvniekiem, un tad to pārdod lētāk, nekā varētu. Kopā ņemot, par iespēju pārdot Izsoļu namā ir jāpriecājas,” tā S. Penkule. Līdzīgs viedoklis ir arī saimniekam Aldim Preisam. Viņš vērš uzmanību uz cenas krituma tendenci Izsoļu namā. Agrāk par 6 mēnešus vecu bullīti varēja saņemt 1000 eiro, patlaban 700 eiro. Šeit gan precizēsim, ka ar agrāk jāsaprot laiku vēl pirms vairākiem gadiem, kad atvērtais Turcijas tirgus ņēma pretim visu Latvijā izaudzēto.
Skrundas novada z/s Valti saimnieks Rihards Valtenbergs uzsver – Latvija patlaban ir vienīgā valsts Eiropā, kur uzpircējs var svaru noteikt ar lenti, kas ļauj aptuveni 50 eiro par dzīvnieku zemniekam nokrāpt. “Zemnieki vēlas naudu uzreiz, galvenokārt mazie saimnieki piekrīt šādam samaksas veidam. Tomēr zem ādas taču muskuļus neredz! Valstij vajadzētu palīdzēt, atļaut maksāt zemniekam pēc kautķermeņa klasifikatora, pēc EUROP nosacījumiem. Arī svarus pircējs var pieregulēt,” tā R. Valtenbergs. Viņš arī kritizē Latvijas kautuves, kur atvestos dzīvniekus sadzen kopā ar lopiem no citiem ganāmpulkiem, lopi jūt asiņu smaku, tāpēc arī uzlec to pH rādītājs, kas būtiski mazina gaļas kvalitāti un izslēdz eksporta iespējas.
Vai Izsoļu namā iepriekš vienojas par cenu
Saimnieki, tostarp arī Turcijas uzņēmējs, SIA Zennun LV prokūrists Murats Kelkits, Agro Topam atzina – Izsoļu namā vienošanās par dzīvnieku cenu nereti notiek pirms vairāksolīšanas. “Daudzi Polijas pircēji savā starpā ir labi pazīstami. Viņi pirms izsoles apstaigā boksus un sarunā, cik katrs maksās. Mans draugs Kaspars arī neko šādos gadījumos nevar darīt,” stāsta M. Kelkits.
K. Ādams par šo tēmu runā diezgan izvairīgi un nepārliecinoši. Viņš nenoliedz, ka uz izsolēm Mazzalvē regulāri ierodas vieni un tie paši septiņi astoņi pircēji, kas pavisam vienā reizē pērk 600–700 dzīvnieku, katrs vienu divas mašīnas. “Ja mēs atļautu rīkoties negodīgi, saimnieki mums neuzticētos. Izsoļu nams arī pats pērk dzīvniekus, tas nav noziegums. Mēs tos pērkam tālākai pārdošanai, ar to izslēdzot citu pircēju iespējas vienoties par cenu,” stāsta uzņēmējs.
Vairāki saimnieki redakcijai vaicā, kas tās par Izsoļu nama priekšizsolēm, kur nav protokolu un kur pārdod saimnieku audzētos gaļas liellopus. K. Ādams teic, ka dažkārt, piedāvājot lielu daudzumu liellopu izsolē, bijuši gadījumi, ka pircēji izsoles otrajā daļā vairs nav tik aktīvi, tāpēc gadās, ka saimniekiem, kuriem ir liellopi gan izsoles pirmajā, gan otrajā daļā, var būtiski atšķirties cenas. Tas rada lielu neizpratni no saimnieku puses. Tāpēc rudens un ziemas mēnešos, kad ir ļoti liels liellopu daudzums, dažreiz, bet ne vienmēr kāda daļa liellopu tiek izsolīti pirms izsoles, bet liellopu vidējās cenas nav zemākas, kā būtu izsolē. Viss tiekot darīts tādēļ, lai Izsoles nama piedāvājums nepārsniegtu pieprasījumu, jo šajos intensīvajos mēnešos, kad visa Eiropa arī šķir nost teliņus, daudzās valstīs cenas būtiski krītas.
Izsoļu nama kritiķi vērš uzmanību – Izsoļu namā izveidotā kārtība nav īsti ētiska, jo K. Ādams izsolēs pārdod arī savas saimniecības liellopus. Vai viņš sev nerada priekšrocības? Vai savus dzīvniekus liek vienā grupā ar vājiem, sliktākas kvalitātes lopiņiem? Varbūt pārdod tos pirms izsoles? Kāda ir to cena? Izsoļu namam patlaban jau esot 3700 klientu. Pērn pavisam pārdoti 19 000 gaļas liellopu.
Nāks modē nobarošana?
Agro Topa 2017. gada decembra numurā stāstījām par kautuvju SIA Lāses AM un SIA Ceplīši īstenoto gaļas liemeņu eksportu uz Nīderlandi, Dāniju un Poliju. Baltic Vianco Trading Latvijā pirktos dzīvniekus kauj Lietuvā, to liemeņus tālāk pārdod Šveicē. Jaunas vēsmas gaļas liellopu nobarošanā gatavojas ieviest z/s Kalna Dambrāni un, iespējams, AS Agrofirma Tērvete. Latvijā ļoti labi zināmā Kalna Dambrānu saimniece Iveta Tīrumniece pirms vairākiem gadiem pievērsās arī gaļas liellopu audzēšanai, nobarojot saimniecībā dzimušos Holšteinas šķirnes bullīšus. “Salīdzinājām viena vecuma ar vienu un to pašu barību barotu Beļģu zilās un Holšteinas šķirnes bulli. Beļģu zilā svars bija 660 kg, holšteinietim – viena tonna. Beļģietim gurni bija apaļāki, uz tiem bija vairāk tauku,” stāsta I. Tīrumniece.
Kalna Dambrāni patlaban līdz 18 mēnešu vecumam audzē vairāk nekā 400 bullīšus. Ik mēnesi vienu fūri sūta uz kautuvi Lietuvā, kas tālāk gaļu jau par izdevīgāku cenu pārdod Itālijā. To nobarošana būtiski atšķiras no Latvijā vispārpieņemtās tehnoloģijas. Proti, dzīvnieki savas dzīves laikā ne reizi neēd svaigu zāli. Ēdienkarti veido zāles skābbarība, kukurūzas skābbarība, graudi, soja un rapši. “Man pašai bija liels pārsteigums arābu pircēju teiktais, ka viņi pieprasa gaļas liellopu gaļu no dzīvniekiem, kas nav bijuši ganībās un nav ēduši svaigu zāli. Zāles skābbarība bojā gaļas kvalitāti, tā kļūst tumša, tāpēc dzīves otrajā pusē dzīvnieki to nesaņem. Katrs klients, protams, izvirza savus nosacījumus, tostarp par marmora kārtiņu, ko nodrošina soja un rapši. Gaļas liellopu intensīvā nobarošana iznāk pat dārgāka nekā govju barošana. Baltijas valstīs pircēji šo dzīvnieku gaļu nenovērtē. Zviedrijā, piemēram, viens nobarots bullis maksā 5000–6000 eiro. Šā iemesla dēļ mums ir jācīnās par Āzijas tirgiem, par tiešajām piegādēm pircējiem,” jauno biznesu raksturo I. Tīrumniece. Viņa arī atklāj savu plānu – veidot nobarojamo buļļu vairāksolīšanas uzņēmumu, kas vienā reizē pārdotu vismaz 400 dzīvnieku. “Mēs vieni šādu daudzumu pavilkt nevaram, tāpēc esam sākuši sarunas ar Agrofirmu Tērvete par iesaistīšanos šajā projektā,” tā uzņēmēja. I. Tīrumniece arī piebilst, ka projekta izdošanās gadījumā Kalna Dambrāni, iespējams, atteiksies no piena lopkopības. Laipni aicināti šajā projektā būšot arī citi saimnieki.
Pretruna iekšējā tirgū
Pārrēķinot dzīvajos un eksportētajos teļos, Latvijā gaļas pietiek par 172%. Latvijas cilvēki labākajā gadījumā gada laikā apēd tiešajā tirdzniecībā pārdotos 400 buļļus, katru 300–350 kg kautsvarā. Gaļas liellopu gaļu ieved no citām valstīm, tas nosit cenu. Šā iemesla dēļ gandrīz vienīgā iespēja paliek izvest un pārdot dzīvus liellopus,” situāciju tirgū raksturo R. Valtenbergs. Viņam nepiekrīt restorāna Bruņinieku 63 šefpavārs Kaspars Sīlis: “Mūsu restorāns pērk Herefordas šķirnes liellopu gaļu no audzētāja SIA Rūķīši Mazsalacas pusē. Pērkam gatavinātu gaļu burgeriem un kaulus buljonam. Vērtīgo gaļu filejas, karbonādes un antrekotu pērkam jau fasētu vakuumā no ASV vairāku iemeslu dēļ.”
Kādi ir šie iemesli? K. Sīlis atklāj, ka no viena nokauta dzīvnieka kautķermeņa iegūst divas filejas (4 kg), divas muguras karbonādes (5–6 kg) un 6 kg antrekota. “Pieņemsim, ka mums ik nedēļu vajag 50 kg šo vērtīgo gabalu. Tas nozīmē, ka audzētājam ir jānokauj daudz liellopu. Viņam nav kur izdevīgi pārdot atlikušos gabalus – šķiņķi, malto gaļu. Vēl viena problēma ir, ka Latvijā kautuvēs nav speciālistu, kas mācētu liellopu gaļu sadalīt. Piemēram, pie mums zina tikai šķiņķi, bet ASV iegūtais šķiņķis ir sadalīts pa 16 dažādiem muskuļiem. Citās valstīs ir 60 dažādi steiki ar atšķirīgu cenu,” iemeslus, kāpēc Latvijā ražotā gaļa paliek aiz borta, skaidro Bruņinieku 63 šefpavārs. Restorānu piedāvātās cenas par filejām ir 15–20 eiro/kg; ja gaļa ir no steika govs un gatavināta, tad 28–50 eiro. Par vietējo karbonādi audzētājam maksā 5–6 eiro/kg, par labu, gatavinātu karbonādes gabalu – sākot no 20 eiro/kg. Salīdzinājumā ar kautuvēs maksātajiem nepilnajiem 2 eiro/kg – atšķirība ir būtiska. Uz jautājumu, kā Latvijas saimniekiem aizstāt importa produktu, K. Sīlis atbild – ir vajadzīga kooperēšanās gan liellopu audzētāju, gan arī pircēju, restorānu pusē. Kaut kad nākotnē šis samezglojums tiks atrisināts, pārliecināts šefpavārs. Protams, ir vajadzīgi cilvēki, kuri māk kautķermeni sadalīt.
Kas visizdevīgāk?
Aptaujātie saimnieki teic, ka katrai saimniecībai vispiemērotākais biznesa modelis būs atšķirīgs. Valti un Kolumbi, piemēram, audzē šķirnes dzīvniekus vaislai, brāķētos nobaro. Iespējams, izdevīgi ir nobarot dzīvnieku līdz 300 kg svaram un, piemēram, sadarboties ar Baltic Vianco Trading, kas pērk nobarojamo lopu krustojumus un visa gada garumā nodrošina stabilu, jau iepriekš zināmu cenu. Eksperti uzsver – aizvien pieaug gaļas liellopu kvalitātes svarīgums un nākotnē noteikti vajadzēs sadarboties.
Par gaļas liellopu eksportu, veidojot lielas partijas, runā R. Valtenbergs, šo ieceri gatavojas īstenot arī Izsoļu nams, kas domā par nobarošanas biznesa attīstīšanu kopā ar Polijas partneriem. Arī Kalna Dambrāni un citas saimniecības aktīvi pievēršas gaļas liellopu nobarošanai, tomēr tiešo kontaktu trūkums ar patērētāju liedz saņemt iespējami augstu cenu. Latvijas Gaļas liellopu asociācijas speciāliste Ieva Freidenfelde aicina kolēģus veidot gaļas liellopu audzēšanas biznesu tā, lai varētu iztikt bez subsīdijām. Patlaban ir saņemti signāli, ka bioloģiskie ražotāji pēc 2020. gada tās varētu nesaņemt. Neesot arī pārliecības, ka ārzemju pircēji gribēs Izsoļu nama pakalpojumus izmantot mūžīgi, atzīst I. Freidenfelde. Gaļas liellopu nozare kā ienesīgs bizness Latvijā noteikti attīstīsies. Neatbildēts ir tikai jautājums, cik ātri un kas no tā būs vislielākie ieguvēji.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
