Gaļas liellopu audzēšana iet plašumā 0
Daiga Baltiņa, LLKC Lopkopības nodaļas speciāliste lopkopībā
Avots: Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra mājaslapa
Gaļas liellopu audzēšana pēdējos gados arvien paplašinās, ko sekmēja gan piena iepirkuma cenu neprognozējamās svārtības, gan arī pieprasījuma kāpums pēc kvalitatīviem teļiem un samērā labā samaksa par tiem, secināts Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) apskatā par gaļas liellopu audzēšanas nozari 2016.gadā.
Lauksaimniecības datu centra dati liecina, ka zīdītājgovju skaits palielinājies par 5816 govīm – no 38 501 (2016. gada 1. janvāris) līdz 44 317 (2017. gada 1. janvāris). Liellopu skaita izmaiņas ietekmējusi piena iepirkuma cenas samazināšanās, kā rezultātā daļa piensaimniecību pārorientējas uz gaļas ražošanu. Pēc kvalitatīviem teļiem izsoļu namā ir stabils pieprasījums, kā arī iegūtā samaksa zemniekus apmierina. Pēc izsoļu nama datiem, atšķirto teļu iepirkuma cena 2015. gadā vidēji bija 2,32 eiro/kg, bet 2016. gadā vērojama nedaudz labāka situācija, sasniedzot 2,51 eiro/kg(aprēķināta vidējā cena neatkarīgi no šķirnes vai krustojumiem un to dzīvmasas.) Protams, par kvalitatīviem tīršķirnes liellopiem šī cena var pārsniegt 3,00 eiro/kg.
Vēl arvien Latvijā visvairāk audzētie ir Šarolē šķirnes liellopi, otrajā vietā ir dažādi krustojumi, tad seko Limuzīnas, Herefordas, Anguss šķirnes dzīvnieki. Neatkarīgi no šķirnes un audzēšanas veida vēl joprojām aktuāls ir jautājums par iegūto un saglabāto teļu skaitu. Lauksaimniecības datu centra informācija rāda, ka 2015. gadā vidēji pārraudzības saimniecībās izdevās iegūt 88% teļu no zīdītājgovīm.
Nodrošinot pēc iespējas īsāku starpatnešanās intervālu, saimniecības spēs nodrošināt lielāku teļu ieguvi. Saglabāt pēc iespējas vairāk teļu ir svarīgi, jo tādā veidā tiek gūti ieņēmumi no ganāmpulka, realizējot teļus gaļā vai iegūstot vaislas materiālu. Realizēto liellopu vecums un dzīvsvars ietekmē saimniecības vidēji uz vienu zīdītājgovi realizēto gaļas apjomu, kas atstāj ietekmi arī uz realizētā gaļas kilograma pašizmaksu. Dzīvnieki, kas saimniecībā ir nobaroti, veido vidēji uz vienu zīdītājgovi lielāku iegūtās gaļas apjomu, kad saimniecība ar tām pašām vai nedaudz lielākām pastāvīgajām izmaksām spēj saražot lielāku gaļas apjomu.
Ņemot vērā, ka teļu ieguve un saglabāšana ir galvenais gaļas liellopu ganāmpulku ieņēmumu nodrošināšanas avots, jāpievērš uzmanība, lai šis rādītājs optimālā variantā būtu 0,95 vai vairāk, jo pretējā gadījumā samazinās saimniecības darbības efektivitāte, norāda LLK ekperti.
Dažkārt saimniecībās negatīvu ietekmi uz teļa iegūšanu un saglabāšanu atstāj kļūdas zīdītājgovju ēdināšanā grūsnības laikā, līdz ar to palielinās risks sasniegt optimālo govju kondīciju pirms dzemdībām. Tāpat uzmanība jāvērš uz govju dzemdību norisi, lai nerastos sarežģījumi un jaundzimušais saņemtu vitamīnu un selēna injekcijas. Atsevišķos gadījumos problēmas var radīt nepiemērots vaislas materiāls.
Lai izvairītos no nosaukto faktoru ietekmes, katrā saimniecībā ir rūpīgi jāpārdomā un jāpilnveido ganāmpulka pārvaldības sistēma. Savukārt, lai iegūtu jaunas un papildinātu jau esošās zināšanas gaļas liellopu audzēšanā, lauksaimnieki aicināti apmeklēt seminārus vai citus izglītojošus pasākumus, kā arī konsultēties ar nozares speciālistiem.
