Padoms zemniekam. ‘Doper’ šķirnes gaļas aitu audzēšana 0
Jautājums. Ir doma audzēt gaļas aitas. Vēlos vairāk uzzināt par Dorper šķirnes aitām. IMANTS KOCĒNU NOVADĀ
Izmanto krustošanai
Dorper gaļas aitu šķirne izveidota Dienvidāfrikā. Tā kļuvusi populāra daudzās pasaules valstīs, taču Eiropā populācija ir viena no skaitliski mazākajām. Arī Latvijā šīs šķirnes dzīvnieku ir maz – vien 44 aitu mātes. Jēra gaļas kvalitāte ir laba: liesa, maiga, bez specifiskas piegaršas.
“Šīs šķirnes teķi ir noderīgi krustošanai, proti, Romanovas, kā arī Latvijas tumšgalves aitas lecina ar Dorper šķirni, lai paātrinātu jēru ātraudzību, kā arī panāktu lielāku gaļas iznākumu un pieaugumu, sasniedzot pat vairāk nekā 300 gramu diennaktī,” skaidro aitkopības ciltsdarba speciāliste Ilze Miķelsone.
Dzīvniekiem ir spēcīgas kājas, balts vilnas kažoks, melna galva. Aitas vilnu nomet pašas, tomēr, ja nav, kur norīvēt muguru, uz tās paliek lieli kumšķi. Tāpēc ieteicams aitas nocirpt vienu reizi mūžā, parasti pirmajā dzīves gadā, ganīšanas perioda sākumā, ieteicamāk maija sākumā.
Jākopj kājas
Audzējot mūsu klimatiskajos apstākļos, jāņem vērā, ka Dorper aitām nepatīk mitras ganības, dzīvnieku nagi ir raduši pie cieta pamata. Ja vasara iegadās ļoti mitra, nagi nenodilst, ātri ataug, tāpēc biežāk jāveic nagu apkopšana. Aitas ar pāraugušiem, nekoptiem nagiem gūst dažādas traumas, kļūst uzņēmīgas pret nagu infekcijas slimībām, piemēram, starpnagu iekaisumu vai vēl bīstamāko nagu puvi.
Var lecināt cauru gadu
Vēl viena Dorper šķirnes priekšrocība – aitām ir nesezonāla meklēšanās, un tās var aplecināt visu gadu. Tādējādi saimnieki var plānot no vienas aitas pāris gados iegūt vairāk jēru, palielinot ganāmpulku vai realizējot gaļai. Cits variants – aitas lecina vienreiz gadā, sākot no jūlija, augusta un vēlāk, lai jēri dzimtu pavasarī.
Aitas var lecināt, sākot no 8 mēnešu vecuma, kad tās sasniegušas 50–55 kg svaru. Visbiežāk dzimst viens vai divi jēri, reti atskrien trīs. Aitu mātēm ir viegla atnešanās, aitas ir pienīgas, ar labām mātes īpašībām. Auglība vidēji ir 150–160 procentu. Jērus parasti nošķir no mātes, kad tie sasnieguši triju mēnešu vecumu.
Pēc nošķiršanas jēriem jāsaņem pilnvērtīga barība: skābsiens, spēkbarība vai kombinēts graudu maisījums, mikroelementi, sāls. Nobarojamos jērus var kaut, kad tie sasnieguši 5–7 mēnešu vecumu ar 42–45 kg dzīvsvaru.
Kultivētās ganības
Aitas labi izmanto dažādas kvalitātes ganības, arī ar krūmājiem, tomēr, lai ātrāk nobarotu, nepieciešami kultivētie zālāji. Tos ierīkojot, jāizvēlas piemēroti stiebrzāļu un tauriņziežu (20–30%) maisījumi, lai dzīvnieki varētu uzņemt nepieciešamās barības vielas. No stiebrzālēm vairāk piemērotas ir ganību airene, pļavas skarene, pļavas auzene, bezakotu lāčauzas. No tauriņziežiem izmanto lucernu, sarkano un balto āboliņu, ragaino vanagnadziņu.
Parasti aitas ganās laukā no maija sākuma līdz novembra vidum. Ganībās dzīvniekus laiž, kad zāle izaugusi 10–20 cm gara, pretējā gadījumā zālājs tiks izmīdīts, samazināsies tā ražība. Nedrīkst aizmirst par ganību appļaušanu pēc noganīšanas – pēc tās zāle straujāk ataugs, tā nebūs pāraugusi.
Ja saimniecībā ierīkots pastaigu laukums un tas nav slapjš, aitas var laist pastaigās ārā arī ziemā.
