Egils Līcītis: Galapunkts Daugavpils 4
Prezidents brokastlaika plānošanā ar līdzstrādniekiem ieradās apņēmīgs un enerģisks, kā tikko atgriezies no Tbilisi. – Mani mazie ērglēni! – valsts galva pacilāts sacīja, – trīs stundu laikā sakravājiet mantību, mēs pārceļamies uz Daugavpili!
No rīta vēl aizpampušajiem kancelejistiem acis izsprāga no orbītām, klātesošie visi kā viens nobālēja. Īsumā par svarīgāko. Igaunijas valsts vecākā Kersti Kaljulaida jau labu laika strēķi rezidē Narvā, rādot paraugu reģionālās politikas ietvaros, kas paredz atdzīvināt lauku teritorijas, dot darbu vietējiem ļaudīm un, sekmējot nācijas saliedētību, tuvināties cittautiešiem.
Mūsu līderim arī ir skaidrs plāns būt tautas enerģijas laukā, iepūst jaunu uguni nodzisušā provincē, asimilēt Latgales novada krievus un sargāt pierobežu. Kā to zinādams, doktors Kārlis Ulmanis Latvijas zelta laikos Daugavpilī uzcēlis staltu Vienības namu. Tas ir kādreizējā valsts vadītāja mūrējums, no kurienes nākamības prezidentiem ar varoņu starojumu turpināt Latvijas vainaga trešās zvaigznes latviskošanu un cilvēku audzināšanu nacionālā garā, lai arī latgalieši tāpat ir sīvāki par rutku un īstenākie savas zemes patrioti.
– Es prezidēšu no Vienības nama, – sacīja nācijas līderis, – tur būs mana kolnasēta, mans uobeļduorzs!
Pils laukumā jau rindojās 200 smago auto kolonna, kurā zemākie kalpotāji krāva pils iedzīvi: porcelānu, boilerus, videomagnetofonus, kolekcijas vīnus un Kubas rumus, persiešu paklājus, vecmeistaru gleznas, papīrgrozus, iepakotās, apmeklētājiem dāvināmās grāmatas “Raimonda Vējoņa nozīme Latvijas vēsturē”, prezidenta filca mīļmantiņas un citas galapunktā noderīgas lietas, ieskaitot savlaicīgi jaunajā IKEA veikalā pasūtīto premiumklases biroja apmēbelējumu. Prezidenta pieņemamās un darba telpas iekārtos Vienības nama plašajās zālēs, apakšniekus novietos jumtistabiņās un saspiedīs ēkas kaktiņos.
Ārpolitiskais padomnieks mēģināja priekšniecību vēl vest pie prāta – jūs esat globālais spēlētājs! Atveriet kalendāru – vizītēs brauks Brazīlijas karalis, turku sultāns, NATO ģenerālsekretārs, Romas pāvests un Bendžamins Netanjahu. Kur uzņemsiet?
Madonas skaistulis attrauca – intensīva starptautiskās diplomātijas dzīve netiks traucēta. Daugavpilī ir helikopteru nosēšanās laukums, un būvējam lidlauku “Lociki International”.
Prezidenta runu rēgrakstītājs bija nemierīgs, vai tālienē pilnvērtīgi varēs studēt periodiku, uz ko Vējonis pavēlēja “Latvijas Pastam” pārrakstīt “Latvijas Avīzes” gada abonementu uz Daugavpils adresi.
Politiskais padomdevējs brīdināja – mans prezident, var samazināties jūsu varenība un ietekme! Vējonis apskāva labo draugu.
– Kā man piegriezusies šī degradētā politiskā vide, nebaidos teikt, šļura! Oligarhi, partiju bonzas nāk un iet, klīst pa pili kā savās mājās. Pēc vēlēšanām ložņās apkārt, līdīs pēc portfeļiem. Sevišķi tie saskaņieši. Mēs, zemnieku tauta, protam atšķirt indīgus, parazitējošus augus un invazīvās sugas. Atslēgties no visa un uz Latgali! – sauca prezidents, trallināja – lai griežas podnieku ripas, rūc un liesmo cepļi! – un aizsteidzās pārbaudīt, vai bagāžā nav aizmirsuši ielikt viņa kaķi.
Kancelejas sieviešu galā uzbudinājās, ēda krēmšnites un lēja rūgtas asaras – pāķi, čukna, alternatīvā realitāte! Dāmas sauca – mums tikko sākās fitnesa nodarbības! Kur mēs ballēsimies tik tālu no saviesīgās Rīgas un Operas foajē! Fifīga jaunākā kantoriste, pirms ceļā došanās vilkdama ar lūpu zīmuli un vaigu rūžu, priecājās – o, kantrī! Burvīgi saulrieti, gleznaini upes krasti, bioprodukti no lauksaimniekiem, romantiskas peldvietas! Meitenes, vai Daugavpilī nav dislocēts armijas jātnieku pulks?
Vecākās biedrenes nopūtās un lika pirkstus pie deniņiem. Varbūt vismaz uzturlīdzekļus palielinās, kā darbā polārajos apgabalos.
Vīru sabiedrībā pārcelšanās operāciju pārpīpoja nosvērtāk. Šmakovkas muzejs ar paštecināto, Latgales viesmīlība, sātīgie latgaliešu ēdieni, šmorējumi, sēņu pilnie grozi tuvējos mežos – tas ir ko vērts! Prezidents būs tuvu Latvijas cilvēkiem, monitorēs robežnieku viedokļus, cīnīsies hibrīdkarā, attīstīs novadu.
Pēc trim stundām prezidents uzlēca mugurā no Indijas vestam baltajam zilonim un deva zīmi ar zizli. Virspavēlnieku ielenca valsts aizsardzības spēki un eskortēja Carl Gustav lielgabalu baterijas. Garā procesija pa šoseju devās austrumu virzienā.
