Galaktikas laika prognoze 0
Rēzeknieši NORMUNDS ZUŠS un VITOLDS GORŅEVS kopā muzicē jau piecpadsmit gadus, bet pirms sešiem gadiem grupa ieguva nosaukumu “Galaktika”. Viņiem bieži vaicājot, kāpēc tā nodēvējuši grupu, un tad mūziķi skaidro, ka abi uzauguši Rēzeknē, Kosmonautu ielā.
“Galaktika” šlāgeraptaujā sāka piedalīties pavisam nesen, bet jau pagājušajā vasarā viņi ar dziesmu “Rāzna” ieguva trešo vietu. Patlaban šlāgeraptaujā klausītājiem vērtēšanai nodota dziesma “Laika prognoze”.
– Neuzskatu, ka rakstu tikai šlāgerus, turklāt tas ir stiepts jēdziens. Es radu popmūziku. Aptaujā iekļautā dziesma “Laika prognoze” jau četrus gadus skan “Latgolas radio”, un tās teksts rakstīts latgaliešu valodā, – stāsta mūziķis Normunds.
Vai mūzikas skaņas mēdz atplūst no kosmosa?
– Dziesmas “Rāzna” ideja nāca nevis no kosmosa, bet gan no Vitolda, – konkrēti atbild Normunds.
– Tā kā Rāznas ezers atrodas Rēzeknes novadā, tad grēks būtu to neapdziedāt. Nav nemaz tik daudz dziesmu par šo skaisto ezeru, – piebilst Vitolds.
To jau visi ievērojuši, ka mūziķi no Latgales bieži vien uzvar dažādās aptaujās un šovos, pateicoties tieši latgaliešu solidaritātei. Sak, nav svarīgi, ko un kā dzied, galvenais, ka nāk no Latgales.
– Latgalieši patiesi balso par savējiem, bet kas liedz pārējiem novadiem balsot par savējiem? Lai kurzemnieki atbalsta kurzemniekus, vidzemnieki vidzemniekus.
Latgale it kā ir visu atstumta, bet latgalieši ir garā stiprāki. Mums laikam mazāk vajag. Taču mēs nekaunamies, ka esam no Latgales, lai arī, spēlējot Latvijas otrā pusē, mums vienreiz pajautāja – vai jūs vispār esat latvieši? – stāsta Vitolds.
Viņš gan patlaban ir kļuvis pa pusei rīdzinieks, jo strādā Rīgā par elitāru namu apsaimniekotāju. Vitolds to dēvē par ideālu dzīvesveidu – darba dienas aizrit galvaspilsētā, kas sniedz iespējas nopelnīt naudu, bet brīvdienas pavada dzimtajā Rēzeknē.
– Citi brauc strādāt uz Angliju vai Norvēģiju, bet es dodos uz Rīgu. Patiesībā aizbraukt no Rīgas līdz Rēzeknei ir viens pūtiens. Bijis pat tā, ka vienas diennakts laikā trīs reizes esmu mērojis šo ceļu. Varu vadīt arī fūri, jo esmu profesionāls šoferis, – dara zināmu Vitolds.
Normunds gan no Rēzeknes nav attālinājies. Viņš mūziku un savu ierakstu studiju dēvē par maizes darbu. Normunds smej, ka pareizs ir teiciens – atrodi hobiju un pēc tam visu dzīvi varēsi nestrādāt. Brīvajos brīžos viņš kopā ar draudzeni un suni dodas uz savām vecvecāku mājām, kas atrodas Dricēnu pagastā. Tur viņš gan atpūšas, gan “reanimē” pirtiņu un dara citu saimniecībā nepieciešamo.
Normunds pirmo dziesmu sarakstīja divpadsmit gadu vecumā, un to sauc “Šūpuļdziesma”. Absolvējis Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslas fakultāti, iegūstot maģistra grādu. Normunds prāto, ka muzikālo gēnu laikam būs mantojis no vectēva, kas spēlēja akordeonu.
– Vārdi un mūzika pie manis atnāk vienlaikus. Pirmais akords kopā ar pirmo vārdu. Dziesma ir jāizdzīvo, cenšos tajā ielikt jēgu, lai nav bezsakarīgs “trādirīdi”. Ja pašam aptrūkstas vārdu, tad sadarbojos ar dzejnieci Leontīni Apšenieci, – stāsta mūziķis.
Kas veicina dziesmas rašanos, varbūt iemīlēšanās sajūta?
– Iemīlēšanās nav obligāta, bet jābūt attiecīgam noskaņojumam, emocionālam pārdzīvojumam. Taču mūziķi, par laimi, ir emocionāli. Reizēm dziesmas atnāk pašas no sevis. Vienā rītā piecēlos un ausīs ieskanējās melodija un vārdi latgaliešu valodā.
Piespiedu kārtā neko “neražoju”, man mūzika nāk viegli. Rakstu arī pasūtījumu darbus citiem izpildītājiem un esmu secinājis, ka pašam sev rakstīt dziesmas ir grūtāk nekā citiem dziedātājiem. Laikam esmu pārāk paškritisks, – spriež Normunds.
Vitolda muzikālā izglītība nav tik plaša, viņš mācījies Rēzeknes bērnu mūzikas skolā, dziedājis korī, bet darba dzīvi izvēlējies saistīt ar tehniku un dzelžiem. Pabeidzis Lūznavas lauksaimniecības tehnikumu, Vitolds braukāja pa plašās Krievzemes detaļu rūpnīcām, iepērkot gultņus.
– Deviņdesmitajos gados bija gan rekets, gan cauršautas automašīnas riepas. Kad Krievijā ieraudzīja Latvijas numura zīmi uz mašīnas, teica – skat, fašisti atbraukuši. Izbraukāju arī Tatarstānu un Čuvašiju. Man ļoti patīk darboties ar tehniku. Esmu reanimējis “Golfa” kabrioletu, 1982. gada ražojumu. Uz mašīnas nav redzams pat rūsas plankumiņš, – palepojas Vitolds.
Pirms kāda laiciņa grupa “Galaktika” devās tālākā ceļā, lai koncertētu tautiešiem, kas dzīvo Anglijā.
– Mēs viesojāmies Hantingdonā, kur jau vienpadsmit gadus aizbraucējiem latvietību cenšas uzturēt Inga Būmeistare. Īrētajā zālē bija sapulcējušies ap trīssimt klausītāju. Kad jautājām, cik daudzi no viņiem ir latgalieši, gandrīz puse no klātesošajiem pacēla rokas. Kad dziedājām “Rūžiņu”, daudziem bija asaras acīs. Vēlāk, aprunājoties ar tautiešiem, visi apgalvoja, ka gribētu braukt uz mājām, vienīgi tur viņus neviens negaida. No valdības puses vien dziedami tukši saukļi – mēs jūs gaidām mājās! Daudzos jūtams aizvainojums, ka bijuši spiesti doties prom no dzimtenes, lai varētu izdzīvot. Anglijā viesojāmies dažas dienas pirms valodas referenduma, un visi latvieši aktīvi apsprieda šo jautājumu, uzskatot, ka viņiem arī noteikti jādodas uz vēlēšanu iecirkni balsot pret divvalodības ieviešanu Latvijā, – brauciena iespaidos dalās Vitolds.
Kad citi mūziķi vaicā “Galaktikas” puišiem – kā pie jums Latgalē ar spēlēšanu ballēs šajā krīzes laikā, rēzeknieši atbild – pie mums nekas nav mainījies. 2011. gada vasaras 21. jūlijs kļuva par rekorda dienu, jo “Galaktika” saņēma astoņdesmit piedāvājumus uzstāties.
– Mēs esam viegli “ceļami”, attālums nav nekāds šķērslis. Jebkurā Latvijas vietā rodami ļaudis, kuru saknes meklējamas Latgalē. Pagājušajā vasarā spēlējām četrpadsmit kāzās.
Bieži vien kāzu svinēšanas vadību ņemam savās rokās. Viesi uzskata, ka noteikti jāsadzer ar muzikantiem, bet mums nākas viņus apbēdināt, jo grādīgos dzērienus nelietojam. Tas daudziem ir liels pārsteigums, jo visi uzskata, ka mūziķi ir dzērāji un, ja vēl no Latgales, tad dzer dubultā, – teic Vitolds.
Esmu dzirdējusi, ka Latgalē nekad kāzās neiztiek bez kaušanās. Vai tā ir tiesa? Mūziķi nosmaida, ka šis uzskats saglabājies no viduslaikiem. Tas ir līdzīgi kā ar uzskatu par skopajiem kurzemniekiem, kas kāzu mūziķus mērdē badā.
– Kāzu norise iepriekš nav paredzama. Ir tā saucamās gulošās kāzas, kad jaunieši nekādi nav pieceļami kājās. Savukārt ir arī tik lustīgas kāzas, kur viesi cienījamos gados dejo uz galdiem, – novērojumos dalās Vitolds.
Normundam saistībā ar mūziku ir lieli nākotnes plāni. Viņš vēlas sakomponēt operu un rekviēmu. Kāpēc tieši sērīgo rekviēmu?
– Tā ir smeldzīga mūzika, kas rodas no dziļām jūtām. Mīlestība ir uzplaiksnījušas jūtas, bet sēras ir tīras, dziļas un neviltotas, – paskaidro Normunds.
