Juris Lorencs: Gaļa, melnais tirgus un fizika 6
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tuvojas Ziemassvētki un Vecgada vakars. Ģimenes sāk plānot svētku vakariņas, iepērk produktus, aicina ciemiņus. Mūsmājās Vecgada vakarā neiztrūkstošs ēdiens ir cūkas cepetis. Smaržīgs, pārklāts ar zeltainas, kraukšķīgas ādas garoziņu, apkārt gaļai uz cepešpannas taukos čurkst kartupeļi, sīpoli un ķiploki…
Patiesībā viens no parastākajiem cienastiem latviešu svētku galdā. Savukārt Dānijas SAXO banka gadumiju atzīmē, nākot klajā ar pareģojumiem par iespējamiem notikumiem un attīstības tendencēm pasaulē. Singapūrā dzīvojošā SAXO bankas eksperte Čāru Čanana apgalvo, ka tuvākajā laikā vismaz viena no pasaules valstīm paziņošot par plāniem jau 2025. gadā ar īpašu akcīzes nodokli aplikt gaļu, bet 2030. gadā pilnībā aizliegt gaļas ražošanu. Par laimi, SAXO bankas pareģojumi piepildās reti.
Tikmēr Jaunzēlande pavisam nopietni ķērusies vērsim pie ragiem gan pārnestā, gan tiešā nozīmē. Oktobra sākumā tās valdība publiskoja plānu par mājlopu izdalīto gāzu aplikšanu ar ekoloģisko nodokli. Mērķis – apturēt klimata izmaiņas. Iespējams, jau pēc trim gadiem Jaunzēlandes zemniekiem nāksies maksāt par metānu, kas atrodams mājlopu pirdienos un atraugās. Jau tagad ir skaidrs, ar ko beigsies šādas iniciatīvas – ar gaļas produktu melno tirgu un “pirdienu policiju”. Nekas nav jauns zem šīs saules. Akcīzes nodoklim vienmēr seko melnais tirgus, bet aizliegumiem – inspekcija, kas kontrolē to ievērošanu.
Jau pieminētā Čāru Čanana, spriežot pēc vārda un uzvārda, ir hindu reliģijai piederoša indiete. Tātad visdrīzāk arī veģetāriete. Indija ir zeme ar vismazāko gaļas patēriņu pasaulē. Vidējais indietis gada laikā apēd tikai 3,6 kilogramus gaļas. Salīdzinājumam – vidējais latvietis notiesā 69, igaunis – 64, norvēģis – 67, zviedrs – 77, soms – 77, bet lietuvietis – 81 kilogramu gaļas gadā. Niecīgais gaļas patēriņš Indijā skaidrojams ne tik daudz ar nabadzību, cik ar reliģisko pārliecību.
Hinduisms aizliedz lietot uzturā gaļu. Bet kas ir interesanti – Indija ir viena no vispiesārņotākajām zemēm uz planētas, turklāt situācija ar katru gadu tikai pasliktinās. Svētā Gangas upe ir pats lielākais plastikāta piesārņojuma avots pasaules okeānā. Tāpat Indija ir viena no nedaudzajām valstīm pasaulē, kur pilnībā aizliegtas medības. Bet nav jau ko medīt – ar veģetārismu apsēstajā zemē lauksaimniecība gandrīz pilnībā iznīcinājusi mežus un tajos mītošos zvērus.
Savukārt Skandināvija un Baltijas valstis, kur ir viens no augstākajiem gaļas patēriņa līmeņiem pasaulē un atļautas medības, ekoloģiskā ziņā ir vistīrākās vietas uz planētas. Patiesībā gaļas ēšana vai neēšana nekādi nesaistās ar ekoloģiju, tas drīzāk ir ētiskas dabas jautājums. Bet kāpēc mēs ēdam gaļu? Pirmām kārtām tāpēc, ka tā ir garšīga. Arī tāpēc, ka veselīga. Protams, uzturam jabūt sabalansētam. Tāpēc mēs izmantojam arī augu izcelmes produktus, jo arī tie veselīgi un garšīgi. Cilvēki nav kaķi, kuri no gaļas vien spēj sintezēt visas organismam nepieciešamās vielas.
Es pats pieturos pie uzskata, ka visam jābūt ar mēru. Reiz kāds attāls paziņa, zobu dakteris, pa pusei jokojot, pa pusei nopietni atzinās: “Vegāna zobus es atpazīstu momentā – jo tie ir slikti. Tad es viņam saku – lieliski, tā tik turpiniet! Jūs būsiet mans biežākais un labākais klients!”
Un tagad kāda pavisam slikta ziņa tiem, kuri savu karjeru cer nodrošināt ar gaļas aizliegšanas kampaņām un govju pirdienu apkarošanu. Nelaime, kā mēdz teikt, pielavījās negaidīta. Pētnieki no Ernesta Lorensa vārdā nosauktās Livermoras Nacionālās laboratorijas, kas atrodas Kalifornijā, nākuši klajā ar sensacionālu paziņojumu.
Proti, šī gada 5. decembrī fiziķiem pirmo reizi izdevies ierosināt un uzturēt vadāmu kodolsintēzes reakciju, kurā saražotā enerģija pārsniedz iekārtai pievadītās enerģijas lielumu. Tas nozīmē, ka iekārta spēj ne tikai uzturēt pati sevi, bet vēl ražot papildu enerģiju. Interesanta ir procesa tehnoloģija – lai saturētu kopā 80 miljonus grādu karsto plazmu, tiek izmantots nevis magnētiskais lauks, bet gan daudzu lāzeru radītas gaismas spiediens. Zinātnieki gan ir piesardzīgi un uzskata, ka līdz pirmajai kodolsintēzes spēkstacijai vēl ejams tāls ceļš. Vismaz divdesmit, varbūt pat trīsdesmit gadi.
Cilvēces vēsturē tas gan ir niecīgs laika sprīdis. Jaunā tehnoloģija dos iespēju iegūt lētu un tīru enerģiju, turklāt neierobežotā daudzumā. Tātad nākotnē varēsim atteikties gan no fosilajiem enerģijas avotiem, gan no tradicionālajām kodolspēkstacijām. Tomēr svarīgākais ir tas, ka uz klimata problēmu, ja tāda patiesi pastāv, jau tagad var paskatīties no pilnīgi citas perspektīvas. Patiesībā šis atklājums izsitīs no rokām trumpjus pārāk centīgiem klimata apokalipses gaidītājiem. Bet atgriezīsimies pie gaidāmajiem svētkiem. Tas, ko es zinu – arī šī Vecgada vakarā mani gaidīs cūkgaļas cepetis. Ir lietas, kas nemainās. Un tā ir laba ziņa.
