Anda Līce: Krievijai iet uz beigām šaujampulveris 25
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ir sācies astronomiskais pavasaris, atgriežas gājputni, un sarosās dažādas lidoņu sugas. Arī “miera baloži”, kurus nemaz nav tik viegli atšķirt no parastajiem, jo arī viņi mīlīgi dūdo. Aplūkojot tos uzmanīgāk, redzam, ka viņiem ir gan plēsējputnu knābji, gan nolūki. Izrādās, pasaulē ir daudz šādu miera baložu sugu. Putins no baložu (troļļu) audzētavām savējos izlaida jau krietni pirms iebrukuma Ukrainā.
Šopavasar baloži lido arī no demokrātiskās Eiropas un pat no Ķīnas, vispirms gan iegriežoties Maskavā.
Kāpēc virs valstsvīru, politiķu, plašsaziņas līdzekļu turētāju un parasto pilsoņu galvām tik daudz šo putnu riņķo tieši tagad? Krievijai iet uz beigām šaujampulveris un Putinam kā ēst ir vajadzīgs tāds miers, kas saglabātu viņa iekarojumus un ļautu atgūties, lai pēc laika karu var turpināt, jo tāds pašreiz ir šīs valsts pastāvēšanas modelis, un par to, šķiet, nevienam vairs nav šaubu. Bet, tā kā visām pasaules lielvalstīm ir savas intereses un sava “reālpolitika”, jautājums ir, vai pasaule kāps vēlreiz uz tā paša globālā grābekļa, uz kura uzkāpa 1991. gadā?
Lai tas nenotiktu, ir nenogurstoši jāskaidro Krievijas patiesie nolūki, jāstāsta un jārāda dokumentāli materiāli par to, ko tā Ukrainā jau ir izpostījusi un joprojām turpina postīt, jātulko visās pasaules valodās satriecošās liecības par notikušajām zvērībām un jāskaidro, kāpēc arī 21. gadsimtā Eiropas centrā tomēr ir tik viegli atkārtot asiņaino pagājušo gadsimtu. Ja cilvēce grib pastāvēt, tā ir jāmodina no pašapmierinātības un mānīgās drošības sajūtas, ko daudzām valstīm līdz šim ir iedvesusi labklājība. Tieši labklājība jau arī piesaista laupītājus.
Tas, ko tagad ar miermīlīgu un neatkarīgu valsti dara iebrucēji, psihiski vesela cilvēka prātam nav aptverams. Tiklīdz viņi tiks galā ar Ukrainu, viņi to pašu darīs arī ar citām valstīm. Neatkarīgi no pārticības līmeņa, reliģiskās pārliecības, ādas krāsas mums ikvienam ir svēts pienākums piedalīties šā gadsimta, iespējams, lielākajā humānajā misijā, palīdzot Ukrainai dažādos veidos.
Kaut vai tā, ka neizplatām melus par šo karu un paši nekļūstam par tādiem miera baložiem, kas īstenībā iekarotājiem piebalso. Ka nepiebarojam tos Kremļa baložus, kuri lidinās arī Latvijas informatīvajā telpā. Ka beidzam vaimanāt par noguršanu no kara un bēgļiem, kaut gan daudzi varbūt nav pakustinājuši pat mazo pirkstiņu.
Ukrainai un visai pasaulei ir pieņemams tikai tāds miers, kas iestāsies pēc okupantu armijas pilnīgas padzīšanas no Ukrainas teritorijas.
