Paņemt līdzi drošībai 0
Jābūt uzmanīgam. Pavasarī kāds puisis, šķērsojot kūdras purvu, uzkāpa cinim. Pirmajā acu uzmetienā tas šķita gana drošs, taču, kā lika kāju, tā līdz viduklim iekšā. Ceļabiedri metās klāt un viņu izvilka. Neko darīt – nomainīja zeķes un gāja tālāk. Lauris brīdina, ka jāskatās, kur liek soli. Tāpat purvā nekad nevajag doties vienatnē. “Tomēr, staigājot pa purvu, nav jābaidās. Paņem lielu mietu un patausta, kur var iet. Bīstamāki ir zemie purvi, kur iegūst kūdru. Ja bijušas lietavas, tā ir irdena, var iestigt. Mežā ir jāuzmanās no mednieku liktajiem slazdiem. Bieži vien nevar pamanīt bebru slazdu. To liek uzpludinājumā, dzīvnieka sakrautā dambja vidū, bet tieši šī vieta ir vislabākā upes šķērsošanai. Jāskatās vērīgi – parasti slazda vieta ir iezīmēta ar spilgtāku aukliņu vai iespraustu koku.”
Pat ja dodas ceļā vienu dienu, vērts paņemt līdzi marles saiti, ūdeņraža pārskābi un plāksterus. Ja gājiens ir intensīvs un apavi nav pārāk ērti, viegli var iedzīvoties tulznās. Parastais plāksteris gan līdz tikai īsu brīdi. Lauris iesaka citu pārbaudītu līdzekli – lielo sudraba līmlenti, ko var iegādāties saimniecības preču veikalos. Jau pirms pārgājiena to uzlīmē uz kailas kājas papēža un uz kauliņa pie īkšķa, jo šīs vietas cieš visbiežāk. Līmlente ir ļoti stingra, bet ar slidenu virsmu, kas pasargā ādu.
Vēl aptiekā jānopērk ādu atvēsinošs aerosols. Ja gadās sasisties – uzpūš un kļūst daudz vieglāk. Līdzeklī esošie aktīvie komponenti strauji atdzesē ādu un bloķē sāpju sajūtu.
