Lai kājas sausas 0
Viens no svarīgākajiem piedzīvojumu tūrisma elementiem ir labi pārgājiena apavi. Kā mēdz teikt, galvenais, lai kājas sausas. Tomēr netrūkst ļaužu, kas arī neskartībā ar prieku pārvietojas sandalēs. Ja gadās slapjums, nebēdā, jo ūdens šādos apavos neuzkrājas, tie ātri vien izžūst.
“Lai izvēlētos pareizos apavus, svarīgi zināt, kurp vedīs ceļš. Gājienā gar jūru pietiek ar sandalēm. Vasarā pa mežu var iet pat basām kājām. Tomēr ne tad, ja nesama smaga mugursoma, citādi cietīs pēdas,” uzsver Lauris. Parastās kedas diez vai der. Labi pārgājiena zābaki ir ērti, elpojoši un ūdensnecaurlaidīgi, ar diezgan cietu zoli un paaugstinātu stulmiņu. Bieži vien tos sasien viegli, jo šķiet, ka tā būs ērtāk. Tomēr zābakus vajag stingri sasaitēt, nofiksējot potīti, lai, ejot pa nelīdzenu virsmu, negadītos izmežģījums. Pārgājiena apavi ar īpašu membrānas materiālu gan maksā dārgi. Ja negrasās ik nedēļu doties mežonīgos maršrutos, bez tādiem var iztikt.
Var aut kājās gumijas zābakus, tikai tiem jābūt ērtiem, lai kāja ir pieradusi. Daudzi par gana labiem atzīst no putu sveķiem izgatavotos tā dēvētos krokšus. Daļa dod priekšroku no putu gumijas ražotiem zābakiem, ko var nopirkt makšķernieku vai saimniecības preču veikalā.
Ja ceļš vedīs caur purvu un brikšņiem, virs zābakiem der uzvilkt kāju aizsargus jeb bahilas. Tie ir speciāli uzliktņi, ko ģērbj uz kājas stilba – nostiprina zem ceļgala un piesprādzē pie zābaka. Bahilas pasargā no mitruma, no gružiem un zariem. Nelāgs mīnuss – kājas sūt vairāk.
Labāk vilkt vilnas, nevis kokvilnas vai frotē zeķes, jo tās ātri piesvīst. Vasarā noder speciālās pārgājiena zeķes, tās saglabā siltu un sausu sajūtu. Noteikti jāņem līdzi rezerves zeķes.
Ja dodas ceļā uz divām dienām, der ielikt somā arī kedas vai iešļūcenes. Dienā kājas zābakos nogurst, un vakarā ir tīkami uzaut kaut ko vieglāku.
