Iet dzērvēs un lapsās 0
Latvijā piedzīvojumu pārgājienos var doties visos gadalaikos. Tas nekas, ka laukā stipri mīnusi, jo tā var būt pat priekšrocība. Reiz kādam ceļotājam gadījās ielūzt neaizsalušā tērcē. Izrāva slapjo kāju no ūdens. Ko darīt? Taču aukstums bija tik liels, ka viss sasala, un pēc brīža atlika vien nokratīt ledu no biksēm un apaviem. Varēja sauss turpināt ceļu.
Ziemā iespējams labāk aplūkot, piemēram, Randu pļavas, dabas liegumu Vidzemes jūrmalā. Vasarā tur viss applūdis, turklāt nav glābiņa no odiem un dunduriem, bet aukstumā var mierīgi staigāt pa aizsalušajiem palieņu dīķīšiem.
Aprīlī notika pārgājiens Ozolu kūdras purvā Kuldīgas pusē. Ceļotāji ieraudzīja, kā iegūst griezto jeb gabalkūdru, tīreļus, skatīja milzīgus bebru dambjus, savdabīgas sūnas un ķērpjus, kādi reti kur aug. Pārgājiens beidzās pie Ventas rumbas, kur tieši todien sāka lēkt vimbas.
Reizēm maršrutā gadās grants ceļš vai asfaltēts posms, meža stigas, tomēr pārsvarā jāmin dzīvnieku takas. Lauris smejas: “Dzīvnieki zina visforšākās vietas, ej tikai pa viņu taku, gan jau uzdursies kādam labumam.”
Dabā jābūt ļoti vērīgam, visas maņas ir uzasinātas. Reiz gājēji ieraudzīja izvandītu dubļu jūru. Uzreiz degunā iesitās stipra smaka – mežacūkas. Skaidrs, rukši tikko kā vannojušies, bet paguvuši aizjozt. Viņi ir ļoti manīgi, cilvēku saož pa gabalu.
“Šopavasar mums laimējās vērot rubeņu riestu, arī medņus skatījām. Alni – tik tuvu, ka pašiem bija brīnums. Gājām pret vēju, klusu, tādēļ dzīvnieki mūs nejuta, nesadzirdēja. Purva malā uz lauka ieraudzījām vairākus desmitus dzērvju. Tik izteiksmīgas ir dzērvju balsis!
Janvāra sākumā netālu no Seržu tīreļa ievērojām uzkalniņu, kur slējās milzu ozols. Apakšā no vienas vietas bija alas. Varēja būt lapsas, tā spriedām pēc pēdām, kaut gan raksturīgo smaku nejuta. Alas bija apdzīvotas, to sapratām pēc apsarmojušām malām – tātad iekšā kāds elpoja. Skaisti, ja ko tādu izdodas piedzīvot. Var mācīties atšķirt zvēru pēdas, klausīties putnu balsīs, pētīt augus. Taču interesanti ir redzēt arī zvēru fekālijas – kurš dzīvnieks te gājis, kam tas pieder?”
