Tornis vecajās fotogrāfijās 1
1930. gada 17. augustā Gaiziņkalnu apmeklēja toreizējais Valsts prezidents Alberts Kviesis. Par godu šim notikumam kalnā tika uzstādīts piemiņas akmens (autors – akmeņkalis Jūlijs Blumbergs). Piemiņas akmens pazuda ap 1960. gadu. 90. gadu vidū tika uzstādīts jauns piemiņas akmens, izgatavots pēc oriģinālā akmens fotogrāfijas.
30. gados Gaiziņš otru elpu ieguva pēc jauna torņa uzcelšanas. To atklāja 1935. gada 7. jūlijā Iekšlietu ministrijas Tūrisma un emigrācijas biroja vadītājs Kārlis Vanags, kas bija ieradies no Rīgas kopā ar ekskursantu grupu. Pēc 31 metru augstā torņa atklāšanas tūristi tajā uzvilka Latvijas valsts karogu, kas tur plīvoja līdz 1940. gadam. Torņa pēdējā stāva platformas grīda atradās 21 metra augstumā, skatu torņa vidējais baļķis, uz kura nostiprināts mērniecības galdiņš, bija audzis 146 gadus.
Ar torņa uzcelšanu Gaiziņa labiekārtošana nebeidzās. Tika domāts, lai arī torņa apkārtne būtu sakopta un tūristiem interesanta. 1937. gadā kalna pakājē uzcēla tūristu kiosku, kur iespējams iegādāties vietējās skatu kartes, piemiņas lietas, atspirdzinājumus. Bija doma arī par pasta kastīti pie kioska, tika piedāvāti fotogrāfa pakalpojumi, iespēja izīrēt tālskati.
