Kas turpmāk notiks ar visaugstāko Latvijas virsotni – Gaiziņkalnu, par to joprojām nav skaidrības 0
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kas turpmāk notiks ar visaugstāko Latvijas virsotni – Gaiziņkalnu, par to joprojām nav skaidrības.
Pirms sešiem gadiem šīs zemes īpašniece, ASV dzīvojošā Inese Apele izteica vēlēšanos uzdāvināt viņai piederošās Gaiziņkalna virsotnes daļu Latvijas valstij. Uz Ministru kabinetu pat tika virzīts dokumenta projekts par Gaiziņkalna dāvinājuma pieņemšanu. Tomēr darījums izjuka. Diemžēl pagājušā gada 20. oktobrī Ņujorkā dzīvojošā Apeles kundze aizgāja viņsaulē, vairojot neskaidrību un bažas par Gaiziņkalna turpmāko likteni.
Uz jautājumu, kas līdz šim kavējis izpildīt viņas vēlēšanos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Ieva Upīte atbild, ka Gaiziņkalna dāvinājums ir cēls žests, kuru ministrijā novērtē un ar lielu pateicību pieņemtu, apmaksājot visus ar darījuma kārtošanu saistītos izdevumus.
Bet dāvinājums ietvēris arī virkni īpašnieces izvirzīto prasību, piemēram, kalna virsotnē jābūt Saules pulkstenim, jāskan tikai latviešu mūzikai un citas, kuras bijušas obligāti izpildāmas un no kurām viņa dzīves laikā nav gribējusi atteikties. Turklāt ar dāvinātāju netika panākta vienošanās par to, kādas celtnes Gaiziņkalna virsotnē drīkst un kādas nedrīkst atrasties. Piemēram, Apeles kundze iebildusi pret slēpotāju pacēlāju viņas lietošanai nodalītajā kalna daļā.
Ideja tika saņemta mantojumā
“Latvijas Avīze” agrāk jau ziņoja, ka Inese Apele gribējusi izpildīt tēva Leo Leopolda Apeļa vēlmi uzstādīt kalna virsotnē Tālavas taurētāja skulptūru. Viena no Apeles k-dzes un viņas tēva prasībām – Gaiziņu nedrīkst ne pārdot, ne iznomāt, ne ieķīlāt. Tam jāpaliek valsts īpašumā – tā, lai tas vienmēr būtu pieejams sabiedrībai un bez maksas. Tāpat Gaiziņā atkal jābūt skatu tornim, kurā plīvotu sarkanbaltsarkanais karogs.
Lai šīs prasības izpildītu, protams, būtu nepieciešami izdevumi. 2019. gadā VARAM rēķināja, ka, piemēram, Tālavas taurētāja skulptūras izgatavošanai būtu nepieciešami 50 000 eiro, Saules pulkstenim – 150 000 eiro, slēpotāju pacēlāja nojaukšanai būtu vajadzīgi 70 000 eiro. Bet skatu torņa būvniecība maksātu vismaz trīs miljonus eiro. Iespējams, tā laika vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem, kurš bija aizrāvies ar pašvaldību teritoriju reformas īstenošanu, tas likās par dārgu, lai pieņemtu šo dāvinājumu. Pašlaik VARAM lēš, ka nelaiķes prasību izpildei izdevumi provizoriski varētu būt vairāk nekā astoņi miljoni eiro.
Dāvinātāja nesteidzās
Zvērinātu advokātu biroja “ZAB Spīgulis & Kukainis” zvērināts advokāts Matīss Kukainis, kurš jau ilgāk nekā desmit gadus sniedzis juridisko palīdzību Ineses Apeles ģimenei Gaiziņkalna īpašuma tiesību lietās, man gan stāsta, ka dāvinājuma līgumu nenoslēdza nevis tāpēc, ka kaut kas nebija izdarīts no valsts puses.
Visas iesaistītās iestādes esot bijušas atsaucīgas un profesionālas visās sarunās, kas skar šo dāvināšanu. Bet Apeles kundze ar šo dāvinājumu pati neesot steigusies. Viņa savas dzīves laikā gan centās panākt, lai šis īpašums tiktu uzdāvināts valstij vai vietējai pašvaldībai. Bet nebija noteikusi konkrētus termiņus, kad tam būtu jānotiek. Vienlaikus viņai bija savas prasības, kuras bija jāizpilda, lai dāvinājums vispār varētu notikt.
Kā atklāj Apeļu dzimtas pilnvarotais pārstāvis, Apeles kundzes mantinieki ir apstiprinājuši gribu mantot šo īpašumu. Pēc apmēram trijiem mēnešiem, ja vien neradīsies kādi neplānoti sarežģījumi, mantošanas procedūra būšot pabeigta un mantinieki tiks apstiprināti mantojuma tiesībās, kļūstot par šā nekustamā īpašuma īpašniekiem.
Mantinieki – Latvijas patrioti
Jautāts, vai Apeles kundzes mantinieki jau ir izlēmuši, ko turpmāk iesāks ar šo īpašumu, Matīss Kukainis atbild, ka pēc mantojuma lietas pabeigšanas viņi izvērtēs un apsvērs iespējas, ko turpmāk darīt ar īpašumu, ievērojot arī Ineses Apeles izteikto vēlmi viņas dzīves laikā. Inesei Apelei piederēja tikai īpašuma 1/4 domājamā daļa. Atlikušās domājamās daļas piederēja nelaiķes māsai un brāļiem.
“Inese bija un viņas ģimene ir Latvijas patrioti. Inesei ļoti rūpēja Gaiziņkalna liktenis, kā arī viņas vecāku, īpaši tēva Leo Leopolda Apeļa, piemiņa, no kura Inese un viņas brāļi un māsa mantoja šo īpašumu,” piebilst Matīss Kukainis, “daži ļaudis uzskata, ka šā īpašuma mantiniekiem obligāti ir jārīkojas tāpat, kā to savas dzīves laikā vēlējās Inese Apele, proti, jāuzdāvina īpašums valstij vai pašvaldībai. Tā gluži nav.
Var augstu novērtēt un priecāties par to, ka Inese Apele vispār bija apsvērusi iespēju dāvināt šādu vērtīgu īpašumu valstij. Bet tas nebija viņas un nav viņas mantinieku pienākums. Apeles kundze pati samaksāja par Gaiziņkalna virsotnes atdalāmā īpašuma aptuveni viena hektāra platībā uzmērīšanu – par to daļu, ko gribēja uzdāvināt valstij. Tāpat Apeles k-dze izdarīja daudz ko citu, lai šo dāvināšanas procedūru virzītu uz priekšu un lai tā varētu notikt.”
Hronoloģija. Gaiziņkalna zeme kā īpašums
* 1996. gada 25. oktobrī ar Madonas rajona Bērzaunes pagasta zemes komisijas lēmumu tiesības uz īpašumu “Lejas Gaiziņi” 44 ha platībā, tostarp 6,5 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 34,7 ha mežu nostiprinātas Leo Leopoldam Apelim (pēc LR Zemesgrāmatas ziņām).
* Pēc Leo Leopolda Apeļa nāves īpašumu “Lejas Gaiziņi” mantojuši četri Leo Leopolda Apeļa bērni – Liana Inese Apele; Selena Renāta Apele, Georgs Imants Apelis un Egīls Apelis, katrs 1/4 īpašuma domājamo daļu.
* Uz zemes īpašuma atrodas Gaiziņkalna tūristu bāze (kordons “Gaiziņkalns”), kas sastāv no pamatēkas ar kopējo platību 529,2 m2 un saimniecības ēkas. 2009. gada 11. septembrī šīs Bērzaunes pagasta pašvaldībai piederošās ēkas un būves uz 99 gadiem iznomātas Lianai Inesei Apelei.
* 2021. gadā no īpašuma atdalīti 7819 kvadrātmetri – zemes gabals Gaiziņkalna virsotnē, kuru Liana Inese Apele bija nodomājusi uzdāvināt valstij.
* 2021. gada 20. oktobrī Inese Apele devās aizsaulē.
* Ineses Apeles vienīgie mantinieki ir viņas divi brāļi un māsa.
