Gaiss piesārņo arī veselību 0
Francijā zinātnieki izpētījuši, ka gaisa piesārņojums īpaši pēdējā grūtniecības stadijā var izraisīt pazeminātu D vitamīna līmeni jaundzimušajiem. Savukārt tas, viņi norāda, varētu veicināt bērnu saslimšanu ar astmu un dažādām alerģijām.
Pētījums parādījis, ka slāpekļa dioksīda un gaisā esošo cieto daļiņu piesārņojums ir saistāms ar zemu vitamīna D līmeni jaundzimušo organismā. “Latvijā piesārņojums nav tik liels, lai būtu nopietni jāuztraucas par tā ietekmi uz D vitamīna līmeni jaundzimušajiem,” bažas noraida Veselības inspekcijas (VI) Vides veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece. “Eiropas Savienībā, nosakot gaisa kvalitātes robežvērtības, ir ievērots piesardzības princips iedzīvotāju veselības un vides aizsardzībai. Un šīs robežvērtības ir ļoti zemas. Tādēļ nav tā, ka, tiklīdz ir pārsniegts robežlielums, tā ir liels veselības apdraudējums.”
Pasaules veselības organizācijas publicētā informācija apliecina, ka gaisā esošās cietās daļiņas iekļūst cilvēka augšējos elpošanas ceļos, bet sīkākās – arī plaušu audos, veicinot elpošanas, sirds un asinsvadu sistēmas slimības, pat plaušu vēzi, un var novest pie pāragras cilvēka nāves.
Pārskatā par gaisa kvalitāti Latvijā 2011. gadā minēts: “Ilgstoši iedarbojoties slāpekļa dioksīdam, var novērot hronisku aizsmakumu, klepu, elpas trūkumu.” Tas pasliktina plaušu darbību. Ir zināms, ka gan slāpekļa dioksīda, gan cieto daļiņu koncentrācija Rīgā pārsniedz gada vidējo robežlielumu cilvēka veselības aizsardzībai, problēmas ar gaisa piesārņojumu tiek konstatētas arī Rēzeknē un Liepājā.
Vides speciālisti lielā mērā to skaidro ar mūsu ieradumu ziemā ielas kaisīt ar smiltīm un novēlotu ielu tīrīšanu. Gaisa piesārņojumu pastiprina arī ļoti smalkās putekļu daļiņas PM 2,5, tās rodas dažādos degšanas procesos, tostarp no automašīnu izplūdes gāzēm, apkures iekārtām.
Vēl viena piesārņojošā viela diezgan augstā koncentrācijā ir benzols, un tas var negatīvi ietekmēt centrālo nervu un reproduktīvo sistēmu, novājināt imūnsistēmu, izraisīt saslimšanu ar vēzi. Šo piesārņojumu samērā augstu konstatē Rīgā, Ventspilī, Rēzeknē. Galvenais benzola avots ir transportlīdzekļu izplūdes gāzes un darbības ar naftas produktiem, piemēram, to pārkraušana. S. Muceniece gan norāda, ka benzols ir arī cigarešu dūmos un smēķētāji šādā veidā to uzņem daudz lielākā koncentrācijā, nekā vienkārši elpojot pilsētas gaisu.
Pierādīt konkrēti gaisa piesārņojuma ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti grūti, uzskata VI higiēnas ārste Maija Šnepste. Tomēr dienās ar paaugstinātu gaisa piesārņojumu cilvēkiem ar astmu un citām elpošanas sistēmas problēmām viņa iesaka izvairīties no garām pastaigām pa Rīgas centru.
Fakti * Rīgas dome ir izstrādājusi īpašu programmu gaisa kvalitātes uzlabošanai, paredzot ielu tīrīšanu ar putekļus uzsūcošām ierīcēm, transporta plūsmas novirzīšanu u. c. pasākumus. * Rīgā pie monitoringa stacijām Brīvības un K. Valdemāra ielā atrodas informatīvs tablo, kurā redzams piesārņojuma līmenis konkrētajā momentā.
Reklāma
|
