Apdedzinātajā krūzē var ievietot sveci vai LED gaismiņu virteni. Keramiķe Māra gaismu mājās ienes ar krūzi 0
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Māras Kalnišķes bērnības mājas ir aizaugušas ar zāli un pāri pamesto māju drupām aug zāle…
1949. gada 25. martā no Liepājas rajona Virgas ciema izsūtītajām ģimenēm veltīta izstādes “Tuvums tālums” centrālā kompozīcija. Pērles, Kurci, Tomi, Placeni, Brūveri u. c. – no šīm mājām pēc traģēdijas palika vien nosaukumi.
Keramiķe Māra Kalnišķe izgatavoja septiņas krūzes, kuras veltīja kaimiņu mājām. To saimnieki mazo Māru bija auklējuši un lolojuši, devuši viņai ko pozitīvu.
Katra krūze ir simbolisks veltījums kādai noteiktai mājai.
Uz tās ir māju vārds, uzaugusi zāle un putns, kas aizlido… Izstāde tapa kopā ar domubiedri mākslinieci Guntu Ploku, kas veidoja pasteļa zīmējumus no senču dzimtās Krapes.
Keramiķes darbnīcā top arī gaismas krūzes, kas tiek veidotas Kurzemes etnogrāfiskajās formās. Ja jau malēnieši nesa gaismu mājās ar maisiem, kāpēc kurzemnieki to nevarētu darīt ar krūzēm?
Krūzes veidošanas process ir tradicionāls. Kamēr māls vēl ir plastisks, krūzes sānos tiek izurbināti dažādu diametru caurumiņi, kuru lielums un izvietojums veido dekoru.
Par urbjiem kalpo viss, kas pa rokai, – irbulis, pirksts vai caurulīte… Tad tās tiek apžāvētas, pārklātas ar vienkrāsainu emalju un apdedzinātas. Process noris ilgāk, nekā veidojot parastu krūzi, jo jābaidās no plaisāšanas starp caurumiem.
Apdedzinātajā krūzē var ievietot sveci vai LED gaismiņu virteni. Lai atvieglotu elektriskās lampas ievietošanu, pamatnē ir atstāts robiņš izvadam. Krūzi var likt uz plaukta, galda vai karināt pie griestiem.
Tā rada klusinātu gaismu un interesantu sauleszaķīšu rotaļu uz sienām. Vienkāršās, tautas tradīciju formās veidotās krūzes izmantošana par gaismas ķermeni ir pilnīgi jauns pieteikums tās lietošanai mūsdienu jaunajos apstākļos.
Tēmas turpinājums ir kamolu bļodas, kuras aprīkotas ar diegu turētāju un speciāli veidotas adīšanai.
“Mūsu pagātne ir kā zālē ieaugušo māju sadrupušās dvēseles, tās ir krūzes, kuras tā arī netika piepildītas. Tomēr sūrie laiki parādīja arī tautas dvēseles labās puses – līdzcietību, izpalīdzību un sirsnību. Šo latvieša gaišo pusi man simbolizē gaismas krūzes. Gaisma, manuprāt, vienmēr ir mīlestības simbols un dzīve ir kā kamols. Tin, kā gribi, reiz tas beidzas. Labi, ja dzīpari sanāk smuki,” pārdomās ir māksliniece.
VĒRTĒJUMS: cerībai un spēkam
Ieva Ķīse, Ojāra Vācieša memoriālā muzeja direktore: “Māras Kalnišķes izstādē “Tuvums tālums” Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā paustie stāsti vēsta gan par mūsu tautai traģiskiem brīžiem, gan par cerību, kas dod spēku ticēt labajam un dara stiprākus.
Ar saviem darbiem māksliniece ļoti īpašā veidā uztver garu, tempu un visu, kas piederas mūsu tautai un zemei. Izstāde vedina ne tikai atskatīties pagātnes tālumā, bet arī sajust, kā šajos sevišķajos apstākļos māksla piepilda šodienu un dod cerību rītdienai.”
