Gaismas pils lasītavu atklās ar Rīgas dzejas karti 0
Svētdien, 15. jūnijā no plkst. 11 ieplānotas dubultsvinības – Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Karšu un ģeotelpiskās informācijas un Sīkiespieddarbu lasītavas atklāšana un kārtējā projekta “Rīgas dzejas karte” izstāde un performanču programma, portālam LA.lv pavēstīja “Orbit” sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Leimane.
Karšu un ģeotelpiskās informācijas un Sīkiespieddarbu lasītavas atklāšanas ietvaros LNB pārstāvji demonstrēs retus bibliotēkas īpašumā esošo karšu eksemplārus, bet apvienība “Orbīta” piedāvās māksliniecisku piegājienu karšu veidošanai, blakus vēsturiskiem un zinātniskiem eksemplāriem prezentējot multimediālus darbus no “Rīgas dzejas kartes” krājumiem, kas veltīti dažādām Rīgas vietām. “Rīgas dzejas kartes” izstāde būs apskatāma tikai vienu dienu.
Sasaucoties ar “Rīgas dzejas kartes” ideju, kas mēģina parādīt Rīgu no dažādiem skatu punktiem, arī izstāžu norises vietas vienmēr ir ļoti dažādas, kā piemēram, biroja telpas, dzīvoklis, pagrabs, kāpņu telpa un viesnīcas vestibils. Šoreiz “Rīgas dzejas karte” izvēlējusies skatīt Rīgu no augšas, iemājojot LNB jaunās ēkas 6. stāvā.
Pasākuma programmā iekļauti četri priekšnesumi. Plkst. 13 dzejniece un režisore Inga Gaile kopā ar aktieru grupu piedāvās performanci, kas stāsta par Rīgas geto teritoriju Maskavas forštatē. Plkst. 15 apvienība “[2]brothers[no]sisters” demonstrēs Brīvības ielai veltītu kompozīciju, kurā iekļauti ielas skaņu ieraksti un spontānas intervijas ar garāmgājējiem. Savukārt dzejnieks Sergejs Timofejevs turpinās runāt par pilsētas “izzudušajām” vietām – šoreiz sadarbībā ar mūziķi OID radīta poētiska kompozīcija, veltīta skulptūru parkam, kas izzudis un vairs nav pieejams pārējiem rīdziniekiem līdz ar valsts prezidenta darba gaitu uzsākšanu Rīgas pilī. Programmu noslēgs dueta “Aina” projekts “aina”, kas būs veltīts bijušajai Rīgas skaņuplašu fabrikai.
Pirms un pēc pasākuma, kā arī performanču starplaikos viesi varēs apskatīt citu mediju darbus. Šoreiz izstādē būs redzama dzejnieka Arta Ostupa interaktīvo dzejas objektu sērija “Malarmē sapnis”, kas valodas īpatnības transformēs telpiskos objektos. Arturs Bērziņš ir radījis kompaktu instalāciju ar divu dižu latviešu dzejnieku – Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa – bikšu kabatām. Aleksandrs Zapoļs turpinās attīstīt Rīgas centra krustojumu tēmu, šoreiz demonstrējot telpisku objektu, kas ļaus lasīt dzejas tekstu trīs dimensijās. Artūrs Punte un līdzautoru grupa piedāvās audiovizuālu instalāciju, kas veltīta Grīziņkalna iemītnieku tiešajai runai. Dizaineri Rūta Briede un Artis Briedis ir sagatavojuši grāmatu mākslas projektu par katram rīdziniekam labi saprotamu tēmu – pilsētā pazaudētajiem cimdiem. Un visbeidzot, māksliniece Zane Ernštreite ir radījusi lielformāta grafikas ciklu ar Valta Ernštreita dzejoļiem, mēģinot atklāt dzejas teksta plakātisko potenciālu.
