Gaismas pils jumtam būs tērauda spīdums 0
Rīdzinieku un galvaspilsētas viesu uzmanība pievērsta pirms četriem gadiem iesāktajai Nacionālās bibliotēkas celtniecībai Daugavas kreisajā krastā, iepretim Pēterbaznīcai. Ļaudis, tostarp mūsu lasītāji, taujā, cik tālu šajos gados celtnieki tikuši, ar ko būs klāts jaunās ēkas jumts un vai tas būs pieskaņots sabiedrībā par Gaismas pili iedēvētajai celtnei.
Līdz Valsts svētkiem tikšot galā
Nacionālās būvkompāniju apvienības būvdarbu vadītājs Valdis Koks stāsta, ka pašlaik būvēšanās pilnā sparā rit kā iekštelpās, tā uz jumta. Būvēšanās esot jāpabeidz līdz Valsts svētkiem, šā gada 18. novembrim, ko, pēc viņa domām, ar triju būvuzņēmumu apvienotiem spēkiem varot izdarīt.
Viņaprāt, jumts būs unikāls, tāpēc ka tas vienlaikus ir arī daļa no ēkas fasādes. Uz jumta klātais nerūsējošā tērauda segums būs gaismu atstarojošs, pārvēršot ēku gaišāku, nekā tā ir redzama pašlaik. Tāpēc, viņaprāt, neesot iemesla bažīties, ka segums varētu izbojāt par Gaismas pili dēvētās celtnes kopskatu. Citu papildu apgaismojumu jumtam ēkas arhitekts Gunārs Birkerts neesot paredzējis. Toties apgaismota būs pret Daugavu vērstā ēkas fasāde. “No Daugavas otra krasta skatoties, skats uz jauno ēku būs iespaidīgs,” spriež būvdarbu vadītājs.
Kārtainais pīrāgs
Pērn celtnieki iestikloja jaunās divpadsmit stāvu ēkas ziemeļu fasādes augstāko punktu (68,3 m) jeb spici, kurā būs izvietoti pēdējie trīs stāvi. Vienpadsmitajā un divpadsmitajā paredzētas telpas nelieliem pasākumiem, izstādēm, bet ikdienā lasītājiem tās kalpos kā skatu laukums, no kura paveras skats uz Vecrīgu un Daugavas kreiso krastu. Ēkas spices stikloto daļu veido stikla paketes, kas sastāv no ārējā un iekšējā stikla. Ārējais ir īpaša pārklājuma stikls, kas nodrošina telpas dabisko apgaismojumu, reizē neļaujot telpām pārkarst vasarā. Uz stikla iekšējās virsmas uzklāts sietspiedes pārklājums, kas aiztur saules starus. Savukārt iekšējais stikls ir laminēts.
Līdz pagājušā gada rudenim pārējai jumta dzelzsbetona siju konstrukcijas daļai tika uzklāta bituma hidroizolācija. Virs tās uz regulējamām metāla “kājām” pašlaik tiek klāti neopora siltumizolācijas paneļi, kas reizē kalpos arī papildu hidroizolācijai. Siltumizolācijas paneļiem pāri tiks klātas ar keramikas skrotīm apstrādātas nerūsējošā tērauda loksnes 6230 kvadrātmetru kopplatībā. Pašlaik šo segumu var redzēt tikai ēkas maketā Daugavas pusē. Maketā, kas ir precīza jaunās bibliotēkas ēkas vairākkārt samazināta kopija, skaidri redzams, kāda veida, izskata un krāsu toņu būvmateriāli ir un būs izmantoti celtniecībā.
Valdis Koks teic, ka tāpēc būvēšanās notiek bez atkāpēm no projekta, ar būvuzraugiem tiekot saskaņots viss līdz pēdējam sīkumam. Tērauda lokšņu uzklāšanu jumtam celtnieki plāno pabeigt līdz šā gada oktobrim. Jumta segums iznākumā būs aptuveni 35 cm biezs triju kārtu “pīrāgs”.
Jautāts, vai jaunās ēkas jumts būs pietiekami drošs pret nokrišņiem, stipru vēju un citām dabas stihijām, Valdis Koks atbild, ka jumta konstrukcija atbilst visām būvnormatīvos noteiktajām prasībām. Papildus esot veikta jumta konstrukciju drošības pārbaude neatkarīgu ekspertu kompānijā Lielbritānijā. Eksperti esot atzinuši, ka jaunās ēkas jumta konstrukcija atbilstot visām drošības prasībām. Valdis Koks stāsta, ka arī Gaismas pils arhitekts Gunārs Birkerts vismaz pāris reižu gadā atbraucot no Amerikas uz Rīgu, lai pats pārbaudītu, kā tiek īstenota viņa iecere.
Varēja uzbūvēt ātrāk
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta celtniecības būvuzraugs Ēriks Andžāns un Kultūras ministrijas LNB projekta īstenošanas nodaļas vadītājs Indriķis Builis atzīst, ka celtniecība nenorit tādā tempā, kā sākumā cerēts, un ka kavēšanās iemesli esot vairāki. Viens no tiem – 2009. un 2010. gada budžeta samazinājums, kura dēļ apstājās ēkas fasādes un jumta izbūve. Tāpēc sākotnēji noteiktais ēkas celtniecības pabeigšanas termiņš 2011. gadā tika atlikts uz vēlāku laiku.
Gunāra Birkerta “acis un ausis Latvijā” – autoruzraugs Mārcis Mežulis stāsta, ka ēkas celtniecība kopumā norit labi. Tomēr, pēc viņa un Gunāra Birkerta domām, tā, tostarp jumta seguma ieklāšana, varēja notikt straujākos tempos.
Neskaidrības par saules paneļiem
Būvdarbu vadītājs Valdis Koks piebilst, ka pagaidām vēl neesot īstas skaidrības, ar ko tiks klāta pret Dzelzs tiltu uz dienvidiem vērstā ēkas jumta daļa. Pēc vienas ieceres tai paredzēts uzklāt saules enerģiju uztverošus paneļus – elektrības iegūšanai. Ja izlemtu lietot saules paneļus, to izskats gan nedrīkstētu atšķirties no nerūsējošā tērauda loksnēm.
Autoruzraugs Mārcis Mežulis teic, ka neiebilst pret saules paneļu izmantošanu pret Dzelzs tiltu vērstā ēkas jumta daļā, kaut arī Birkerta kunga sākotnējā iecerē tie nebija paredzēti. Taču paneļiem, kā domājot arī Gunārs Birkerts, jābūt nevis uzliktiem uz ēkas jumta, bet iestrādātiem jumta plaknē, lai netiktu izbojāts ēkas kopskats.
Kā skaidro Kultūras ministrijas pārstāvis Indriķis Builis, pret paneļu izmantošanu principiālu iebildumu nevienam neesot. Taču to iestrādāšana jumta plaknē projekta kopizdevumus sadārdzinātu par 1,18 miljoniem latu. Paneļu uzlikšana uz jumta iznāktu vairākas reizes lētāka. Kādu paneļu pielietojumu izvēlēties, to LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomē varētu izlemt 16. maijā.
Uzziņa Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta pasūtītājs ir Kultūras ministrija. Kopš 2008. gada jūnija ēkas celtniecību īsteno Nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā ietilpst trīs Latvijas būvniecības uzņēmumi – SIA “Re&Re”, AS “RBS SKALS” un SIA “Skonto Būve”. Pašlaik LNB projekta īstenošanas kopējie izdevumi tiek lēsti aptuveni 180 miljonu latu apmērā. Pēc Kultūras ministrijas amatpersonu prognozēm, ēku varētu nodot ekspluatācijā līdz 2013. gada vasaras sākumam. Bet infrastruktūra – automobiļu stāvlaukumi, ietves un ielas, pieslēgums ūdensvadam un kanalizācijai – varētu tikt izbūvēta līdz nākamā gada rudenim. Pēc grāmatu krājumu pakāpeniskas pārvešanas pirmos lasītājus jaunajā ēkā LNB sāktu uzņemt gada nogalē. |
