Gaismas pils būvniecībai vajadzēs papildu naudu 0
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas jeb Gaismas pils būvniecībai nākamgad vajadzēs vairāk naudas, nekā iepriekš plānots, aģentūrai BNS atzina Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters, konkrētu summu gan atturoties izpaust.
“Mūsu pamata aprēķini par nepieciešamajām izmaksām tika veikti 2010.gadā, kad bija viszemākās būvniecības izmaksas. Pašlaik tirgū pakalpojumi un materiāli par tādām cenām vairs netiek piedāvāti, kā to arī rādījuši mūsu veiktie iepirkumi. Tendence ir cenām palielināties,” teica Lielpēters.
Esot jāņem vērā arī budžeta konsolidācijas laikā nobremzētā projekta gaita, kā dēļ ieilgusi bibliotēkas pabeigšana. “Katrs saildzinājuma mēnesis maksā – ir jāuztur būvlaukums, jāmaksā būvuzraugiem, autoruzraugiem –, veidojas dažādas izmaksas,” norādīja KM pārstāvis.
Valdības ārkārtas sēdes slēgtajā daļā pirmdien uzklausīts Kultūras ministrijas informatīvais ziņojums “Par finansējuma palielinājumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai”, kas paredz finanšu ministram tiesības palielināt apropriāciju LNB projekta īstenošanai pēc KM informatīvā ziņojuma apstiprināšanas Ministru kabinetā. Apropriācijas palielinājums nedrīkstēs pārsniegt 0,03% no iekšzemes kopprodukta prognozes apmēra.
“Būtība bija, ka mēs uz īpaša informatīvā ziņojuma pamata drīkstēsim Ministru kabinetā lūgt papildu finansējumu, lai varētu uzņemties saistības, kas būs nepieciešamas nākamajā gadā, lai varētu projektu sekmīgi pabeigt,” sacīja Lielpēters.
Kultūras ministrijai esot aprēķini, cik liels papildu finansējums būs nepieciešams, tomēr viņš pagaidām nevēloties to izpaust. “Es pagaidām nevēlētos spekulēt, pirms attiecīgās procedūras nav veiktas un izlemtas, jo jebkādi minējumi var ietekmēt šo procesu un traucēt sasniegt labākos rezultātus,” paskaidroja KM valsts sekretārs.
Viņš uzsvēra, ka valdības attieksme pret LNB projektu, par spīti brīdinājumam par papildu finansējuma nepieciešamību, joprojām ir pozitīva un atbalsts tam ir.
KM arī saņēmusi valdības uzdevumu sagatavot ziņojumu par paveikto un turpmākajiem plāniem attiecībā uz bibliotēkas būvniecības cenu indeksācijas izmaksām. Lielpēters gan nevarēja precizēt, cik daudz naudas, ko indeksācijas izmaiņu dēļ KM iepriekš nebija ieturējusi, būvnieki jau ir atmaksājuši, tomēr pauda gandarījumu, ka “patlaban šim jautājumam ir pozitīva virzība un domāju, ka mēs sasniegsim valsts interesēm labāko rezultātu”.
Uz jautājumu, cik tālu patlaban ir jautājums ar pārtraukto LNB jaunās ēkas infrastruktūras objektu iepirkumu, Lielpēters atbildēja, ka arī divas nedēļas pēc LNB projekta uzraudzības padomes lēmuma par iepirkuma pārtraukšanu KM joprojām vērtē šā jautājuma “visdažādākos juridiskos, praktiskos un finansiālos aspektus”.
Viņš gan pauda cerību, ka jautājums par infrastruktūras objektu būvniecību izkustēsies “vistuvākajā laikā”, lai varētu cerēt uz projekta pabeigšanu 2013.gadā. Lai gan KM joprojām nav mainījusi lēmumu bibliotēku atvērt apmeklētājiem 2014.gada sākumā, infrastruktūras būvdarbi nākamā gada maijā, kā iepriekš plānots, visticamāk, pabeigti netiks.
Jau vēstīts, ka LNB jaunās ēkas projektā līdz 2012.gada sākumam bija ieguldīti 104,85 miljoni latu jeb 57% no kopējām projekta izmaksām, kas tika lēstas 183,8 miljonu latu apmērā.
Piedāvājumu dārdzības dēļ Kultūras ministrija nolēmusi pārtraukt februārī izsludināto un vairākas reizes apstrīdēto konkursu par LNB jaunās ēkas infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbiem. Šādu lēmumu 19.oktobrī atbalstīja LNB projekta uzraudzības padome.
Iepriekš par neatbilstību iepirkuma nosacījumiem no konkursa tika izslēgts tā sākotnējais uzvarētājs “LX Grupa”, kas būvdarbus, tostarp ūdensvada un kanalizācijas tīklu pieslēguma, siltumtrases pieslēguma un autostāvvietas izbūvi, piedāvāja veikt par 6,7 miljoniem latu bez pievienotās vērtības nodokļa.
Savukārt nākamais saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, ko iesniedza kompānija “Merks”, ir teju par četriem miljoniem latu dārgāks, pārsniedzot 10 miljonus latu bez PVN. Tik lielu summu valsts šim iepirkumam nevarot atļauties tērēt, tāpēc nolemts esošo iepirkuma procedūru pārtraukt un, ja Iepirkumu uzraudzības birojs to atļaus, veikt sarunu procedūru ar pašreizējo bibliotēkas būvnieku – Nacionālo būvkompāniju apvienību, kura līgumā sākotnēji nebija paredzēta infrastruktūras izbūve.
