Gaisma tuneļa galā neved uz Maskavu. Vācijas uzņēmēji vērtē biznesu Latvijā 2
Vācijas uzņēmēji uz biznesa iespējām Latvijā lūkojas cerīgi, šķērslis neesot arī Krievijas ieviestais embargo rietumvalstīs ražotajiem pārtikas produktiem (tā sauktās “atbildes sankcijas”) – šādas atziņas pauž Vācijas–Baltijas tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (AHK), kas apvieno uzņēmumus ar vācu kapitāldaļām Baltijā.
Kamera veikusi Baltijas valstīs darbojošos vācu uzņēmēju aptauju, kurā piedalījās 114 uzņēmumi – no tiem Igaunijā – 30, Latvijā – 34, bet Lietuvā – 50. Šādu aptauju kamera rīko kopš 2004. gada. Vairākums vācu kapitāla uzņēmumu (71%) atzinuši, ka Latvijā šogad sagaida apgrozījuma pieaugumu, Igaunijā šis īpatsvars ir 53%, bet Lietuvā – 65%. Uzņēmumi ir pārliecināti, ka viņu ekonomiskā situācija uzlabosies (65%). Par investīciju pieaugumu cerīgāk ir noskaņoti vācu kapitāla uzņēmumi Igaunijā (43%) un Lietuvā (40%), bet Latvijā šādu uzņēmumu no aptaujātajiem ir 35%. Uzņēmumu ieskatā uzlabojumi vērojami rēķinu apmaksas savlaicīgumā, profesionālās izglītības sistēmā, bet kritums vērojams valsts pasūtījumu caurskatāmībā un darbinieku kvalifikācijā. Latvijā strādājošie uzņēmēji gan skeptiskāk vērtē ekonomikas izaugsmes prognozes.
Aptaujā jautāts, kā Baltijas valstīs darbojošies vācu kapitāla uzņēmumi vērtē Krievijas noteiktās sankcijas un ietekmi uz uzņēmējdarbību. Izrādās, to visvairāk izjūt tieši Latvijā strādājošie Vācijas uzņēmumi (65%), kamēr Lietuvā šis rādītājs ir 39%, bet Igaunijā 33%. Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras valdes priekšsēdētājs Florians Šrēders tomēr piebilst, ka daudzi uzņēmēji atraduši citus noieta tirgus. “Uzņēmēji ir spējuši pielāgoties pārmaiņām, piemēram, Igaunijā uzņēmumi aktīvi apgūst jaunus tirgus. Atšķirībā no Krievijas tirgus tiem ir augstākas prasības un tie ir izsmalcinātāki. Tas palielina uzņēmumu konkurētspēju,” saka F. Šrēders, kurš uzskata, ka ar Krieviju ir jāmēģina veidot normālas attiecības. “Jūs zināt, ka ar Krieviju nav viegli un tā nav viegls partneris,” atzīst F. Šrēders.
Vai uzņēmumu noskaņojumu ietekmē arī ģeopolitiskā situācija un spekulācijas par Krievijas militārajiem draudiem Baltijas valstīm? Kameras vadītājs teic, ka jautājums par ģeopolitisko situāciju reģionā neesot būtiskākais un tā ietekme esot mazinājusies. “Tagad uzņēmumi ir adaptējušies jaunajai situācijai, mainījies noieta tirgus, un tie skatās pozitīvi uz nākotni. Tas ir spēcīgs signāls, lai gan nevaru teikt, ka krīze ir beigusies. Mēs redzam gaismu tuneļa galā, taču tunelis neved uz Maskavu, bet gan citā virzienā,” vērtē F. Šrēders. Viņš arī skaidro Vācijas uzņēmēju biznesa kultūras tradīcijas, kurām raksturīga konservatīva pieeja: “Vācu uzņēmēji, sākot darbu kādā valstī, ir piesardzīgi, bet, līdzko viņi nostiprinās tirgū, viņi neskrien prom, kad piedzīvo pirmo vētru vai lietu. Šā biznesa modeļa izpausmes redzam arī Baltijas valstīs.” Pēc F. Šrēdera domām, mediji dramatizējot Krievijas militārās intervences draudus, tāpēc viņš aicina lūkoties uz pozitīvajām attīstības tendencēm. “Vai mēs tiešām pieļaujam, ka šeit būs militāra intervence? Protams, jebkas ir iespējams, bet, ja mēs paskatāmies no racionālā skatupunkta, tad šie pieņēmumi ir aplami,” rezumē F. Šrēders.
