Franks Gordons: Pesimista un optimista ceļvedis 2017. gadam 4
Ziemas saulgrieži tūkstošiem gadu, vismaz kopš bronzas laikmeta, dažādas cilmes cilvēkos uzvēdī svētku noskaņu, jo dienas kļūst garākas, gaisma kliedē tumsu. Gadsimtu gaitā šis, var teikt, pirmatnējais prieks izpaudies daudzās reliģijās un ticējumos, tostarp latviskajā dzīvesziņā. Kristieši, gaidot Jēzus dzimšanu zem Betlēmes zvaigznes, dedzina Adventa sveces, kamēr atnāk brīdis, kad visur spīd un mirgo svecītes un spuldzītes neskaitāmās eglītēs. Maniem tautiešiem Hanuka, kas šogad sākas 25. decembrī, ir “hag ha urim” – gaismas svētki, un astoņas dienas pieaugošā kārtībā tiek iededzinātas sveces īpašā gaismeklī – menorā. Un Indijā simtiem miljonu hinduistu, sikhu, budistu plaši un prieka pilni svin Divāli – gaismas svētkus. Viņiem gan tā bezgalīgā sveču jūra atmirdz agrāk, beidzoties rudenim, taču pirmatnējā doma ir tā pati: prieks par gaismu, kas kliedē tumsu, triec prom ļaunumu.
Ziemassvētkos, var teikt, spožu spīdekļu ietvarā atmirdz teikums jeb devīze: miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Kaut gan nebūt nav miera virs zemes un laba prāta diemžēl trūkst, šie vārdi kā prieka vēsts neļauj slīgt izmisumā, liek uzdīgt cerībai, ka būs labāk, skeptiķos vieš optimismu.
Nupat vēl “Bloomberg” ziņu aģentūras analītiķu grupa nāca klaja ar “Pessimist’s Guide” 2017. gadam, prognozējot gruzdošo krīžu saasināšanos. Bet raugi, tajās pašās dienās laikraksta “New York Times” vadošais publicists, triju Pulicera prēmiju laureāts Tomass Frīdmans nācis klajā ar grāmatu “An Optimist’s Guide”, tas ir, “Optimista ceļvedis”!
Nu jau 30 gadus Tomass Frīdmans apceļo pasauli, vēro notikumus, analizē tendences, kas skaidrāk iezīmējas ilgtermiņā. Pilnais grāmatas nosaukums ir pagarš: “Thank You for Being Late: An Optimist’s Guide to Thriving in the Age of Accelerations” (“Paldies, ka aizkavējāties: optimista ceļvedis, kā augt paātrinājuma laikmetā”). Autors liek manīt, ka pieteikto viesu vai intervējamo aizkavēšanās deva viņam iespēju tikmēr par kaut ko mierīgi padomāt – un laikmetā, kad viss paātrinās, viņam daudz kas liek būt optimistam.
Un proti: par spīti šausmām, diviem pasaules kariem un to sekām, par spīti, piemēram, Sīrijas traģēdijai, ko padziļina Eiropas Savienības bezpalīdzīgums un Krievijas nežēlība, ilgtermiņā cilvēces ceļš tomēr ved augšup. Vidējais mūža ilgums (globāli) kopš 1900. gada gandrīz dubultojies. Vēl 1990. gadā tikai 76 procentiem no pasaules iedzīvotajiem bija pieejams tīrs ūdens, bet tagad to skaits ir 91 procents. Iekšējais kopprodukts uz katru iedzīvotāju (vidēji pasaulē) 1960. gadā bija 449 ASV dolāri, bet 2015. gadā – jau pāri par desmit tūkstošiem dolāru. Protams, “vidējais” skaitlis slēpj krasu sociālu nevienlīdzību un reģionālus kontrastus, bet globālā tendence, virzība ir pozitīva. Vienas paaudzes laikā par 23 procentiem pazemināts no vēža mirušo personu skaits. Un visai drīz – starp 2020. un 2030. gadu – visiem pasaules iedzīvotājiem būs pieeja internetam!
Uz Tomasa Frīdmana optimismu es raugos mazliet piesardzīgi, vērojot “dienišķos trakumus” pasaulē, bet patīkami iepazīt plašāku, globālu, pārlaicīgu skatījumu ziemas saulgriežos, kad gaisma uzvar tumsu.
