Gaismā atkal izcelta Ušakova sūdzība par atlaišanu no Rīgas mēra amata, zināms, kad būs spriedums 22
Ziņa pulksten 14.04 papildināta
Administratīvā apgabaltiesa aprīlī pasludinās spriedumu lietā par pašreizējā Eiropas Parlamenta deputāta Nila Ušakova (S) sūdzību par atlaišanu no Rīgas mēra amata 2019.gada pavasarī, aģentūru LETA informēja tiesā.
Spriedums būs pieejams 15.aprīlī.
Ušakovs iepriekš tiesā iesniedza lūgumu pievienot lietai jaunus materiālus, jo pēc lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanas viņa rīcībā esot nonākusi jauna informācija, kas esot būtiska lietas iztiesāšanā. Viņš norādīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija uzsācis pret viņu kriminālprocesu, kura ietvaros vērtēja viņa kā Rīgas domes priekšsēdētāja un SIA “Rīgas satiksme” kapitāldaļu turētāja pārstāvja atbildību par Rīgas domes finanšu līdzekļu 18,4 miljonu eiro apmērā pārskaitīšanu “Rīgas satiksme” ar maksājuma mērķi – ieguldījums pašu kapitālā, kas tiek vērtēts arī konkrētās administratīvās lietas ietvaros.
Ušakovs norādīja, ka KNAB izmeklēšanas laikā, tostarp piesaistot atzinuma sniegšanai neatkarīgu grāmatvedības ekspertu, ir konstatējis, ka norādītais maksājuma mērķis – nav bijis korekts, tomēr šīs neprecizitātes dēļ pārskaitījums neesot ietekmējis Rīgas domes budžetu, tādēļ kriminālprocess ir izbeigts.
Pārbaudot Ušakova lūgumu, apgabaltiesa konstatēja, ka tajā norādītajai informācijai var būt būtiska nozīme lietas pareizā izspriešanā, tādēļ tiesa atzina par nepieciešamu atsākt lietas izskatīšanu pēc būtības, lai pievienotu lietas materiāliem Ušakova lūgumu, kā arī lai noskaidrotu tajā norādītos apstākļus.
Toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas izdeva 2019.gada 5.aprīlī. Rīkojumā bija uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā “Rīgas satiksmes” kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarītie pārkāpumi.
Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz “Rīgas satiksmes” finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi. Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma “Par grāmatvedību”, Likuma par budžetu un finanšu vadību, kā arī likuma “Par pašvaldību budžetiem” normas.
Ušakovs Pūces lēmumu apstrīdēja tiesā. Administratīvā rajona tiesa 2020.gada aprīļa sākumā noraidīja Ušakova pieteikumu, ar kuru bija pārsūdzēts Pūces rīkojums par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata.
Ušakovs pēc sprieduma paziņoja, ka viņam tiesas spriedums nebija pārsteigums un šāds iznākums esot bijis sagaidāms. Vēlāk viņš pārsūdzēja sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu, tāpēc lieta nonāca Administratīvajā apgabaltiesā.
Politiķis uzsvēra, ka, tiesājoties ar Pūci, tiesai visus dokumentus sagatavo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbinieki, kas, viņaprāt, “pats par sevi ir jautājums par interešu konfliktu”. Ušakovs piebilda, ka lietas tiesnese ir kādreizējā VARAM Juridiskā departamenta Juridiskās nodaļas juriste un Juridiskā departamenta Juridiskās nodaļas vadītāja, kura attiecīgajā laika periodā strādāja kopā ar sešiem tiesvedībā iesaistītiem VARAM pārstāvjiem – personām, kuras tiesvedībā ir sagatavojušas tiesai adresētus ministrijas dokumentus, parakstījušas tos un/vai veikušas VARAM pārstāvību tiesas sēdē.
Tāpat Ušakovs sacīja, ka kopā ar advokātiem iepriekš lūgts minēto tiesnesi no lietas atstādināt, iepriekšminētajā saskatot acīmredzamu interešu konfliktu. “Bet tiesnese paziņoja, ka viņa ir absolūti neatkarīga, jo četrus gadus ministrijā nestrādā,” teica Ušakovs.
Savukārt tiesā aģentūrai LETA pauda viedokli, ka Ušakovs nekorekti atspoguļojis informāciju par lietu. Tiesā skaidroja, ka lieta tika izskatīta koleģiāli – trīs tiesnešu sastāvā. Jautājumu par tiesnesei pieteikto noraidījumu izlēma pārējie tiesas sastāva tiesneši tiesas sēdē, atzīstot, ka pieteicēja pārstāvju pieteiktajam noraidījumam nav pamata. Fakts, ka tiesnesis pirms tam ir strādājis kādā iestādē, nav par pamatu, lai tiesnesis neskatītu konkrēto lietu.
