Gaisa vārsts kanalizācijai – no teorijas līdz ierīkošanai 0
Kanalizācijas stāvvadiem obligāti ierīkojama ventilācija. Tā nav vajadzīga vien atsevišķiem atzariem pie santehnikas ierīcēm. Šo aksiomu zina ikviens, kurš ierīkojis kanalizācijas sistēmu un par ventilācijas nepieciešamību izlasījis literatūrā vai tās neesamību izbaudījis uz savas ādas.
Ja kanalizācijas stāvvadam nav ventilācijas, var veidoties situācija, kad plūsma garākā caurulē veido retinājumu un izsūc ūdeni no sifona, paverot ceļu smakām uz mājokli. Ja nav atsevišķa stāvvada un sistēma izveidota kā kolektors, tai tāpat vajadzīgs ventilācijas izvads.
Kanalizācijas caurulēs notiek ne vien kanalizācijas ūdeņu novadīšana no viena punkta līdz otram, bet arī pūšanas un rūgšanas procesi, gāzu izdalīšanās. Šīs gāzes mēdz būt ne tikai ar nepatīkamu smaku, bet arī kaitīgas veselībai un pat ugunsnedrošas. Tāpēc svarīgi tās pietiekami efektīvi un laikus izvadīt atmosfērā.
Mazliet teorijas
Iekšējos sadzīves kanalizācijas tīklus, kuri novada notekūdeņus ārējā kanalizācijas tīklā, vēdina caur stāvvadiem, kuru gaisa izplūdes posmi izvietojami šādā augstumā:
• virs lēzena neekspluatējama jumta – 0,3 m,
• virs slīpa jumta – 0,5 m,
• virs ekspluatējama jumta – 3 m,
• virs savācošās vēdināšanas šahtas virsmas – 0,1 m.
Kanalizācijas stāvvadu gaisa izplūdes posmus virs jumta izvieto vismaz 4 m (pa horizontāli) attālumā no atveramiem logiem un balkoniem un vismaz 8 m attālumā no pieplūdes vēdināšanas.
Ja ventilācijas caurulei nav vietas
Dažkārt kanalizācijas cauruļu ventilācijas ierīkošana nav iespējama vai ir ļoti apgrūtināta. Taču arī tad, ja kanalizācijas sistēma uzbūvēta pareizi un mazāka diametra caurules ievadītas lielāka diametra caurulēs, var veidoties situācijas, kad ūdens aizpilda visu cauruli, piemēram, kad vienlaikus tek ūdens no izlietnes, klozetpoda, vannas un vēl darbojas veļas mazgājamā mašīna.
Šādā brīdī ūdens sāk darboties kā virzulis, raujot sev līdzi gaisu un arī ūdeni no sifoniem, kas nepieļauj kanalizācijā esošo gāzu nokļūšanu mājoklī, protams, ja vien nav sistēmas, kas ļauj kanalizācijas sistēmā ieplūst papildu gaisam.
Situāciju var glābt tieši kanalizācijas vakuuma (gaisa) vārsts, kas vienlaikus ļauj sistēmā nepieciešamības gadījumā ieplūst gaisam un vienlaikus nepieļauj kanalizācijā esošo gāzu nokļūšanu telpās.
Ierīces darbības princips ir salīdzinoši vienkāršs. Gaiss ierīcē iekļūst caur ieplūdes sietiņu vai ieplūdes spraugām. Tā ceļā ir speciāls vārsts ar elastīgas gumijas membrānu, kas pieļauj plūsmu tikai vienā virzienā. Vārsts ir pietiekami smags, lai situācijā, kad spiediens caurulē ir vienāds ar spiedienu ārpus tās, gumijas membrāna tik un tā blīvi noslēgtu atveri un gāzes no caurules neizplūstu. Lai ierīce darbotos korekti, tā jāierīko vertikālā caurulē.
Tomēr tieši gumijas membrāna ir pats vājākais vārsta posms un ne tāpēc, ka membrāna var nodilt vai izgatavota nekvalitatīvi. Ar laiku membrānas sēžā vai uz pašas gumijas var sakrāties putekļi, kas gaisa mitruma dēļ pārtop dubļu piciņās. Savukārt tās spēj pavērt ceļu smakām. Protams, problēmu var viegli novērst, gumiju rūpīgi notīrot.
Vēl viena problēma – ierīcei iespējams uzstādīt tikai apkurināmās telpās, jo membrānas sēžā var piesalt kondensāta pilītes un tad atkal tiks pavērts ceļš smakām. Arī gumija zemā gaisa temperatūrā zaudē elastību, un iznākums atkal ir smaka no kanalizācijas.
Kādu vārstu iegādāties
Svarīgākais, izvēloties vārstu, ir caurules, kur vārsts tie uzstādīts, diametrs. Ierīces ārējie izmēri svarīgi tad, ja ierīkošanai atvēlētā vieta ir neliela, piemēram, zem vannas, kur savienota vannas izplūde un izvads no izlietnes sifona. Vakuuma vārsti kanalizācijas sistēmām nopērkami, sākot no 2,20 eiro par ierīci 50 mm diametra caurulei un no 5,50 eiro par ierīci 110 mm kanalizācijas caurulei.
Kur ierīkot
Klasiskā vakuuma vārsta ierīkošanas vieta ir tur, kur stāvvadā trūkst ventilācijas izvada. Vārsts jāuzstāda augstākajā iespējamā vietā. To var ierīkot arī horizontālā kanalizācijas izvada posmā, ja pie tā pievienotas vairākas santehnikas ierīces.
Šajā gadījumā būtiski, lai vārsts atrastos augstāk par augstāko sifonu šajā posmā. Vārsts vēlams arī vietā, kur sistēmā savienoto cauruļu kopējā caurplūde atsevišķos brīžos var būt lielāka par promejošās caurules caurplūdi. Bez šāda vārsta nevarēs iztikt vienstāva ēkās, kurās visbiežāk atsakās no kanalizācijas ventilācijas ierīkošanas, pievienojot 110 mm diametra izvadam dažas 50 mm kanalizācijas caurules.
Ierīcei nepieciešama brīva gaisa pieplūde, tāpēc nav vēlams to paslēpt diezgan blīvi slēdzamā skapīti vai telpā, kur nav brīvas gaisa pieplūdes. Svarīgi, lai vārstam varētu ērti piekļūt tā tīrīšanas laikā.
Uzstādīšanas augstums ir 250–350 mm virs horizontālās caurules. Tas ierīci pasargās no iespējamām šļakatām caurulē.
Vai vārsts visu atrisinās?
Diemžēl ne. Ja mājā ir vairāk par diviem stāviem un tajos ierīkotas santehnikas ierīces un kanalizācija, nepieciešama arī kanalizācijas ventilācija.
Bez tās nevarēs iztikt, ja ēkā ir lielāks ūdens rezervuārs, piemēram, pirts, baseins, kuru laiku pa laikam iztukšo. Bez ventilācijas nevarēs iztikt arī tad, ja septiķis ir tuvu mājai un smaka no tā jūtama dzīvojamajā zonā. Virs jumta izvadītā ventilācija vilkmes dēļ kliedēs arī septiķī radušās smakas.
