Gaisa satiksmes vadības dispečeri – īstie gaisa telpas pavēlnieki 0
“Augšā tornī sarunāsimies klusi, lai netraucētu kolēģiem, kuri sazinās ar lidmašīnu pilotiem,” saka lidlauka torņa vadītāja, gaisa satiksmes vadības dispečere Evita Meždreija, kura, strādājot valsts akciju sabiedrībā “Latvijas gaisa satiksme”, jau vairāk nekā desmit gadus gādājusi, lai lidmašīnas droši šķērsotu Latvijas gaisa telpu, kā arī nosēstos Rīgas lidostā un paceltos no tās.
Tas ir ļoti atbildīgs darbs, kas prasa augstu koncentrēšanās līmeni, tāpēc darba laikā nekas nedrīkst novērst uzmanību no darāmā.
Piloti klausa dispečerus
Patlaban Rīgas lidosta ik gadu apkalpo arvien vairāk reisu, tāpēc “Latvijas gaisa satiksme” meklē jaunus potenciālos dispečerus un E. Meždreija piekrita pastāstīt par šī darba specifiku. Gaisa satiksmes vadības dispečeri ir īstie gaisa telpas pavēlnieki, jo bez saskaņošanas ar viņiem piloti nedrīkst pieņemt nekādus lēmumus. Turklāt pilotiem jāklausa dispečeru pavēlēm pat tad, ja viņi tām nepiekrīt. Pilotiem ir liegts arī dispečerus kritizēt. Dažkārt gan viņi pasaka ko skarbāku, par ko dispečeri varētu sūdzēties. Tomēr pārsvarā saziņa ar pilotiem ir profesionāla un pieklājīga.
Saskaņojumus lidmašīnu apkalpes var negaidīt tikai ārkārtas situācijās, bet arī tad nepieciešams dispečerus informēt par tālāko rīcību, lai viņi, rēķinoties ar pilota pieņemto lēmumu, spētu no tā ceļa aizvirzīt citus lidaparātus. Protams, arī dispečeri nedrīkst pieņemt voluntārus lēmumus: viņi vadās pēc īpašas rokasgrāmatas, dažādām regulām un noteikumiem, tomēr ne vienmēr visas situācijas ir aprakstītas, tāpēc pašiem jāanalizē situācijas un jāizvēlas pareizais risinājums, lai atdalītu lidmašīnu ceļus vienu no otra, stāsta E. Meždreija.
Vienlaikus jādara vairākas lietas
Pati E. Meždreija “Latvijas gaisa satiksmē” strādā kopš 2005. gada. Pirms kļūt par gaisa dispečeri, jāiziet pusotru gadu ilgas apmācības. Arī pēc tām vēl nevar patstāvīgi strādāt – ir jāstažējas pieredzējuša dispečera vadībā. Apmācību laikā dispečeri intensīvi apgūst ļoti daudz ar aviāciju saistītu zinību: kā lidmašīnas ceļas, kā sēžas, kādi ir dažādu lidaparātu tehniskie rādītāji, kā atšķirīgas lidmašīnas palielina vai samazina augstumu, kā sazināties ar pilotiem, kādi ir radari, kādi ir signālu viļņi, kā lidojumus ietekmē meteoroloģiskie apstākļi, kā pareizi plānot lidojuma maršrutu utt. “Aviācija ir ļoti šaura nozare ar saviem likumiem un saviem spēlētājiem,” skaidro E. Meždreija. Pirms ķerties pie darba, ir ļoti svarīgi pilnībā izprast darba specifiku, apzināties visus faktorus, kas var ietekmēt lidojuma drošību, jo atbildība ir ļoti liela. Tāpēc topošie dispečeri ne tikai apgūst teoriju, bet mācību laikā simulācijas režīmā arī it kā vada lidojumus, lai pārbaudītu iegūtās zināšanas un spēju pieņemt lēmumus.
Turklāt tikai ar zinību apgūšanu gaisa satiksmes dispečeriem vien nepietiek. Tiek pārbaudīta arī potenciālo dispečeru psiholoģiskā noturība, spēja koncentrēt uzmanību, darīt vienlaikus vairākas lietas, jo gaisa satiksmes dispečeriem jāspēj vienlaikus klausīties, runāt un pieņemt lēmumus utt. Atlases posmā tiek testēta arī stresa noturība, jo tā ir ļoti svarīga brīžos, kad jātiek galā ar daudzām lidmašīnām vai radušās kādas riskantas situācijas. “Ir cilvēki, kuri stresa laikā sastingst. Viņi gaisa satiksmes dispečera darbam nebūtu piemēroti,” teic E. Meždreija.
Spēja ar vēsu prātu darboties strespilnos apstākļos apmācību laikā vēl īpaši tiek trenēta. Turklāt, ja dispečers tik labi zina, kas viņam jādara, ka darbības jau kļuvušas teju automātiskas, viņš savu darbu labi paveiks arī stresa apstākļos. Ja vienlaikus gaisa telpā grib ienākt daudzas lidmašīnas, dispečers lūdz pilotu gaidīt rindā.
Svarīgi, lai gaisa dispečers būtu komandas cilvēks, jo izteikts līderis var nespēt sastrādāties ar citiem, bet šajā profesijā ļoti svarīga tieši spēja strādāt komandā, jo, tā kā lidmašīna pārvietojas un pāriet cita dispečera atbildības zonā, dispečeriem jāspēj arī saskaņot darbības savā starpā. Tāpat gaisa dispečeriem jābūt apveltītiem ar labu veselību. Arī tad, kad mācības jau pabeigtas un dispečeri strādā savā profesijā, viņu veselības stāvoklis tiek regulāri kontrolēts.
Aviācijā darba valoda ir angļu, tāpēc nepieciešamas arī šīs svešvalodas zināšanas.
Nedrīkst strādāt ilgāk par divām stundām
Gaisa dispečeriem jārēķinās, ka šajā profesijā ir maiņu darbs: tas nozīmē, ka ne vienmēr varēs izbaudīt saldu naktsmiegu, svētdienas un svētkus. Rīgas lidostā gaisa dispečeri lielākoties strādā pēc šāda grafika: rīta maiņa, vakara maiņa un nakts maiņa. E. Meždreijai tieši nakts maiņas šķiet tās grūtākās, jo darba intensitāte ir mazāka, tomēr nemitīgi jāsaglabā mundrums. Viņa uzsver: pirms nākšanas uz darbu vienmēr pilnvērtīgi jāatpūšas, lai, sēžot pie pults, neuznāktu miegs.
Darba laikā koncentrācijai uz darāmo jābūt nepārtrauktai, darbs ir ļoti intensīvs, jo lidmašīnas paceļas un nolaižas ja ne nemitīgi, tad bieži. Diennaktī Latvijas gaisa telpu apciemo ap 1000 lidmašīnām. Skaidrs, ka visas maiņas garumā noturēt vienlīdz asu uzmanību nebūtu iespējams, tāpēc regulās noteikts, ka gaisa dispečeriem nepieciešams pārtraukums ik pa divām stundām, kad viņu nomaina cits kolēģis. Rīgas lidostā dispečeri parasti atpūšas ik pēc stundas un 40 minūtēm. Tāpēc uz divām dispečeru pultīm vienlaikus strādā trīs kolēģi: visu laiku mainoties. “Kad esam pie pults, mums ir jāspēj koncentrēties tikai uz darbu un atslēgties no visām citām domām,” skaidro E. Meždreija. “Tomēr mēs zinām, ka pēc salīdzinoši neilga laika varēsim atslēgties atkal no darba: iedzert kafiju vai kādam piezvanīt.” Savukārt, lai atbrīvotos no stresa, brīvajā laikā daudzi dispečeri sporto.
Neraugoties uz to, ka kļūt par gaisa dispečeru nav viegli un arī ikdienas darbs ir gana sarežģīts, interese par iespēju apgūt šo profesiju aizvien ir bijusi gana liela. Tas varētu būt izskaidrojams gan ar augsto profesijas prestižu, gan ar augsto atalgojumu, gan arī to, ka darbs nav vienveidīgs, katra diena tajā ir citāda. Kad E. Meždreija pieteicās apmācībām, uz desmit vietām bija simts pretendentu. Kāpēc viņa nolēma kļūt par gaisa satiksmes dispečeri? Aviācija meiteni interesējusi jau kopš pusaudzes gadiem, jo viņas audžutēvs ir gaisa kuģu kapteinis: “Kad man bija 11 vai 12 gadi, viņš paņēma mani līdzi lidojumā. Biju pilotu kabīnē un dzirdēju saziņu ar dispečeriem. Tas likās kaut kas neticams.”
Pēc vidusskolas pabeigšanas E. Meždreija studēja Rīgas Tehniskajā universitātē, apgūstot starptautiskās attiecības. Taču pēc studijām izvēlējās stjuartes darbu nacionālajā aviosabiedrībā “Air Baltic”. Kad drīz vien izsludināja uzņemšanu gaisa satiksmes dispečeru kursos, viņai bija par tiem interese, tomēr baidījās pieteikties, jo šķita – “tur jāzina augstākā matemātika un nakts vidū jāspēj noskaitīt Mendeļejeva tabulu”. Tomēr, audžutēva uzmundrināta, pieteicās, izturēja atlasi un uzsāka mācības. Tā kā piloti un lidmašīnas ierodas no dažādām valstīm, prom no starptautiskajām attiecībām nav tikusi, smej E. Meždreija. Ar savu izvēli viņa ir apmierināta: “Šī ir romantiska profesija. Paskatieties, kāds ir skats pa torņa logu uz lidostu! Man maksā par to, ka skatos pa logu.” Tas, protams, ir joks, jo ar skatīšanos pa logu vien nepietiek. E. Meždreija arī atgādina, ka gaisa satiksmes dispečeriem jāmācās visu mūžu: gan lai nezaudētu kvalifikāciju, gan lai sekotu līdzi jaunumiem nozarē un jaunākajām tehnoloģijām. Viņa piebilst, ka vecuma ierobežojuma gaisa dispečeriem nav, tomēr bieži vien ar gadiem zūd reakcijas ātrums, tad jālūkojas pēc cita amata “Latvijas gaisa satiksmē”.
Meklē 10 jaunus gaisa satiksmes vadības dispečerus
Rīgas lidostas tornī šobrīd strādā vairāk nekā 20 gaisa satiksmes dispečeru.
Viņu vidējā alga ir vismaz 2600 eiro mēnesī.
Valsts uzņēmums “Latvijas gaisa satiksme” plāno apmācīt un pieņemt darbā 10 jaunus gaisa satiksmes dispečerus. Jāpiesakās līdz 29. jūlijam.
Jau noslēgts līgums par viņu apmācību Helsinkos “ANS Finland” Aviācijas koledžā, kur mācības notiks 11 mēnešus. Turpmākos astoņus mēnešus zināšanas tiks nostiprinātas Rīgā.
Mācības izmaksās 70 000 eiro, pašiem topošajiem gaisa satiksmes dispečeriem būs jāapmaksā aptuveni 20 000 eiro. Pārējo segs “Latvijas gaisa satiksme”, kas arī maksās stipendiju un nodrošinās dzīvesvietu Helsinkos.
Iepriekš gaisa satiksmes dispečeri tika sagatavoti pirms desmit gadiem.
Pretendentiem nepieciešama augstākā izglītība (vismaz bakalaura akadēmiskais grāds), labas angļu valodas un matemātikas zināšanas, psiholoģiskā noturība un spēja pieņemt lēmumus dinamiskās situācijās, kā arī interese par aviāciju.
Sīkāka informācija pieejama mājaslapās www.lgs.lv un www.ansfinland.fi.
