Parīzes nolīgums 6
Nolīgums pieņemts Klimata pārmaiņu konferencē Parīzē pērn decembrī pēc četrus gadus ilgām sarunām starp 195 pasaules valstīm, iesaistot tūkstošiem ekspertu. Konference bija lielākais diplomātiskais pasākums, kāds jebkad organizēts Francijā (ap 37 000 pārstāvju, pirmajā dienā arī aptuveni 150 valstu vadītāju, tostarp arī Raimonds Vējonis, par drošību gādājuši 11 000 policistu).
Parīzes nolīgums stāsies spēkā, kad to būs parakstījušas un ratificējušas 55 valstis, kas atbildīgas vismaz par 55% aktuālo pasaules SEG emisiju.
Mērķis
* noturēt globālo sasilšanu zem 2 °C robežas salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni un censties ierobežot temperatūras pieaugumu pie 1,5 °C, lai būtiski samazinātu klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes;
* uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un veicināt noturīgumu pret šiem procesiem;
* sekmēt investīciju novirzi oglekļa mazietilpīgai un pret klimata pārmaiņām noturīgai attīstībai.
Ietekme
Parīzes nolīguma sagaidāmā ietekme uz Latviju ir minimāla, jo
* virzība uz oglekļa mazietilpīgu attīstību nemainīsies (prasība īstenot šādas pārmaiņas jau ietverta ES likumdošanā, turpmāk varētu būt izteiktāka);
* SEG emisiju ierobežošanas mērķis 2020. gadam un turpmākajiem periodiem nemainīsies (tikai tad, ja ES mainīs savējo);
* pielāgošanās klimata pārmaiņām, visticamāk, nemainīsies, jo ES likumdošana jau prasa tam pievērst uzmanību;
* finansējuma sniegšana attīstības valstīm nemainīsies, jo arī turpmāk būs brīvprātīga;
* SEG uzskaites un ziņošanas prasības principiāli nemainīsies, tomēr papildus būs jāinformē arī par pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Ieguvumi
Ja iecerētos pasākumus veiks ne tikai Latvija un citas ES dalībvalstis, bet arī pārējās visā pasaulē, klimata pārmaiņu ierobežošana beidzot patiešām kļūs iespējama!
Izlīdzinoties ES iekšienē un ārpus tās noteiktajām prasībām un tautsaimniecības attīstību ietekmējošajiem nosacījumiem, paaugstināsies arī Latvijas globālā konkurētspēja. Mūsu uzņēmējiem un organizācijām, kam ir pieredze un tehnoloģijas klimata politikas pasākumu plānošanā un ieviešanā, tajā skaitā energoefektivitāte un atjaunojamie energoresursi, pavērsies ievērojami plašāki noieta tirgi un dinamiskākas attīstības iespējas.
Monreālas protokols
Ozona slānim, kas atmosfērā bija sācis noārdīties, ar klimata pārmaiņām nav tieša sakara, uz Zemes tādēļ siltāk nekļūst, vien nonāk vairāk ultravioletā starojuma un pieaug ādas vēža, kataraktas un citu saslimšanu riski. UV stari ietekmē arī augus un dzīvniekus, graudu ražas samazinās, lopiņiem veidojas dažādas kroplības. Vainīgās vielas (freonētās gāzes) ir skaidri definētas tā sauktajā 1987. gada Monreālas protokolā, ko uzskata par visu laiku veiksmīgāko starpvalstu vienošanos. Šo vielu pieplūde ir apturēta, ozona slānis sāk atjaunoties.
