Praktiskā uzvedība 6
Vai kāds personiski jūtas vainīgs, ka arī pie mums pamazām izzūd gadalaiku robežas, biežāk novēro ekstrēmas vētras, ieilgst sausuma periodi, kam seko ilgas lietusgāzes? Diemžēl šīs izpausmes kļūs aizvien nešpetnākas, tāpēc godīgi jāatzīst, ka zaļo ideju propagandai, reizēm pat didaktiskai un uzmācīgajai, tomēr ir dziļa jēga.
Jo labāk dzīvojam, jo vairāk tērējam un vairāk arī atkritumu saražojam. Izmest pārtiku ir grēks ne tikai tādēļ, ka citiem tās pietrūkst, bet arī tāpēc, ka enerģija ir tērēta audzēšanai, pārstrādei, transportēšanai un pēcāk arī sapūdēšanai, tātad nelietderīgai CO2 un metāna vairošanai. Pirkt vietējo un sezonālo pārtiku savukārt nozīmē aiztaupīt furgonu trenkāšanu un saldētavu darbināšanu, kam, starp citu, F gāzes mēdz noplūst. Brīvdienu izklaide tirgū vai lielveikalā, kas parasti beidzas ar jaunu apģērba gabalu vai mājsaimniecības priekšmetu, lielākoties nevajadzīgu, arī veicina emisijas gan ražotājvalstī, gan pa ceļam no Ķīnas kuģī vai lidmašīnā, kas vienā reisā sadedzina tonnām neatjaunojamās fosilās degvielas. Daudz enerģijas iziet pat iepakojuma ražošanai, tāpēc loģiska ir nepieciešamība atkritumus šķirot, pārvērst otrreizējās izejvielās.
Mainīt pārvietošanās ieradumus ir visgrūtāk, pat draudošās briesmas apjaušot. Pārkāpt uz divriteņa tagad ir stilīgi, veloceliņus visur aktīvi ierīko. Lai biežāk izmantotu sabiedrisko transportu, kas pārvadājumos izdara visvairāk, bet nosacīti kaitē vismazāk, auto īpašniekam ir vajadzīgs milzu gribasspēks, tik ļoti pie ērtībām pierasts. Nu tad nebrauc vismaz viens pats, bez jēgas un vajadzības!
Protams, dzīve daudz ko saliek pa plauktiņiem. Kopš Vecrīgā mašīnas novietošana ir laimes spēle un arī stāvvietas nav lētas, izdevīgāk to atstāt piepilsētā un tālāk – ar sabiedrisko vai kājām. Pastaiga veselībai nāk par labu.
Auto izvēle arī ir smalka lieta. Ar apvidnieku pilsētā nav pārāk ērti. Jā, bet “Porsche Cayenne”, “Audi Q7”, “BMW X5” – tas ir prestiži, kaut arī, iespējams, daudziem nepietiek naudas, ko pēcāk bākā regulāri ieliet. Saprātīgāk un lētāk būtu iegādāties mazlitrāžas mašīnas, kas efektīvi sadedzina degvielu un mazāk izmešu atstāj, tomēr Latvijā starp ES valstīm aizvien pērkot salīdzinoši visvairāk jauno spēkratu ar lielajiem dzinējiem. Piedodiet, bet tas vairs nav stilīgi transporta emisiju dēļ. Vai tad kāds brīnums, ka gaidāmās pārmaiņas ekspluatācijas nodoklī acīmredzot vissmagāk skars tieši šo braucamrīku īpašniekus?
Daudzas problēmas samērā ātri un efektīvi var atrisināt tieši ar ekonomiskām metodēm. Piemēram, mājokļu siltināšana strauji vēršas plašumā gan apkures tarifu, gan valsts (ES) dāsnā atbalsta dēļ. Ar labdarību šādos apmēros neviens nenodarbojas, aiz energoefektivitātes paaugstināšanas plāna skaidri nojaušams arī SEG emisijas samazināšanas ceļš. Ļoti iespējams, ka līdzīgā veidā, piedāvājot kompensēt daļu pirkuma summas, var veicināt arī elektromobiļu straujāku izplatību. Starp citu, šādi iepazīšanās eksperimenti jau ir bijuši, problēma neapšaubāmi ir naudā un arī ticībā jaunajam pārvietošanās līdzeklim.
Mājoklis arī ietekmē klimata pārmaiņas. Elektrību taupot, karsēt ūdeni tikai vienai krūzītei, protams, ir simbolisks žests, bet papildu apkurei uzstādīt gaisa siltumsūkni, kas vasarā arī piekarsušās telpas atdzesē – jau principiāls lēmums. Varbūt tomēr atlikt?
Var ne tikai tērēt, bet arī radīt. Piemēram, pie mājas iestādīt vēl kādu krūmiņu vai kociņu, lai fotosintēze iet vaļā. Stādu audzētavās piedāvājums ir fantastisks!
