Ir dažas patiesības, kuras vērts atgādināt, lai izprastu problēmas būtību. Tagadējo klimata pārmaiņu galvenais vaininieks ir cilvēks, kura saimnieciskās darbības vai modernā dzīvesveida dēļ rodas SEG – pirmām kārtām ogļskābā gāze, kas izceļas visos degšanas procesos, tad metāns un slāpekļa oksīds (N2O), kas izdalās organiskajos procesos, un vēl – likteņa ironija! – arī tā sauktās F jeb fluorētās gāzes, kuras tagad izmanto saldēšanas iekārtās freona vietā. Videi tieši tās visas nekaitē, neko arī nepiesārņo, bet, atmosfērā nokļuvušas, sāk absorbēt saules siltumu. Jo vairāk gaisā šo vielu, jo vairāk enerģijas tās uzkrāj. Valdošie vēji tās nes uz Zemes poliem, tāpēc arī tur atmosfēra uzkarst straujāk un ledāji sāk krakšķēt un brikšķēt… 6
Visvairāk ražojam ogļskābo gāzi, kuru, starp citu, arī paši izelpojam. Kad mūsu aizvēsturiskie senči, divus krama gabalus centīgi dauzīdami, pirmoreiz uzšķīla uguni, tas bija milzu solis civilizācijas attīstībā, bet patiesībā – tās iespējamo beigu sākums. Šai pasaulē gudri iekārtots, ka CO2 izdalās jebkuras degšanas gaitā, bet visi zaļie augi no nātres līdz baobabam to saules gaismā bauda pilnām mutēm procesā, ko sauc par fotosintēzi, sašķeļot šo gāzi, savācot oglekli savam uzturam un pretim dodot mums dzīvinošo skābekli.
Arī metāns cilvēkam nav ienaidnieks, tas rodas, organiskajām vielām dabiski sadaloties jeb satrūdot, un vislabāk pazīstams lauksaimniekiem, kas jau iemanījušies šo biogāzi savākt un sadedzināt, iegūstot teorētiski lētu siltumenerģiju gan pašu patēriņam, gan izdevīgai pārdošanai. F gāzes nosacīti nelielo apjomu dēļ it kā nav pieminēšanas vērtas, taču tās esot tūkstošiem reižu bīstamākas nekā ogļskābā gāze un nākotnē varot pat dominēt zemeslodes siltināšanā. Šķiet, arī tā var nodēvēt šo procesu, kas nosacīti atgādina kopējās mājas apšūšanu no ārpuses, taču pilnīgi bez jebkāda projekta, haotiskā secībā un ar materiāliem, kas gadījušies pie rokas, aizdrīvējot arī logus un durvis. Un, pats trakākais, faktiski katrs cilvēks netieši piedalās šajā pasākumā, to pat neapzinādamies!
Mūsu vajadzības pēc pārtikas, enerģijas, precēm un pakalpojumiem mazākas nekļūst, bet daba jau sen vairs nespēj visu CO2 pārstrādāt, jo līdzsvars ir izjaukts. Pētnieki secinājuši, ka nepilna pusotra gadsimta laikā, kopš sākās tā dēvētā industriālā revolūcija, vidējā temperatūra uz zemeslodes ir paaugstinājusies aptuveni par vienu grādu (Latvijā vairāk, jo dzīvojam tuvāk ziemeļpolam!), bet ar diviem jau pietikšot, lai sāktos neatgriezeniski procesi ar dramatiskām sekām, ieskaitot bēgļu straumes no izdegušajām vai applūdušajām teritorijām. Kritisko robežlīniju, tādā garā turpinot, varot sasniegt pat turpmākajos desmit gados, jo klimata pārmaiņas nenotiek pakāpeniski, bet gan aizvien ātrāk un ātrāk.
Apmēram tādas ir kopsakarības un prognozes, kas piespiedušas valstis vienoties SEG emisijas ierobežošanai. Autoritatīvā OECD kluba ieskatā pašlaik pasaulē tā ir pati aktuālākā problēma, kurai saprotams arī ekonomiskais pamatojums. Jau tagad dabas anomāliju radītie zaudējumi valstīm esot ap vienu procentu no IKP, bet varot sasniegt pat 10% vēl pirms iespējamās katastrofas. Skaidrs, ka izdevīgāk (lētāk!) ir mēģināt novērst cēloņus, nevis izmisīgi glābties no sekām.
